Bet nu..

Kompensācijai vakars pavadīts pie plīts, cepot biezpiena plācenīšus. Nekad TO nebiju darījis, un arī šovakar vispār bija plānotas pankūkas, bet mīkla sanāca tāda savādāka, jo receptes ir perfekcionistiem, un tā nu pirmoreiz mūžā pašam savi plācenīši – ne tik smuki kā omītei, taču garšo labi, it sevišķi kopā ar rudenī gatavoto ābolbrūkleņzapti, kas jau iet uz beigām, jo arī tā padevās itin garda. Labi. Papīru var iebāzt.. krāsnī.