x-ƒ (x_f)

x-ƒ: ZĪDĪTĀJ, NEKAD NEAIZMIRSTI!!1

2012. gada 28. augusts, 8:51 am, 5 atsauksmes / pievienot vēl

Dinozauri uz Zemes dzīvoja 150 miljonus gadu. 150 velnsparāvis miljonus. Cilvēkveidīgie radījumi uz Zemes ir tikai kādus sešus miljonus gadu, bet homo sapiens – vien 190 tūkstošus.

Pēc tam, kad Zeme bija izveidojusies, uz tās 2.3 miljardus gadu (2300 miljoni, 2300000000 (!)) nekas tāds diži interesants nenotika, līdz cianobaktērijas (zināmas arī kā zilaļģes) sāka dzīvoties, vairoties, izdalīt skābekli un veidot lietojamu atmosfēru, kas līdzīga pašreizējai. Pagāja vēl 1.8 miljardi gadu, līdz parādījās kaut cik sarežģītāki organismi – moluski un tādi. Un tad gan aizgāja straujāk – viss pārējais būtiskais noticis pēdējo 500 miljonu gadu laikā – pirmie zivjveidīgie, kukaiņi.. Augi izkāpa no jūras pirms 430 miljoniem gadu, bet jau pēc 90 miljoniem gadu uz Zemes bija mūžameži un purvi ar milzu kokiem, pa kuriem vazājās amfībijas un 40 miljonus gadu vēlāk to sāka darīt arī reptiļi. Pirms 250 miljoniem gadu gan viss kļuva slikti, un 95% jūras sugu un 70% sauszemes radību gāja bojā, lai jau 10 miljonus gadu vēlāk parādītos pirmie dinozauri. Pirms 200 miljoniem gadu parādījās pirmie zīdītāji, bet viņi īpaši nezīmējās, jo dinozauri bija nospiedošā vairākumā. Vēl 50 miljoni gadu līdz pirmajiem putniem. Un tad pirms 65 miljoniem gadu atkal viss bija slikti, puse visu sugu izmira, ieskaitot dinozaurus, toties vēlāk pa dažiem miljoniem gadu zīdītāji saprata, ka tagad ir drošāk, auga lielāki un aizņēma dinozauru vietu. 10 miljonus gadu pēc dinozauru izzušanas parādījās pirmie primāti, kas pēc daždesmit miljoniem gadu nokāpa no koka. Tad homo sapiens, un pēdējais leduslaikmets, kas beidzās pirms 10000 gadiem, vispār vakardiena.

Kas mani tajā visā kaitina, ir laiks! Kaut kas notiek ātrāk, kaut kas ilgāk, bet tas viss tāpat prasa milzumdaudz laika cilvēkdzīves izpratnē. Dzīvojot tagad, ir tāda sajūta, ka tagad viss stāv uz vietas un reizē notiek strauji – civilizācija, rūpnieciskā revolūcija, medicīna, kosmosa izpēte. Bet tās ir niecības. Daždesmit gadus uz priekšu vēl var paredzēt, taču būtu tiiiiiiik interesanti uzzināt, kā uz Zemes būs pēc 10000 gadiem, pēc pusmiljona, miljona, miljarda! Kas te dzīvos, kā pēcteči tie būs, kāda būs atmosfēra, kāds būs klimats, kas būs mainījies Saules sistēmā..?

Dzīvība uz Zemes noteikti būs, nedomāju, ka cilvēka spēkos ir to pilnībā iznīcināt (pašus cilvēkus gan, manuprāt, var samērā viegli). Ir zināmi dažādi ekstremofīli, kas var dzīvot un vairoties pie milzu spiediena, karstuma ap 120°C, aukstuma līdz -15°C, sausuma, radiācijas vai citiem normāli kaitīgiem apstākļiem. Ir pat zināmas mikroorganismu sugas, kam skābeklis ir nāvējošs. Tāpēc kaut kas uz Zemes noteikti dzīvos pat pēc drausmīgām katastrofām. Vai uz Zemes vēl būs saprātīgas būtnes, gan nav tik droši.

jutoņa: atpakaļ pie laika mašīnas rasējumiem
bacillus (bacillus)

bacillus: par to es ar esmu..

2012. gada 28. augusts, 12:13 pm, 2 atbildes / atbildēt

par to es ar esmu domājis - cik daudz laika ir prasījusi evolūcija no pašiem dzīvības sākumiem (kas vēl nav līdz galam izprasts), līdz sarežģītākiem daudzšūņu organismiem.

Interesants ir jautājums: ja tagad notiktu kārtējā Lielā izmiršana, kādas dzīvības formas paliktu un kas no tām attīstītos? Gan jau kādu brīdi (kā pašos pirmsākumos) rullēs anaerobi :)
 
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Kas izdzīvotu un kas..

2012. gada 28. augusts, 11:08 pm, 1 atbilde / atbildēt

Kas izdzīvotu un kas attīstītos droši vien atkarīgs no tā, kāda būtu tā katastrofa un kas būtu pēc tam. Dinozauri bija milzīgi tāpēc, ka tie varēja būt milzīgi – zālēdājiem bija pieejami lieli pārtikas resursi, jo uz Zemes bija siltāks kā tagad – viss auga kā siltumnīcā.

Jāatzīstas, ka evolūciju padziļināti vēl neesmu pētījis, bet tas būtu interesanti. Saprast, kā daba izvēlas, ka šis gēns var palikt, bet to labāk atmest. Kā tieši tas notiek? Kā notiek pārmaiņas? Tās ir labās mutācijas vai kas cits?
Jāatrod kādu gudrāku cilvēku.
bacillus (bacillus)

bacillus: Man šķiet (neesmu..

2012. gada 29. augusts, 11:07 am, atbildēt

Man šķiet (neesmu ģenētiķis), ka liela daļa gēnu nemaz netiek atmest, bet atrodas neaktīvā stāvoklī.
Ne velti te daži ir izdomājuši izaudzināt "vistozauru" :) embrionālajā attīstības laikā ieslēdzot vai izslēdzot noteiktus gēnus. Gala rezultāts varētu sanākt diezgan interesants :)