Pirms daudziem gadiem (kad es te vēl regulāri dzīvojos) lavenderai bija ikdienišķs ieraksts par iepirkšanos tirgū, kur viņa dabūja kaut ko, ko nemaz uzreiz neredzēja, un pārdevēja teica: "Nu bet, mīļo cilvēk, vajag taču runāt!" Vēl šobaltdien tie vārdi ir ar mani, kad johaidī.
[tālāk bija kaut kas vēl par to visu, grābekļiem, puņķiem un asarām, bet kāda jēga, ja cilvēks laikam ir vienīgā būtne, kas spēj mācīties no citu kļūdām, bet to nez kāpēc nedara, tā ka lai]