I'm almost done,
This ain't no fun,
I'm crying.

Par vienu no pašiem lieliskākajiem albumiem ever pilnīgi mierīgi var nosaukt arī Morcheeba's debijas albumu “Who Can You Trust?” (1996). Tajos senajos laikos tas viņiem vēl bija trip-hops, lēnā, drūmā, zemā, vienkāršā mūzika. Arī nākošais albums – “Big Calm” (1998) – labs, lai gan tas ir jau daudz tuvāks tautai, nedaudz popsīgāks, taču tik un tā labs savā jomā.

Nākošie divi albumi – “Fragments of Freedom” (2000) un “Charango” (2002). Tajos no trip-hop vairs nav nekā atlicis, tā ir laba popmūzika, pilnīgi noteikti esat dzirdējuši vairākus singlus – no pirmā World Looking In, Rome Wasn't Built In a Day, Be Yourself. No otrā – Otherwise, Way Beyond. Labs. Taču pēdējais albums “The Antidote” (2005) ir.. āmm.. nudien ne pārāk. Tajā gan it kā ir mazāk elektronisku skaņu, taču tik un tā tas ir tīrs pops, turklāt ne no tiem labākajiem.

Tapē atgriežamies pie saknēm, klausoties debijas albumu. Ļoti daudzām grupām tieši debijas albums ir tas pats, pats, Morcheeba gan nav no tām, bet nu.. “Who Can You Trust?” ir ļoti labs. Piemēram, Morcheeba – Howling.