Pierakstīšu, lai atcerētos. Tā droši vien ir kārtējā pirmās pasaules problēma, taču pēc ilgām pārdomām un atlikšanas esmu sācis meklēt jaunu mašīnu. Pašreizējā pēdējo divu mēnešu laikā servisā ir pavadījusi kādas trīs, četras nedēļas un īpaši labāk tāpat nekļūs[t]. Taču jauna auto atrašana ir tik sarežģīts process! Mana vienīgā prasība laikam ir tikai tāda, lai arī nākamā būtu universālis, jo tādā vismaz var sakraut Mantas, kad vajag. Kad nevajag – tā ir tāda pati kā citas. Tādā mierīgi var ietilpināt gan velo neizjauktā veidā, gan sētas mietus, gan kalnu un distanču slēpes. Var arī visu reizē, nevajag, bet vismaz var.

Un tad tālāk – kādu? Man bija sens un skaists sapnis par SAAB 9-5, bet SAAB beidzās, tāpēc, lai gan nopirkt varētu, tas nebūtu prātīgi. Kā nākamais variants – Volvo V70, taču tas šķiet liels. Mazliet padomāju par kaut kādu Ford Focus un paskatījos uz Mazda 6. Audi man nepatīk un VW ir, nu, VW. Beigās uzdūros Volvo V50. Un ieciklējos.

Tas liekas tieši tāds, kādu man vajadzētu – mazāka par V70, tomēr ne mazāka par pašreizējo, turklāt tīri smuka, un Volvo kā jau Volvo. Man patīk.

Taču tad atnāca felipe un pateica, ka V50 gan nevajag, tas ir uz Focus bāzes un tas ir slikti. Kopijs ieteica apsvērt VW Passat B5 un Škoda Octavia, varbūt arī Opel Astra. Bet Passat ir tāds Passat.. .. .. .. .. . Un Škoda nunez. Opel es pat nemaz.

Es, protams, varu viņus neklausīt, taču viņi abi ir izdzēruši pietiekami daudz degvielas un ieziedušies ar pietiekamu daudzumu eļļas, lai auto lietās būtu man autoritātes, un tad nākas vien paklausīt.

Tā arī ir tā lielākā problēma, ka man it kā vajag tikai mašīnu, taču tikpat daudz gribas, lai tā būtu pēc iespējas labāka, jo tomēr. Varētu jau aizmiegt acis un paņemt kādu Passat – ja nu nemaz nav tik traki, ja nu ir pat tīri normāli. Bet tas tik un tā paliks Passat. No otras puses, man mašīnu vajag samērā reti, tā ka lielākoties tā vienkārši stāvēs. Tāpēc labāk būtu domāt praktiski. (<-- vēlējuma izteiksme)

Tagad es atkal skatos uz V70. Nemaz tik drausmīgi liels jau nav, un Felipe tādu esot dabūjis valdījumā uz kādu laiku, esot ļoti paticis. Un tas taču ir Volvo. Mums kādreiz bija Volvo, bet tas bija sen un tāds mazs, taču man patika. Varbūt man vajag V70.. Zinkā, pašreizējā mašīna tiek braukta jau kādus deviņus gadus, var pieņemt, ka arī nākamā varētu būt apmēram tik ilgi. Tad varbūt ir vērts..

Izvēlēties modeli jau ir grūti, vēl jāizvēlas aptuvenais vecums un jānosaka budžets. Īk.. Plačos drīkstot tikai skatīties, pirkt vajag no privātpersonām, nesalīdzināmi mazāka iespēja, ka sanāks iegrābties. Šitie ierosināja, ka varbūt ir vērts labāk importēt pašam, nevis pirkt uz vietas, rezultāts būtu labāks.

Tas viss ir tik sarežģīti, nomācoši un vēl tikai pats sākums.
Tagad, pat pa ielu ejot, es skatos uz mašīnām, tās mani pēkšņi interesē!

Šovakar gan dabūju mašīnu atpakaļ no servisa, samaksājot droši vien diezgan ievērojamu daļu tās pašreizējās vērtības, taču torsions beidzot ir salabots, to pat uzreiz var just, ka tā brauc savādāk. Vai vismaz tā liekas. Ar stūres pastiprinātāju pats vakar tiku skaidrībā, ka droši vien nav nemaz viss tik slikti. Tā ka varbūt vēl var dzīvot un nesteigties. Protams, ir tikai decembra sākums, vēl līdz aprīlim var būt ellīgi auksts un vispār. Bet. Ai. Būtu kāds mākleris, kas manā vietā sameklētu man vispiemērotāko mašīnu..

Starp citu, daudzi to jau ir teikuši, un es varu tikai piebalsot, bet – franču mašīnas gan nevajag ņemt. Vienkārši nevajag.