Un vispār, nesaukt mani par vīrieti.
Es neesmu vīrietis. Un nevis tapē, ka neesmu ne ar vienu pārgulējis. Bet gan tapē, ka tā vēl nejūtos. Un vispār, tas ir mans žūrnāls un ko gribu, to rakstu. Un arī pamācīt un apsaukāt mani nevajag. To es jau tāpat varu dzirdēt no māsas. Un no garāmejošajiem krieviem uz ielas.

Man viss kļūst vienalga.

Pēc visa, kas te šodien noticis, man vaidzētu vispār apvainoties un ne arvienu vairs nesarunāties, bet tā nav.
Laikam jebkuru citu dienu tā būtu. Bet šodien man ir pilnīgi vienalga, ka mani divreiz viens anonīmais nosauc par ņuņņu (un gan jau tūlīt būs vēl) un vēl mb brauc virsū ripp (ne par ko). Es to neignorēju. Man ir vienalga.