Šovakar nopietnās sarunas ar Maitu par rakstīšanu, blogošanu, vērtībām. Viņš domā sākt visu no sākuma. Pēc visa spriežot, man arī vaidzētu. Visi stulbeņi. Es daudz ko varu darīt, es varu paredzēt, kas notiks, taču tas notiek tik paredzami, ka vairs nav interesanti. Prognozējami ir fui. Sarežģītas lietas tikai skaitās progress, bet skuju! Filosofija arī sūkā, ir stūlbi sēdēt, dzert tēju, smēķēt un spriest par nereālām lietām – kāpēc viss patiesībā nav nekas. Mēs zinām, kam ir nākotne, es neatbalstu.
Konkursa "Tu esi pamanīts!" rezultāti. Vakardienas diskusijas "anonymous pret nāciju" atskaņas. Nesaprotu – kas te notiek?
Šodien nenosūtīta / neuzrakstīta vēstule. Un patiešām draņķīga diena.
Šorīt jauks laiks. Dienvidaustrumos viena pati zvaigzne.
Gandrīz pašā sākumā bija forši. Šokējam, jā, tas taču ir stilīgi.
x-ƒ: Viens mirs, esmu to..
2005. gada 9. decembris, 7:21 pm, atbildēt
Man nē, es esmu ūnikums, es jums paskaidroju, kāpēc man var būt otrs. Bet divi vienādi neizdzīvos.
Es pateicu, kā Tev jādara, Tev atliek tikai man klausīt, jo tā bija pareizā atbilde.