Vakar patīkami pavadīju dienu. Vispirms izdarīju kaut ko prātīgu, kas, cerams, vēlāk tiks publiskots un tas daudziem liksies patīkami. Tā kā vakar bija patiešām patīkams laiciņš, tad tas noteikti bija jāizmanto pēc iespējas tuvāk dabai. Patīkami pabraukājos ar riteni. Tika sasniegts patīkami liels maksimālais ātrums. Kopumā tieši divās stundās pa visiem kalniem un lejām tika nobraukti tieši 50 kilometri. Starp citu, man šķiet, ka gaišmates pagaidām uzvar. Lai arī bija silts, tomēr bija skaidri sajūtams, ka tas ir rudens siltums, kas ļooti atšķiras no vasaras siltuma. Tik un tā bija patīkami. Līdz man pilnīgi ne par ko uzbļāva kāda meitene. Skaļi. Divreiz. Par to, ka es vienkārši braucu garām. Tā kā tas ir koplietošanas ceļš, tad nu.. Psihā kuce! 10 kilometrus līdz mājām izbeidzās eļļa. Vēl tuvāk mājām izbeidzās ūdens. Kādu brīdi pastāvēju, atpūtos uz Kājnieku tilta pie Velnalas. Lapas krāsojas. Kamēr sabiju uz tilta, kāda meitene mani divas reizes iemūžināja kā statisku objektu viņas fotogrāfijā. Kad tiku līdz mājām, tad pārdomāju, ka no visa iecerētā, vēlamā un vajadzīgā man neko vairs vispār negribas. Kaimiņi bija sarīkojuši piknikpasākumu un šlāgerparādi. "Patīkami." Vannā gandrīz aizmigu. Vēlāk itin neko nedarīju. Tomēr no šādas aktīvās atpūtas vairāk gan nogurst nekā atpūšas. Ziemā tā visa ļoti pietrūks. Nu spams, nu.