«Valodas kādas zini, nevajag aizmirst.» Tādus vārdus man vakar teica kāds tantuks, kas uz manu “labvakar!” atbildēja ar “zdrasķi”. Gluži mierīgi saprotams, ka viņa izraisīja manu sašutumu. Viņa, kas daudzus gadus nodzīvojusi Latvijā. Viņa, kas nevienu vārdu man nepateica latviski. Viņa, kas pārcēlusies uz dzīvi Somijā. Viņa, kas turp ataicinājusi dzīvot savu ģimeni. Viņa, kas vakara beigās aicināja arī mani braukt uz Somiju. Un darīja to krievu valodā, protams.
Vakar Saule rietēja pāris minūtes pirms desmitiem. Skumji. Dienas saraujas. Laiks aizskrien. Vasara atvadās. Dzīve dziest.
Šorīt, ejot cauri Vecrīgai, mani ievēroja kāda meitene baltās drēbēs un iespaidīgu tauku puncīti, lēni atrāvās no sienas, kurai tā bija pielipusi, lēnām panāca manā virzienā un nevērīgi krievu valodā pajautāja, vai man “cigarete nebūs”. To darot, viņa pat nepaskatījās man acīs.
nez: Re: Labrīt!
2005. gada 21. jūlijs, 10:28 am, atbildēt
Patiesībā apbrīnojami laba sajūta - tāds miers, apziņa, ka šodien nevienu lamāt netaisos, šefošanu piebremzēšu un vispār būšu ļoti mīlīga, apzinīgi darot piecas lietas vienlaikus, ieskaitot šo te parunāšanos. Tu arī tā vari, vai ne?
Es ļoti iespaidojos no cilvēkiem, ar kuriem kontaktējos, sāku reflektēt... Laikam šī noskaņa lielā mērā būs Tavs nopelns.
Par jaukajiem cilvēkiem - man kaimiņos esošajā ne pārāk mīļajā DC restorānā šobrīd strādā burvīga praktikante - tāda smaidīga, mīļa, centīga... Laikam brīvā brīdī aiziešu ar viņu padraudzēties!