Miles (Curtis Armstrong): Sometimes you gotta say, “What the fuck.”
(Risky Business, 1983)
+3716866296!! Terorizē. Uzzināšu, kam tas ir numurs pieder, – atradīšu un nositīšu. Nē, labāk piekaušu, izraušu sirdi, samalšu un iestūķēšu atpakaļ, bet SIM karti salocīšu. Ātrajiem pēc tam nezvanīšu.
Tas stulbums sākās piektdienas pēcpusdienā 14:40, turpinājās vakarā, sestdienas pēcpusdienā un vakarā, svētdienas rītā 5:24 (!!), dienā un vēlāk vakarā arī, un vakarrīt 6:09 un pēc stundas vēl divreiz, vakarā pusdesmitos trīsreiz! Kas par stulbeni! Kādam gan idiotam jābūt cilvēkam, lai traucētu mani tik ilgi un bezjēdzīgi, turklāt būt nomodā pussešos no rīta svētdienā?? Es tomēr noslinkoju sazināšanos ar operatoriem, taču tas noteikti notiks. Ceru uz saldu atriebību. “За это морду бить надо!”, kā teica Ostaps Benders.
x-ƒ: Vajadzēja Tev, ja? Tik..
2005. gada 6. jūlijs, 8:08 am, atbildēt
Starp citu, katru reizi, kad atbildu uz šo zvanu (pāris reizes, pārējos ignorēju), ir dzirdama kāda zema, tehniska skaņa. Es nezinu, kas tas ir, jo sākumā likās skaļš televizors, bet pēc tam vairs nē. Kaut kas tāds dīvains tur ir.
Taču es tomēr domāju, ka tur otrā galā ir cilvēks.