Wiii!! Es tomēr neesmu hipohondriķis, ij neceriet. Turpmāk vairs neko drūmu. Ja tā būs – sitiet man pa pirkstiem. :) (Mums abiem ar Garfīldu tuvojas kārtējā dzimšanas diena, tāpēc abi ik pa laikam īgņojamies, jo tās mums ir ļoti tuvu viena otrai. Tuvāk kā citiem.)
Šodien Daugava izskatās pēc spoguļa. Debesis ir zilas, zilas, taču ne košzilas. Saules spīd (otra ir atspulgos) un mākoņu nav. Ir ļoti jauki. Darbā vismaz šodien netizlošos. :)
Gandrīz katru rītu man pretīm nāk kāds krievu pāris. Gandrīz vai pusmūžā. Vīrietis ir liels un resns, parasti baltā kreklā. Sieviete ir daudz īsāka, ar gariem un pārāk blondiem matiem un parasti ģērbjas melnās drēbēs. Agrāk viņi katru rītu nāca man pretīm rokās sadevušies. Tad ilgu laiku tā nebija, gāja blakus un viss. Bet šorīt atkal bija sadevušies rokās.
Ziepju burbuļus es domāju pa īstam, ne jau kādu metaforu. Iedomājies kādu dziesmu, kas Tev ļoti patīk, atrodi to dziesmu sarakstā, uzliec, lai skan. Tad pagriez skaļāk un dziedi līdz'! Laimei daudz nevaig.
piilj: Un Pīļuks jautā,..
2005. gada 14. jūnijs, 10:54 am, atbildēt
Nevar, nevar misēties. Ar burbuļiem vienmēr viss ir vislabākajā kārtībā, jo bērnam bērna lietas. Man, piemēram, vienmēr uz palodzes stāv kāds trauciņš ar burbuļu šķidrumu. Kad atveram balkona durvis, papūšu tādu burbuļu segu, kas, lidojot augšup debesīs, lēnām izplešas tādos kā lielos, spīdīgos ziepju pilienos. (: Pamēģini!