Pasaule jūk prātā. Vismaz manējā jau nu točna.

Pirmkārt. Manās mājās ik pēc divām trīs nedēļām lietošanā parādās jauns cukurtrauks. Vecais bez pēdām un lielām cerībām uz atgriešanos pazūd. Kad jautāju, kāpēc jauns un kas bija ne tā ar veco, tad man bezierunu balsī atbild: "Tā vajag." Vienkārši tā – "vajag". Bet kāpēc?

Otrkārt. Man bija vajadzība tikt līdz kādai ārstei. Puslīdz veiksmīgi viss tika sarunāts un es jau gandrīz tiku līdz viņai. Tagad pēdējā brīdī man paziņo, ka nē, nekas nenotiks, jo, redz, vecā mēnesī neko nevar darīt, citādi būs atkal. Viss, ko es nodomāju, bija "wtf??" OK, kāda veca lauku tantiņa, kas visu mūžu nodzīvojusi pēc Mēness kalendāra, bet ārsts 2005. gadā?? Tagad man arī tāpēc jādzīvo pēc Mēness fāzēm. wtf??

Treškārt. Vakar beidzot gribēju aiziet laicīgi gulēt (nu tā, ap vienpadsmitiem, pusdivpadsmitiem), tā vietā nobumbulējos līdz pusvieniem un vēl mazliet. Kas būtu nekas, bet. Kad beidzot gāju gulēt, tad ievēroju, ka ziemeļu pusē debesis nedaudz virs horizonta ir gaišas. Gaišas! Pa kuru laiku? Vai tad vasara jau klāt? Izrādās, ka gandrīz jā. Vasarsvētki, pēc mēneša būs Moby, un nedēļu vēlāk – Līgo. Psc.. Tātad trešā mistērija ir – kurš nelietis pievācis manu laiku?