jā, tas bija tāds čakars, kamēr iemācījos pieāķēties (un atāķēties), visi vaktēja pacēlāju augšā, lai vajadzības gadījumā varētu izslēgt. a tagad tas pat vairs nav vajadzīgs.. tā centos! un nūjas man ar vēl vecās, līkas pat. ir kur pakavēties;) (atmiņās).
nē nu atmiņu īsti nevarētu raxturot ar vārdu interesants, tapē pēdiņās. vienkārši tu tik daudz ko atceries, tādi interesanti fakti, nav garlaicīgi lasīt!
(Ņem vērā, ka parasti neviens neizvēlas atbildēt uz pilnīgi anonīmiem komentāriem!)