Man ar žurkām saistās viena nelāga bērnības atmiņa, nu, ne gluži mana, jo biju tik maziņš ka neko no tā neatceros, bet nu man teica ka tā esot bijis. Toreiz dzīvoju laikos pie tantes. Atceros, kā man stāstīja, ka mani, kad es maziņš biju, gandrīz apēda divas milzīgas žurkas pa nakti. Bija jau tikušas līdz manam degunam un jau grasījās kost mani nost, kad mani tomēr pamanīja. Ātri tika atnests mūsu melnbaltais kaķis, diemžēl neatceros kā viņu sauca, kurš tad arī abas žurkas aizdzina, vienu arī notverdams un apēsdams, otra vairs netika manīta. Lūk tā..