eju kaktā nokaunēties - manas spilgtākās bērnības atmiņas: pieneņu pļava, kurā 'ganos' es un vēl kāda miermīlīga gosniņa (no kuras gan man bija ļoti bail),
"Ziemeļu liķiera" pudeles slepus tukšošana ar kaimiņpuiku vārdā Aivis (ārprāts, es pat skolā vēl negāju!),
žurku apmētāšana ar akmeņiem pa spraugu vistu šķūnīša jumtā (daudzas nositām, vēl daudzākas vnk apdullinājām, tas bija pat interesantāk),
Raiņa kopotie raksti no sākuma līdz beigām, vispār nesaprotu - kā bērns 1.klasē var ko tādu lasīt, jēgas jau nekādas, bet es lasīju(nevis tāpēc, ka patika tur rakstītais, bet vnk lasīšanas pēc, man patika lasīt vienalga ko, pat "Cīņu", nenoplēstās mēbeļu uzlīmes un, protams, visu, kas rakstīts uz tēta cigarešu paciņām :)). Tāpēc laikam arī tagad patīk lasīt Tavus un citu garos pastāstus, atšķirība vien tā, ka tagad tajā ir kas derīgs un tīkams.
bērnība, eh.