Vakar vakarā pa nedaudz applūdušu ietvi man pa priekšu gāja māte ar bērnu.
– Bet kāpēc tu pati ej pa peļķi? – puisītis neviltotā sašutumā vaicāja savai mātei.
– Tāpēc, ka man nav, kur citur palikt! – viņa godīgi atbildēja, jo vietas sausumā tiešām bija tikai vienam.

Taisnība, lai arī cik dīvaini tas neliktos, bija abiem. Un tā ir vienmēr un visur – kāds izdomā un nosaka noteikumus, kurus citiem ir jāievēro, taču pats noteicējs atrod iemeslu, lai pats tos varētu neievērot. Interesanti, taču taisnība tiešām bija viņiem abiem.

Kaut kad sen uz kādas ēkas sienas redzēju uzpūstu šādu tekstu: "Likums aizliedz pārkāpt aizliegumus". Arī interesanti. Tā kā aizliegumus nedrīkst pārkāpt pēc būtības, tad priekš kam gan likumi, kas tos aizliedz pārkāpt? Tomēr ir. Atkal abām pusēm taisnība vienā jautājumā.

Reiz kādā pamuļķīgā komēdijā (vai tik tā nebija "Bulletproof"?) dzirdēju apmēram šādus vārdus:
– Zini, kas ir tava problēma? Tu visu redzi melnu vai baltu, taču šī ir patiesā dzīve, kur nekas nav ne balts, ne melns. Šī ir pelēka pasaule.

Un nobeigumā kaut kas daudz jaukāks. Mocean Worker – Trés Trés Chic (Pink Panther's Penthouse Party). Diemžēl no šī mmmākslinieka neko citu man nav izdevies sameklēt. Ja kādam kas ir – kraujiet mucās un sūtiet man uz meilu. :)

Papildināts Ja kāds man grib sūtīt "Detonate" vai "Times of Danger" – nevajag! judith jau pacentās un sagrāva manas ilūzijas. Gribu džezu!