Vakar, braucot tramvajā no universitātes, sajutos tik silti, ka nolēmu nevis braukt vēl vienu pieturu, bet gan iziet cauri Vecrīgai. Bez iemesla. Nu, vispār jau bija. Sniegs sniga.
"Sniegi sniga, putināja.
Ziemeļbriežiem .. tas ir ļoti svarīgi."
Dabūju slapjas kājas, bet bija vērts. Man patīk gulēt zemē un skatīties, no kurienes sniegs nāk. Tikai Siguldā, pie mājas, dārzā. Zināji, ka katra sniegpārsliņa visā pasaulē ir unikāla? Ledus kristāli nekad nesavienojas pilnīgi identiski.
Šķiet, ka man ir sapņaina dvēsele. Un starp šiem baigajiem (baisajiem) reālistiem es īpaši neiederos. (Domāju tos ārpus LJ) Mums "Lietišķajā saskarsmē" bija tests, lai noteiktu katra cilvēka vietu komandā. Es izrādījos "iedvesmotājs" un "novators". Nu, un ko es daru starp programmētājiem? hvz.. psc.. hmz.. hmmzz..