Masiņš atstāstījumiņč, ko šodien sadarīju.

Vakar speciāli aizgāju gulēt ap 11-iem (tas ir par kādām 3 stundām agrāk kā parasti) un nākošajā rītā, protams, aizgulējos. Izskaidrot to nevar, es pats izraisu dīvainības. Pēc tam man bija tādas brokastis, ka vai nu.

Drusku pastaigājos un kabatās savācu sniegu. Pēc tam vispār kļuvu baltāks, taču pilnīgi nē, jo es nevaru būt balts, un tas nav iespējams, jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā.

Tad man kādai gigantiskai ēkai vajadzēja sameklēt mazas durtiņas un nācās parunāties ar apsargu. Tas man teica: "Ej.. uz liftu!" Un es arī gāju. Bet kā es neciešu liftus! Liftus un iekšējo orgānu inerci. Brr.. Daudz labāk kāpju kājām, taču šoreiz riskēju nokavēties. Un tā es notiku 8. stāvā. Tele2 havo tiešām pievilcīgu sekretāri. Man nācās kādu brīsniņu pagaidīt un uz savu kurpju purngaliem jau es neskatījos. Tā vietā papētīju dažādu firmu sasūtītās apsveikumu kartiņas un sekretāri. :) Ilze. Viņai bija kādā pagalam nepatīkama un garlaicīga telefonsaruna, no kuras viņa vairākas reizes centās pieklājīgi atbrīvoties, taču nevarēja. Tad viņa bez skaņas pajautāja man, ko es īsti te daru un vēlos, norīkoja kādu palīgā, nedaudz sajauca šo to un tik jauki pasmaidīja. Beigu galā es tomēr tiku redirektēts uz vajadzīgo vietu. 40 minūtes parunājos ar kādu citu darbinieku un esmu pārliecināts, ka, nogāžoties no krēsla vai ierodoties ar vaļā bikšu priekšu, būtu atstājis labāku iespaidu. Lai nu kā, viņš lika pagaidīt.

Pēcāk sabiju divos milzveikalos. Tāpat vien. Tad pabraukājos ar autobusu un nesamaksāju par to. Vēl es šo to izdarīju, taču tas vairs nav tik interesanti.

Pašā vakarā man būs lielā sniega rakšana, jo, ja to nesākšu darīt jau tagad, rīt no mājas ārā netikt. Nebūtu jau slikti, bet – gan man ir vajadzība, gan ir vajadzība pēc manis.