cena un pērkamības veids mainās līdz ar dzīves pieredzi.
iespējams, ka sievieti, kuru reiz pirkuši par naudu utml., pēc dažiem gadiem spēj aizkustināt vien tas, ko par naudu parasti nepērk, un otrādi - kad pieriebies reiz dievinātais tēlnieks, kura talants arvien mazāk saredzams aiz nospeķotas vīna pudeles, viņai parasti sāk kāroties i sarkana BMW, i pilnu sarkankoka atvilkni dārgāku spīguļu.
iespējams, ka kādas dzīvē nekas nemainās, viņu vienmēr interesē tikai vīrieša naudas konts, nav svarīgi tēva, dēla vai kaimiņa.
iespējams, ka kādai ir viss, ko viņa kāro, un nav pietiekošas motivācijas meklēt ko citu.
iespējams, citai vnk ir bail, jo pieradusi pie tādas dzīves, kāda tā ir, kaut klusībā nolād savu pelēko ikdienu un skauž to, ko vispār nesaprot.

pietiks. :)