"Piemēram, lielākajai daļai homofobisko cilvēku nav vajadzīgs Aristotelis, lai ienīstu gejus."

labs :D

"Homofobija" nav lieta.

es atkal drīzāk ceru, ka šis parādīs, ka konservatīvisms var arī kaut ko celt, un vairot mīlestību, nevis tikai kaut ko ienīst, bet, patiesību sakot, tas vēl ir jāpierāda arī kreisajiem. man ja godīgi šī dihotomija savās vibrācijās ir kļuvusi par zemu, lai es tajā gribētu uzturēties.

Liberāļi neko nezina par mīlestību.

Nu programmēšanā ir tāds princips "don't fix that isn't broken", kas reizēm ļauj izvairīties no dārgas un sarežģītas esošās sistēmas pārbūves ar visādiem negaidītiem blakusefektiem, tas varētu būt viens tāds konservatīvisma princips, ko varbūt būtu vērts reizēm ņemt vērā, kad rodas vēlme pārbūvēt visu sabiedrību no pašiem pamatiem.

Tātad tu gribētu tikai tādu konservatīvismu, kas ir atkāpies no visām savām pozīcijām un tavā priekšā izritinājis sarkano paklāju.

nu, es jutu sevī konservatīvismu tēva bērēs - ka mēs viņu aprokam tajā pašā zemē, pa kuru viņš kā bērniņš skrēja, no kuras ēda kartupeļus, un mēs visi kopā tepat esam tagad sanākuši apkārt un dziedam "visiem labi mana tēva zemītē". ģimenēs un stabilitātē ir arī pozitīvais saturs, un tās ir lietas, kas, manuprāt, ir konservatīvisma spektrs.

konservatīvie prāti nolēma, ka nacistiskā vācija nedrīkst iznīcināt vienu rasi, kamēr kāda cita tiek selekcionēta līdz āriešu līmenim.
konservatīvie prāti ir pirmie, kuri protestē par dabas iznīcināšanu.
konservatīvie prāti latvijā ļāva sagalbāties dziesmu un deju svētkiem

vēlme saglabāt esošās dzīves kvalitāti nav nekas peļams. bailes no pārmaiņām ir dabiska cilvēku parādība, kura izpaužas katrā ar citu intensitāti.

Vai tavuprāt, ja cilvēks ir pret viendzimuma laulībām, tad viņš uzreiz ir homofobs un ienīst gejus?

Bet ar Aristoteli smalkāk. Uzreiz sajūta, ka piederi elites klubiņam un, ka nīst gejus nav nekas tāds šausmīgs, pat pretēji - apvieno cilvēkus un kopā taču foršāk!

Rodas iespaids, ka pērnā gadsimta 40.-50. gados radītās kolektīvās traumas joprojām ir tik sāpīgas, ka vieniem ir bail, ka kreisi ievirzītie liberāļi, kuri ar bravūrīgiem saukļiem un cēliem vārdiem brauc kaut kāda mistiskā progresa virzienā, mūs atgriezīs pa taisno gulagā un čekas pagrabos; kurmet otri baidās, ka konservatīvie – savā reizēm pārspīlētajā cieņā un bijībā pret pagātnes mantojumu un kaut kāda augstāka spēka klātesamību, kas viņus neizbēgami nostata pretim dažādām jaunām vēsmām un "citādajam", – asina nažus jaunai Kristāla naktij.

Es varu saprast abas puses. Bet man liekas, ka taisnība nav nevienai no tām. Kaut kas tur nav līdz galam sadzijis.

jābūt diezgan glupam lai pītu kopā intelektuālo konservatīvismu ar homofobiju.
bet no cibiņiem gaidīt ko vairāk kā populisma atreferēšanu būtu vēl glupāk, tāpēc nejūtos šokēts.

jebkurā gadījumā - iesaku atjēgties