https://youtu.be/Z-i0C-CD1wA

#SimonDixon

Manā sirdī rodas
līdzjūtība, kad manā apziņā nonāk priekšstats par kādu līdzjūtību izraisošu personu. Ceļš uz
sirdi iet caur galvu. Tur izņēmums nav arī mīlestība. Ja tā nav tikai dzimumtieksmes izpausme,
tad balstās priekšstatos, kādus mēs izveidojam par iemīļoto būtni. Un, jo ideālistiskāki ir šie
priekšstati, jo svētlaimīgāka ir mīlestība. Arī te doma ir jūtu tēvs. Saka: mīlestība padara aklu
pret iemīļotā vājībām. Šo lietu var uztvert arī apgriezti un apgalvot: mīlestība tieši atver acis uz
priekšrocībām

Īstenībā, ja paklīdušos ebrejus Eiropā - apzināti vai nē - nīst tāpēc, ka viņi šo vietu ar savu Jēzu, Jahvi un Svēto garu ilgi varoja līdz pilnībā izvaroja - tad nu, smejies vai nē - poētisks taisnīgums vien beigu galā sanāk. Bībele pati saka - par taviem grēkiem maksās dēli un dēlu dēli n-tajās paaudzēs - viss pēc priekšrakstiem.

Subjektīvo viedokli nepaudīšu, vien iešāvās prātā šāda taisnīguma potence.

Klausos šo darbā fonā un ar abām nierēm jūtu, cik zvērīgi spēcīgi šis albums būtu kāda hihidēliķa ietekmē. Baisi vilinoši, bet baisi baisi. Aknas piekrīt, sirds raustas, smadzenes šaubīgi, bet priecīgi saviļņotas skatās apkārt. Ceļojums uz ego nāvi un tās nestās atbrīvošanās no šīssaules važām - garantēts! Skan pēc nāvītē pavadīšanas rituāla.
Kvalitatīvas, rāmas enerģijas transformācijas rituāla Dark Ambient settingā - viennozīmīgi saudzējams projekts/kultūras piemērs.

https://music.youtube.com/channel/UCuqX-c-ZKeTfPU0jYctvaPg
https://cycliclaw.bandcamp.com/album/oastar


Third Full-Length Ritual Offering

Oastar marks the long-awaited third manifestation of O Saala Sakraal, the ceremonial vessel guided by nOh v°v (of Trepaneringsritualen and Norn) and Sunnifa St. Álander (of Hadewych).

Recorded in the aftermath of the discovery and subsequent destruction of an ancient solar temple by local authorities in the eastern region of Hamaland, a land still shadowed by the enduring influence of the Church, this new work channels both lament and invocation. Amidst these events, O Saala Sakraal deepen their exploration of the sacred and the profane, weaving six aural ceremonies designed to open liminal sonic spaces where the residual wounds of Christian dominion may begin to heal.
Steeped in woodland mysticism, Oastar unfolds as a cycle of rituals, to facilitate flow states, purify and transform, and call forth coalescence from fragmentation. Beneath its layers, a burning resonance persists: a yearning for restoration, for a return to the primordial harmony that once bound all things. The album closes with a single solemn hymn to dusk, a slow descent into stillness where night and renewal converge.

Six pieces of consolidation and transcendence, offered to the world in its darkest hour.

Kā es ienīstu Apple produktus! Man ir sūda Iphone 11 Pro. Bļağ, kādam maukturim jābūt, lai palaistu tautās tādu OS, kur nevar vienkārši aizmest failu no default download directory uz Photos. Joptvaju maķ, cik sarežğītam jābūt simplistiskam faila pārvietošanas procesam.

Stīvs Džobs nomira, jo pārāk dziļi ievilka nāsīs paša dūrē iepirstu zarnu gaisu- tā, ka baktẽrijas, kurām būtu jādzīvo tūplī, sāka dzīvot STĪVA SMADZENĒS! Un tas jau ir ar dzīvību neapvienojams pasākums! Grūti iztēloties, kā citādāk var palaist tautās tādu produktu, kas funkcionāli ir tikpat augstvērtīgs kā vīrišķīga paš-kastrācija ar neasu priekšmetu.

Nāvi Apple, nāvi disfuncionāliem produktiem!

Ilona iznāca
no skaistmkopšanas
salona
pēc sejas masāžas
ar liftinga krēmu
pretnovecišanās procedūra bija
tik laba
visus var piemānīt
tikai ne dabu

man nesen kāds būtībā svešs cilvēks pateica, ka es viņam šķietot vēl ļoti dzīva. tā īsti nav sanācis dzīvē iepazīt citus cilvēkus. es neesmu kā mana mamma, kura bija žurnāliste un kurai ļoti padevās runāties ar citiem. man ir tāds ļoti savrups dzīvesveids - es izlienu ārā no mājas tikai naktī un ar saulesbrillēm uz deguna. :) savukārt pluss tam ir tāds, ka es diezgan labi pazīstu pati sevi. bet esmu arī sapratusi, ka cilvēki iedalās tikai peļķēs, dīķos, ezeros un jūrās. un tam nav nekāda sakara ne ar dzīvē sasniegto, ne ar izskatu, ne ar to, cik sabiedrisks kāds varbūt ir vai nav, vai arī ar ko citu, pēc kā kādu, iespējams, varētu vērtēt. dziļums tevī vai nu ir vai arī nav. to nevar notēlot.

https://youtu.be/tElqc9M2Ouk?t=140

https://t.me/s/ocean_around

#AlexanderOsadchiev

"Uz Zviedriju aizbēgušie dzejnieki bija parsteigti, ka tos uzreiz grib izdot"

Izskatās, ka Netenjahu tiešām varētu būt nogalināts. Pārāk daudz aizdomīgi AI dakterēti video ar viņu, ko palaiduši Izraēlas oficiālie e-kanāli. Vienā no tiem redzamā sieviete, kas ir kafejnīcas darbiniece, izrādās ir aktrise. Un 11.martā, vadoties pēc google datiem, no Izraēlas ir baigais pīķis sērčotajiem keywordiem "actor/actress for hire" (tikai ivritā).

"Tu neesi apčurājies? Smird". Iegāju dušā.
Fāk, Laurai ir zāles, kas ieliek komā uz stundām.
Panikā skatos tel, ka 19:30. Esmu pusizslēgts no zālēm, nekur netieku.
Laura "es aiziešu pakaļ. Ko tev?". Mm 4x 14٪. Ak beidz tos sūdus rīt. Paņemšu tev šņabi un sulu. Nu ok, tad tad 0,7 un švepi. Tāds sviests. Gaidu Lauru no veikala

Nesen dzirdēju, ka ceriņi, izrādās, esot krūmi.
Aizgāju mājās, un cieši nopētīju savus piecmetrīgos ceriņkokus. Izliekās, maitas.

Ģertrūdes baznīca
sadrupa vakar
lūdzēju skatieni
traki kliedzieni
gluži kā raķetes
akmens dvēseli
saspridzināja

Gerhards ir vīrieša etalons
skolots un skaists, sieviešu lolojums.
ir labi kopts, ir labā darbā, ir nauda.
pamet mums grašus: "Tas jums!"

diametrāli pretēja ideoloģija

Šodien es saprotu, ka, ieslēdzot The Arcade Fire albumu ''The Suburbs'' es no 2026.gada nokļūstu atpakaļ 2010-tajā un atkal var paraudāt tāpat vien.
Tāpat vien, un varbūt pat uzrakstīt vienu rindu, neesmu to darījusi kādus 10 gadus.
Biju domājusi, ka beidzot esmu atbrīvojusies no pagātnes rēgiem, bet īstenībā tās ir tikai sajūtas, ieslodzītas pāris taktīs.

Šodien es saprotu, ka bija tā diena, kad kādu vest pie ārsta. Mammu pie ārsta veda brālis, dēlu pie ārsta vedu es.
Visam pāri saule. Laužas caur pagalma priedēm un kadiķiem.
Labi, ka šeit nedzīvo Marks. Tad te nebūtu nekā, tikai motorzāģis un pagalms kā visiem.

Pagalmā putnu melodijas sacenšas ar ceļa baltā trokšņa skaņām. Putnu šeit tiešām daudz. Kāds vienmēr no rītiem klauvē pie logu sienas. Šorīt redzējām kādu, kas nebija zīlīte vai zvirbulis. Būs jāatved no vecākiem mammas tēta putnu grāmata no 60tajiem un jāsāk studēt.

"Calcium carbonate crystals, or otoconia, are tiny, essential structures in the inner ear's utricle and saccule that detect gravity and linear motion. They rest on hair cells, and when the head moves, these crystals shift, signalling movement to the brain. When displaced into the semicircular canals, they cause vertigo."

:O

https://www.youtube.com/shorts/ZHXm1Xx9AAA?feature=share

no rītiem dzirdēju it kā kristāliņus birstam, aizgāju pie ārstes un viņa man pastāstīja par tādiem kristāliņiem ausīs. "un jūs viņus dzirdat?" viņa izbrīnīta prasīja?
laikam pizda ir.

potenciāli kaitnieciska informācija

Tad jau manīs, kuros kapos zvanīs. Kalendārs mani sauc ir ļoti labs.

Džeki močīj stalažas augšā apkārt visai mājai. Ieteicu vairākas lietas, neklausījās. Ieteicu aiziet ar Liepiņu pāri parunāties, ne sūda vispār nerubij. TOČ SAJUTOS DIEZGAN VECS.

pierādījumos balstīta pornogrāfija

katru dienu katrā brīvā brīdī ar Kaju skrienam pa mežiem, ielām, takām un grāvjiem un visu laiku viņam ir seja: maucam! es gribētu redzēt viņu kādreiz nogurušu. uzinstalēju beidzot soļu, km un cardio skaitītāju. viņš ir vienmēr labā garastāvoklī, vienmēr enerģisks un kaut kādā ziņā, bez pretenzijām visu laiku būt blakus.

Šobrīd internetā ir atrodams tik daudz mazāk nekā pirms tiem pašiem divpadsmit gadiem. Daudz kas ir izdzēsts vai paslēpts. Gribēju sameklēt mākslinieku, kas bija gleznojis gleznu, kas bija Capital kalendārā 2014.gadā "Botoksas kundzes tējas pauze". Un nekā. Lai gan pirms divpadsmit gadiem tepat cibā biju ielikusi pat bildīti. :(
Mākslas darbi ir viena no lietām, kas mani nomierina. Mani nomierina skaistums. Varbūt tāpēc, ka skaistumā ir harmonija.

love/heat attiecības ar gabalu "you and me" no mild high club

jo tas izklausās tieši tā, kā skanētu mans muzons. kurš šobrīd ir iesprūdis garageband failos uz divu paaudžu aizstāta maka

man liekas, ka man visvairāk no vakardienas patīk tas, ka viss ir kā kādreiz, izņemot to visu, kas ir mainījies, kopš pēdējoreiz tikāmies

man patīk, ka tā māja tur atstutējas pret mežu, ko grūti nosaukt par mežu, bet tie ir vismaz kaut kādi koki

man patīk, ka atpakaļceļā mēs aizbraucam uz alfu un es viņu pazaudēju neatvadoties tā, ka vienkārši vienā mirklī viņa pēkšņi vairs nav man blakus, kamēr esmu iemaldījusies JR

es nopērku blociņu ar ziliem putniem uz balta fona nevis tāpēc, ka man to ļoti vajadzētu (patiesībā jau varbūt pat vajag), bet lai būtu kaut kas tāds, kas paliek atmiņā par 16. martu.

tagad skatos uz šo blociņu un domāju, ka tas ir viss, ko var gribēt no blociņa - papīrs ir līniju, īstā biezuma, blociņu kopā satur gumija, pēdējā lappusē rakstīts, ka "the Royal Dutch Delfware Manufactory "De Porceleyne Fles", established in 1653, is the last remaining Delftware factory from the 17th century. The world famous Royal Delftware is still entirely hand-painted according the centuries-old tradition".

Par Kempbelu es dzēšu ārā. Tagad jau visi interneti pilni ar šo ziņu.

Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu.

\m/ я подметал \m/

https://t.me/geopolitics_prime/66814

#HormuzBlockade

Abet kamēr te atkal cīnos ar muguras un visām citām dzīves problēmām, tikmēr kā izskatās Kempbeļ Fils nolicis karoti (Paldies Vilnim, ka ieteica klausīties.). Bļin ne par Motorhead. Nenormāli sāp mugura, atceroties visus manus arboralkaša gadus un kritienus drošivien visi skriemeļi ir pizģec.

Nākamā pietura ratiņkrēsls un tad jau arī zārciņš būs.

No sirds apskaužu visus, kam problēmas ir vienkarši kaut kas tāds, ko šādā vai tādā veidā iespējams atrisināt. Nevis - ak dievs, es gribu sabrukt čupiņā uz grīdas un nomirt.

aizmirsu jums parādīt savu mīļāko šīsdienas klipiņu
https://www.facebook.com/watch/?ref=saved&v=1392755355958311

man vienreiz šitā bija, kad ar H minēju mestu monētu un uzminēju kādas 6 reizes pēc kārtas, toreiz mums bija tik pat liels prieks un pārsteigums.
Tajā ielā, pa kuru pastaigājāmies, kāds uz savas mājas bija uzgleznojis Voterhausa "The Soul Of The Rose" kopiju.
Tā arī bija tieši tāda iela, kuras mūri apauguši ar gleznieciskiem ziediem. Bugenvilejas saucās.

Satiku M. Uzresninājis savu vēderu un joprojām nav nomainījis virtuves loga stiklu, plaisas ir plaisājušas un kāds laiks ir pagājis.
"Es domāju, ka es tevi vairs nesatikšu," es saku.
"Es arī esmu atgriezusies atpakaļ turpat, kur biju," es saku.
Es noraudu viņam plecu.
Viņš nesaka neko.
Viņš vispār ir tikai dažu vārdu cilvēks.
Mēs izskatāmies pēc tiem akrobātiem, kas atvelk elpu starp priekšnesumiem cirka aizskatuvē.
Ir tāda šaušalīgi šermuļaina glezna.
"The Resting Acrobats" - Glyn Warren Philpot
Tagad esmu mājās.
Ēdu stracciatella jogurtu.

viņam uz labās rokas jābūt Jēzum un uz kreisās iņjaņ
bet viņai uz vēdera jābūt skorpionam
tad varbūt viss izdosies

es nesūdzos par uzmanības apliecinājumiem
kaut ar dažreiz mēdza palikt bail

labi gan, ka uzpeldēja tā Laura
varbūt beidzot savāksies

🌗 IŅ UN JAŅ TAVĀ DĀRZĀ: MELNBALTĀS DOBES MAĢIJA! 🌗

bija ļoti labs eksistenciālā eskeipisma mēneša noslēgums. atbrauca K - atklājām visādas sezonas - bf ieurba bērzā, K uzcepa savu epic sojšliku, bijām iegremdēties Niedrājā.
ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.

šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.

Guntis zaudēja
derībās
sabruka cerības
bez naudas un viens
nevajadzīgs

Tas ir gulēt ar Dievu vienā gultā, un nekāda sex, vnk ka esam kopā. Tik laimīgs es nebiju gadiem.

Starp citu, Laura sataisījusies pēc Feitas, kā pagājušajā pavasarī. Viņa pat nezina kā izskatās Feita. Esmu rādījis feitas folderi, bet šaubos vai atceras, bet kopē feitu. Tagad īsāki mati un balināti. Pilnīgi ne Laura, bet Feita. Nu ok

Mēs satikāmies jau 11:00. Visa diena ar dievu, ar sievu. Man rīt ir nauda, un interesēšos vai vēl ir pacietība.

Es beidzot esmu mierā. Esmu gultā ar Lauru. Nekādas intimitātes. Viņa mierīgi guļ, es torčīju tel

Bāc, mīļā Laura jau sen guļ. Es tikai video un cibu. Es Laurai nepieskaros. Šī diena ir svēta

Ko? Tikai 19? Twd atgriezīžos rītdien. Mēs abi esam ļ oti noguruši, un tākā man jau rīt būs nauda, visi var nerēķināties, rīgubes ieništu. Laura pat ir aicinājusi dzīvot šeit. Es rīgu tā ienistu, ka kāpēc nē. Sigulda ir 10x labāk par rīgu. Bet jau rīt būšu rīgā. Neesmu gold digger

Atgriežīšos jau šodien. Tā ir nenormāla svētība palikt vienu dienu. Un Laura mīl mani. Es gadiem medīju tik tuvu. Tikai pieskāros un vēroju, kā viņa guļ.

/pink - try/

https://youtu.be/DZCiESN7yQI

#ziocult

Jaunākajā SNL bija Harry Styles. Tas ne tikai radīja vēlmi iečekot viņa jaunāko daiļradi, pēc piezīmēm spriežot tā atšķiras no senākas viņa daiļrades, bet es uzzināju, ka šis dude mēdz uz pasākumiem vilkt visādus ekstravagantus tērpus. Pats par sevi tas nav netipiski slavenībām, bet man patika sketčs par to, ka random dude ikdienā nevar atļauties uzvilkt to, ko var atļauties Harijs Stails uz sarkanā paklāja. Sketčs, protams, bija pārspīlēts, un tam nebija arī pienākums sniegt kontekstu šai "problēmai", bet tas iekļāvās tipiskā SNL un pārējās popkultūras diskursā par seksīgo lampu. Apakšžanrs tam, ka visas sievietes iekārto Džeisonus Momoa vai Maiklus B. Džordanus, ir sieviešu neapstrīdama fanošana par saldajiem zēniem. Un te man rodas jautājumi par tādu kā divkosību, kas iespējams ir kaut kāds pašcenzūras un savu jūtu apspiešanas produkts. Ja vien mēs neejam tādā primitīvā cilvēku dalījumā skaistos un ne tik skaistos, no kura mēs saprotam, ka Harijs Stails būs pievilcīgs arī krokšos un netīrā t-kreklā, tad no kurienes nāk šis apbrīns par viņa dzirkstošo personību, kamēr average Joe mēģinājumi tapt vizuāli mazliet vairāk interesantam ir izsmejami. Protams, visi mēģinājumi kaut kad atduras pret neveiksmēm, bet tā vien šķiet, ka vairumam nepienākas kredīts pat mēģināt. Man varbūt pietrūkst queer eye, bet man Harijs Stails šķiet vienkāršs dude, lai gan es māku lietot gūgli, un redzu arī viņa ļoti pārproducētos foto, bet tādu netrūks jebkura izskata slavenībai. Ar šo visu es gribēju teikt, mēs paši par sevi varētu justies labāk, ja kolektīvi iemācītos dot sev brīvību darīt lietas, kā arī ar labticību un mīlestību mācētu gan izteikt, gan pieņemt kritiku par to, kas tomēr neizskatās baigi labi, un tad arī ne tik veiksmīgās lietas nekļūtu par tādu kā spīta spēli, kur cilvēks ir uzdrošinājies pamēģināt vienu lietu, un tad nu viņam ir jāiet uz visu banku.

Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina. 

Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte.