kasīdamās ar tantēm būšu pati par tanti kļuvusi. kādreiz likās, ka varbūt grāmatu lasīšana mani no tā pasargās, bet es tā mēģināju un man nesanāca.

Jo jautrāks esi internetā, jo bēdīgāks dzīvē.

Let me tell the tale
Of a girl who didn’t stop,
Who climbed up every mountain
Without a pause upon the top.
She’d dance until each blade of grass
Was clothed in drops of dew,
And the sun knew her by name
But the silver moon did too.
For a fear had settled in her bones;
A fear of sitting still,
That if you’re not moving forward
It must mean you never will.
So in time her dance got slower
And she looked at all she’d seen,
But found gaps inside the places
That she’d never fully been,
For she was a human doing
Human moving, human seeing,
But she’d never taken time
To simply be a human being.


2015 Erin Hanson

es atceros, kaads bija tviteris 2009 gadaa.... visai liidziigs klabam aizvien shai baltaa dienaa. tagad visur ir tikai naratiivi un viedoklji un viss ir kljuvis paaraak sarezgiiti.

jau kādas trīs nedēļas nevaru aiziet gulēt agrāk par trijiem un pamosties agrāk par diviem. bet jūtos okei.
galvā pārāk maz teksta, smadzenēm nav ar ko strādāt, turklāt visiem tagad ir dzimenes, smadzenes tjipa deģenerējas no alkohola, bet varbūt līdzsvars rodas no stimulējošām sarunām, kuru saturu diemžēl neatceros, jo esmu aizmirsusi ieradumu pierakstīt to, kas notiek, kas ir labākais veids, kā vingrināt savas smadzenes paturēt atmiņā notikušo.
es gan vainoju pie tā emocionāli smagus pārdzīvojumus šogad, kuru dēļ neapzināti izvēlos peldēt laikam cauri, sevi pie tā nepierakstot klāt. esmu klātesoša tagad, ar to pagaidām pietiek.

Man ir prātā šāda atmiņa, tā ir kā neliela aina, gandrīz vai kā video manā prātā -- uz letes stāv mūsu baltais, kantainas kompjūtera monitors ( ko visi vienmēr sauca par “datoru”, un tikai pamatskolas informātikā es pirmo reizi uzzināju, ka patiesībā dators ir tā rūcošā, kantainā kaste pie kājām, kas datoru ieslēdz), mēs ar patēvu sēžam uz t. sauc. “bāra krēsliem” (man šķiet, ka uz tiem pat varēja griezties uz riņķi, bet varbūt es to tagad izdomāju – scenogrāfijas labad pieņemsim, ka tie bija augsti bāra krēsli ar apaļiem mākslīgās ādas sēdekļiem sarkanā krāsā, uz kuriem varēja griezties uz riņķi). Viņš man rāda “mājaslapu”, ko ir man uztaisījis – “backgrounds” tai ir ietonēts gaiši zilā, un vienīgais, kas tajā ir, ir uzraksts “ELĪNA”. Uzraksts ir liels, tas aizņem lielāko tiesu ekrāna. Burti ir izteiksmīgi un stilizēti, apaļām kontūrām, kā uztūkuši iegarienie klaunu baloni, no kuriem tie izsien suņus un citus dzīvniekus. Tas nav uzraksts, uz kura var uzklikšķināt vai kura mērķis ir nodot kādu ziņojumu, kas mudinātu uz darbību vai dotu kādas zināšanas. Tā ir apsveikuma kartīte, zīmējums, dāvana. Manā prātā aizvien ir šis atmiņu kadrs, bet es vairs to neredzu pavisam skaidri – tāpēc neatminos pavisam precīzi, bet ap katru no šiem burtiem lidinājās vai pie tā pamatnes sēdēja eņģelīši (skat. attēlā). Varbūt tie nebija eņģelīši, bet kaķēni. Es neatceros, bet tur notika kaut kāda rosība, kaut kam pat mainījās krāsas – es to pielīdzinātu agrīnā tumblr estētikai (kad, taisot savu lapu varēja tai uzlikt fona mūziku, likt kursoram šaut zvaigžņu lietu un visus tekstus rakstīt gliterotā vordartā).

Man bija apmēram pieci gadi, kad es sāku regulāri spēlēt “Lingo”, “Karogs” un “Minesweeper”. Tajā vecumā es jau labi mācēju lasīt, tāpēc Lingo man bija aizraujošs pretinieks. Atskatoties uz to, kā es piegāju spēlei “karogs”, es izjūtu savādu mierinājumu un mīlestību pret sevi: pirmās pāris spēles izmēģinājusi dažādas stratēģijas un zaudējusi, es drīz nonācu pie risinājuma, kas mani apmierināja: spēles sākumā, kad tika dota iespēja izkārtot savu figūriņu izvietojumu, es iebīdīju karogu pašā dziļākajā stūrī, savukārt lauciņus virs, blakus un, drošības pēc, pa diognāli, aizpildīju ar mīnām. Tagad, kad man nebija riska zaudēt, spēle man kļuva interesanta – es varēju izmēģināt dažādas taktikas un ceļus, lai atrastu pretinieka karogu pēc iespējas ātrāk, neriskējot ar to, ka pretinieks manu karogu atrastu ātrāk. Es neredzēju tam jēgu, jo neuztvēru datoru par nopietnu pretinieku, un tā uzvara man šķita tukša un bezjēdzīga. Turklāt mani sajūsmināja atklājums, ka varu tik muļķīgi vienkāršā veidā apkāst pretinieku.
Minesweeper es uzspēlēju pāris reizes, un tad vairs ne reizi mūžā. Tur nebija nekādas loģikas, es nespēju atrast nekādu patternu, tāpēc norakstīju šo spēli kā pilnīgi bezjēdzīgu un līdz šai pat dienai neredzu prikolu.

galvā domas: var tās pierakstīt; fun, retrospektīvi, analītiski
galvā pārāk daudz domas: riktīgi sūdīgi, neprāts, paranoja, neiroze -- ja izdodas piefokusēties, var parakstīt
galvā klusums: miers, ķermeni interesē ēdiens un sekss, bet kā lai sevi izklaidē??? no tukšuma pozīcijas grūti rakstīt, jo nešķiet, ka esmu kaut kam piesaistīta -- tāds zen miers bet vienlaikus cilvēciska garlaicība

vot

guļ Barbara zem klajas debess
skatās kā lietus lāses krīt
pilni mati ar 925 provi
kāds bērns zīmē eņģelīti

Azartiski defensīvi agresīva attieksme

Sideways (2004) (revisited)

"piedod, ka kavēju. aizskatījos uz snigšanu."
gribētu uz randiņu, lai varētu mazliet nokavēt un kādam pateikt kaut ko tādu.

going, going, gone.
ja īsumā.
par visu.

Spotify atsūtīja gada kopsavilkumu.
ļoti daudz, bet visvairāk šīs:

The Marias "no one noticed"
Flawed Mangoes "Dramamine"
November Ultra "The End"

Pilnas kabatas ar kristāliem. Es aizvilkos uz ziepniekkalna centru, neēdis 2 dienas. Es neturējos kājās. Soli pa solim. Dabūjis 200 ml, sēdēju uz slapja betona. Man nav olnīcu, ko apsaldēt. Pienāca rajoma čoms, kurš reiz ubagoja. Toreiz es piegāju pie ATM, un izņēmu 15 eiro, un iedevu viņam rokās. Es neesmu narkomāns. Viņš laikam ir.
Vārdu pa vārdam, es nopirku speed. Tik totāli nonsense. Es teicu, droga tur ir 10%, pārējais ir citramons. Čoms sazvanīja citus galus. Reālus kristālus. Es pirku vēl 2 reizes. Es teicu, ņem kā tev vajag, bet ja es maksāju, 2g man, 1g tev, lūdzu neappis mani. nu jā, beidzot bija reāla droga, bet tie 2 grami ir knapi pusgrams.

Es vispār neturējos kājās. bez kristāliem nekur. telefona baterija bija 0. džeks izsauca taxi. taxi mani negribēja ņemt, tik nost, bet džeks pierunāja. es vnk klusēju, un atvadījos kā king, 4 eiro vietā iedodot 10

retais spēj izturēt Barbu
skarba un diezgan barga
te baras te buras
pletni ņem līdzi pat uz darbu

nē nu
jā

pirms 21 gada cibā rakstu:

Decembris 4., 2004

00:18
baigais vārds kapsula. kapi + sula.
bet visp. man sajūta tāda it kā es kapsulā dzīvotu


neticēsiet, bet arī tieši šodien domāju par vārdu "kapsula", jo dzēru gabapentīnu un domāju: "re, dzeltens kapsula!"

pēc kovid potes jau vienreiz tā bija, bet nu jau atkal paaugstināts kopējais holesterīns. kādā sakarā?

https://youtu.be/s8TC0uVMYL0?t=2640

#TheCityÜberAlles
#NextShinyThing
#AlexKrainer

uznāca karstuma vilnis un man laikam tagad kaut kur būs jānopērk džemperis :D

"Mākslīgā intelekta ģenerētais saturs var būt nepareizs

- Breathe.

- 2nd.

- Yes.

- Whatever. I'm sucked quickly in sucky.

- It's the mic. Yeah. It's the mic. Yeah. To the public flights and ****. God, I'm certain now. By the old time. And to dershink. Yeah. OK. Super. It's not not statistics, but it's not statistically present. That to you, patak. ( Vairāk... )

Par savu bērnību un tīņa gadiem jāsaka, ka, atskatoties uz to ar šodienas acīm, esmu spiests secināt, ka bērnība man tika dota tikai līdz 5 gadu vecumam. Pēc tam sākās nelaimes, veselības problēmas, sūdu vārīšana un citas lietas, kuras mēģinot atcerēties un izvilkt no smadzenēm caur ķipa amnēzijas plīvuru, paskaidro manu personību nu diezgan smalki. Terapijai līdzīga nodarbe, nododoties apzinātai smadzeņu bakstīšanai un jautājumu uzdošanai sev - to skaitā neērtu.
Pielīdzinu amnēzijai, jo tiešām gadiem šķita, ka bērnību vienkārši neatceros - tumša bilde. Jokoju, ka traumas noraktas. Bet nu, ja apzināti apsēžos un lieku puzli kopā, tad kaut kas atgriežas, iezīmējas un vienkārši izlec no atmiņas pēkšņi.
Gribētos domāt, ka visa šī bēdu putra mani ir veidojusi labāku, ka sistajiem agri jāpieaug un jākļūst viediem, nevis jāvārtās depresijā, domājot par pagātni un slikteni vien, bet nu - tajā pašā laikā man šķiet, ka, iespējams, esmu mentāli atpalicis par gadiem 10, kas arī ķermenī atspoguļojas lol: 43 gadi un vēl paprasa dokumentu. Un vairums manu sieviešu - jaunākas, to skaitā arī 10 gadus jaunākas... Sauc to par atpalikšanu vai mūžīgo jauneklību - man vienalga, manu ikdienu tas tāpat ietekmē precīzi nekādi.

Publicēt vai nē, vai kādam būtu interesanti lasīt to, ko man bija interesanti rakstīt? Domas uz virtuālā papīra saliktas, atliek smuki un loģiski sakārtot/rediģēt. Beigu galā - svarīgākais faktors šeit bija tā rezultatīvā rakņāšanās un rakstīšana. Publicēšana ir sekundāra, jo esmu jau ieguvējs :)

Katoļi > Katolicisms > Cathulu > Kathulicisms = Kathuļi 

man ik pa laikam gribas apēst kaut ko nu tādu, nu kaut ko garšīgu nezinko. vakar nejauši tieši to nopirku aizdomīgā saldumu veikaliņā. bulgāru ražojuma zemeņu lukumu. un ir! tas ir tas tieši tas nezin kas, ko man gribējās!
Lukums ar zemeņu garšu 140g https://share.google/vwIbCrV4q3WweBdj1 bilde te. noteikti ir vēl arī citos veikalos, šita bija vienīgā bildīte ar to pareizo

ziniet tās reklāmas, kur lidostā beibei izsaka komplimentu par to, kā viņa smaržo un viņa visa tāda tarā! nonšalanti no somas izvelk litra pudeli ar Silan vai tml veļas mīkstinātāju?!
es šodien esmu tāds cilvēks, kam rokas somiņā ir milzu pudele ar veļas mīkstinātāju:D

Nez ir kāda vieta, kur var izšūt uz apğērba tekstu?

es gribu wabi sabi bet man sanāk tikai vecās raganas māja

Gunta ir neaizmirstama pieredze. Jā, pirka par visu naudu, kas viņai bija. Bet es mīlu to sievieti joprojām. es mīlu detaļās, katru molekulu. Es neesmu kretīns. Maksāja, nu ok. Man vajadzēja, kretīnam, bet es mīlu joprojām, kaut draugi klusu kliedza, tu un Gunta no way

Vai tad es guļu?

5.sek

Dažreiz vieglāk ir nezināt. Nejust. Nesaprast.

Peedeejaa laikaa acis guljot ir tik sausas kaa kaut kas ljoti sauss, vienkaarshi sausas. Taa ka acis pieliip pie plakstinjiem.
Dazhreiz man shkjiet, ka beerni mani vienkaarshi izsuuc sausu.

Un man negarsho uudens, tikai kafija un mans shkjiistoshaa C vitamiina dzeeriens no riitiem.

nav te nekādi
Pūt, vējiņi
ja Uldis nepratīsies
dabūs no Baibas pa muti

Ako trako biatlonā
tēmē visam
kas ir melns
šauj pa kokiem
auto riepām
izskatās ka sēž
uz ripām

diezgan tizli dzejojumi sanāca, bet kā ir, tā ir

Raita un Jogita strādā
kaplē bietes un atdala
graudus no pelavām
vēlāk uzsmēķēs
labākās cigaretes

ja tas lūzeris lasa. tieši viņam. tu esi nulle. traumatiska persona, pastāvīgi sēdoša uz paranojas, tavā valodā "izmēnas". dirst ej, Oskar. nosūkā manu pimpi. uz neko vairāk tu neesi spējīgs. Gunta tevi pacels, un iznīcinās. jo tu neesi bijis Franču leģionā, bet prastā cietumā, kur saklausījies stāstus. Tu esi labs cilvēks, bet beidz mani pist

Es dievinu vemt. Tas ļoti ir rets stuff, un arī šoreiz nesanāca. Vemt, atklāti uz grīdas, es dievinu, bet tas ir lukss. Mīļā Goldie, ja es vemtu tavās mājās, pilnīgi šķidrumu, tas būtu svētība

es esmu celaines audusi, kaut kad bērnībā, man ļoti patika un tagad redzēju šo un pilnīgi jābrquc uz to Dobeli!!
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-maksla/29.11.2025-dobeles-novada-muzeja-atklaj-iespaidigu-latviesu-tradicionalo-jostu-izstadi.a624362/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage

- (..) un nepird! tev jau divi soda punkti!
- kāpēc?
- par piršanu spēles laikā!

Evija dejo un dzied
daudz smejas un
ar cilvēkiem kontaktējas
nekad nesēž mierā
skrien maratonā
tik ātri kā vilki
un bieži nedzird
ko viņai saki

GPT

i dont eat, i dont sleep, i do nothing but think of u. es gribu būt tā sieviete no filmas drive

no rīta aizveda, vakarā jau sataisita tā lellīte(70€, liela daļa taisāmo detaļu nāca līdzi), tagad tikai vajag lai Andrītis sestdien sametina izpūtējam trubu un nogriež un sametina tur kkkādu arku, slieksti vai tml. vienīgi ka nav bleķa, bet ja kas, paņems no vecās veļas mašīnas izgriezīs

ēm koa?!

Esmu gatavs pārdoties. Ne jau par naudu. Par tavu klātbūtni. Bet es domāju, ikdienā. Tu esi tikai 100km. Reālu iespēju nav

Esmu piedzēries. Bang&Olufsen joprojām strādā. Esmu tā izmisis par audio. Mūzika ir visa mana dzīve

Es tagad zinu, kāpēc mani mīl – 6.2L motors, un tas ir neatkarīgi no dzēruma. Cibā nevienam nav 6.2, tikai meitenēm, atsevišķām. Bet tur ir superkompresētie 2.5, ar superkompresētiem dzinējiem, ar jaunākajām tehnoloģijām. Ieliek 6.2 vienā setā

bet esiet droši, atdziest tie ļoti lēni, esmu fascinēts par to siltumnestspēju.

kā jūs domājat, kur es lieku tos akemņus? pareizi, vienu es nolieku uz izslēgta elektrosildītāja, bet otru? to es uz metāla pamatnes nolieku sev blakus gultā, un, kad tas ir atdzisis tiktāl, ka tam var pieskarties, tumsā taustu tā formu.

akmeņi sevi ir pierādījuši ar izcilību, tāpēc paņemšu lukturītu un tumsas aizsegā aizbraukšu uz akmeņaino pludmali un izlasīšu vēl kādu. jūs tikai nevienam nesakat, jo tā laikam nedrīkst.

Zināms, ka mēs ar G, noskuvāmies līdz bērna seklajam 0. Vienai sexa reizei ir ok. Eksperiments. Ļoti sūdīgs eksperiments

lapas ir nobirušas, bet ogu ķekari karājas visā pilnībā, to novērtē zīlītes, kas jautrā prātā un kuplā skaitā tusē ap manu balkonu. vīnogas, vai tajās nav kas spirdzinošs? velkom, mazie felovi, es pat neiebilstu, ka nedaudz izkustināt manus benīšus. vasaras sākumā uz malas biju iesējis tuksneša puķes no rīno, bet toto un rūsiņš to kasti nogāza zemē virsū kaimiņu rožu krūmam, bet tas nekas, man ir vēl sēklas, tās iesēšu, kad paliks siltāks.

Drīz es gribēšu drāzties. Man ir gigabaiti ar porn. ļoti kuplas pežas. Tas, ka man 2019 sabildēja sevi manā telefonā, 12 gadus jauna, nenozīmē neko, es gribu 35+, ar pamatīgām spalvām. Kāds reddit rakstīja, spalvainas paduses ir no go. Man tieši, viss, ko Dievs ir devis. Kupli kaunuma apmatojumi un paduses