priecīgus ziemassvētkus cibiņ.

Ceru, ka jums visiem gaiši un priecīgi - Jēzus silītē, kaladū, kaladū, un dienasgaismas, ja nav mākoņu, var sanākt pat par 68 sekundēm vairāk nekā sestdien.
Ar to arī visus apsveicu!

Mazliet uzjautrina LSM raksts par "latvisko ziemsssvētku" meklējumiem ārzemēs, sākot jau ar svētku "dziļāko būtību".

Es gan galvenokārt ielasu, ka "dziļākā būtība" ir egle, sniegs, kāposti un pīrāgi. Jo man šķiet, ka ja dziļākā būtība ir Jēzus piedzimšana vai saulgrieži, pasaules ģeogrāfijai tur diži nevajadzētu traucēt. Savukārt ja būtība ir latvisko tradīciju kopšana latviskā vidē, tad man drusku nav skaidra izvēle par atrašanos citā pasaules malā, kurā nez kādēļ ir cita kultūras vide.

Kas attiecas uz stāstiem par opīti, kas spēlēja klavieres, vai tanti, kas štovēja trusi ar kāpostiem, vai vēl sazin kādas individuālas svētku tradīcijas, tad tā man šķiet īstā svētku būtība - šī vēlme kopt un actecēries sentimentālas lietas. Bet tādu stāstu netrūks katrā ģimenē tepat Latvijā.

ciba, varbūt kādam vajag Tena pamperus M un laikam arī S, iespējams kāds arī L izmērs? un 60*30? Uzsūcošos paladziņus. iespējams arī kādi citi pričendāļi.

nu, kam ir mājās pērkona lode?

man ir tā viena bilde, kurā M. sēž uz gultas malas un pagriezies pret mani ar to skatienu nešpetno - no sērijas "vai tu vēl neesi izģērbusies? ko tad tu tur dari, ja vēl neesi? ņurci savus kompleksus?"

šorīt pamodos ar dūrē savilktu plaukstu pie viņa lāpstiņas, it kā viņš būtu durvis, pie kurām es vēl tikai grasos pieklauvēt.

vai kāds ir mājās?

tuk tuk?

kas dzīvo namiņā?

(mēs bijām ļoti skaļi pagājušonakt, man šķita.)

sapnī redzēju suvenīru - dekoratīvo šķīvi, kas frizierei bija atvests no Maskavas - uzzīmēts Puškins sēž frizētavā un atvadās no savām cirtām.

Svētku atskaņas, Ziemassvētku vakarā aizmuguriski saņēmu pārmetumus, ka puikas dzimšanas dienas ballītei neesmu izdarījusi neko, kamēr vīra māsa esot izdarījusi visu. Kas ir absolūtas muļķības, jo viņa atbrauca uz trim stundām izdekorēt telpu. Jā kāds darīja visu tās bija vīrs un viņa mamma, kuri pavadīja divas dienas gatavojot cienastus. Saprotu, protams, rūgtumu, jo dekorācijas uzreiz pēc ballītes tika novāktas un daļa izmestas, tā kā no vienas puses , ļoti nepateicīgs darbs. No otras, bļeģ, viņa pati bija tā, kura uzstāja uz lielu balli un pieteicās dekorēt, neviens viņu nespieda to darīt. Un, es atvainojos, bet kādam ir jāvāc tas todleris, kamēr tiek pūsti baloni, cepta kūka vai 101 reizi braukts uz veikalu, jo viņa piedalīšanās šajos pasākumos ir mērens haoss. Tā kā, jā, es neizdarīju neko, izņemot tusēju ar bērnu, lai pārējie varētu gatavoties ballītei.


Es saprotu, ka tie bija dusmu karstumā izteikti vārdi, jo tur vēl bija mazs incidents, viņas pašas dēļ un viņa ir mazliet izlutināta princese. Bet galvā ir iesētas šaubas par to, vai es šeit dzīvojot daru pietiekami? Lielākoties es esmu ar puiku vai nu ārā vai tepat dzīvoklī un kaut ko baigi darīt man nav ne nu īsti laika, ne vajadzības. Vīra mamma ir pensijā, reizi divās nedēļās nāk apkopēja, kurā izšrubē visu māju. Es regulāri mazgāju traukus un cenšos piekārtot virtuvi un savācu puikas radīto nekārtību.

Es negribu būt nepateicīga un mani sāpina, ja es par tādu tieku uzskatīta un varbūt neapzināti arī esmu.
Tad nu priecīgus Ziemassvētkus!

vienkārši visu vakaru klausījos šo dziesmu, jo humpalās štātītes pielaikojot tās kaverversiju dzirdēju Vitnijas Hjūstones izpildījumā: https://www.youtube.com/watch?v=XuE_DXrt2Js

man šajā dziesmā visvairāk patīk tās svinīgums, tas maršs tur fonā un koris, kas atbalsojot pasvītro to "dujū".

Ziemassvētki atkal un vēl joprojām.

Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.

Tikko kārtīgi paēdu. Lēcas ar tofu. Pāris saujiņas sēklu un riekstu. Tomāti un skābēti gurķi. Intereses pēc parēķināju, ka sanāca apmēram 100g olbaltumvielu un 1200kcal.

Sveiciens, mīļie, Ziemsvētkos!
Lai tie jums ir gaiši, prieka un svētības pilni!

( par sevi, ko varēja arī nerakstīt. lai paliek tikai ne-cuttotie teikumi )

palūdzām chatgpt jauneklīgu dzejoli

Ziemassvētki ir lit
Sniegs ir drip
Vaibs ir fine

Sigma gaismu nes
visiem ir liels prieks

Tumši brūnā cekule

Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.

es šodien nelasu skukas dienasgrāmatu, bet mantojumā atstāto Džeimija Olivera pavārgrāmatu, mēginot attālināti diriģēt Eiženu pēc anšoviem un fenheļa sēklām

Mamma skatās LTV raidījumu "Pārdziedi mani", kur dažādu jomu un žanru dziedātāji katru reizi mēģina izpausties citā žanrā. Vispār jau inčīgs koncepts, un rezultāts dažkārt ir pozitīvi pārsteidzošs (no līdzšinējiem raidījumiem vislabākais ir par tautas mūziku).

Bet vienā no sērijām varēja uzzināt arī, kā rokmūziku dzird tie, kuriem nepatīk rokmūzika. Ak, vai. (Un taustiņnieks acīmredzami arī nedomāja, ka dziesmai ir kaut kāds konkrēts motīvs vai melodija, kas attiecas uz viņu.)

Es nezinu, vai tie ekskluzīvi ir mani algoritmi, bet kādas divas trešdaļas Instagram reklāmas satura man ir visādi pašapmācības kursi, praskes vai "jaunākajos pētījumos balstīti risinājumi". Es pat labprāt gribētu, lai daļa no tā būtu joni tvaicēšana, vai sveces ar Gvinetas Paltrovas vagīnas aromātu, jo es principā labprāt iemācītos kaut ko jaunu, neiegūstot akurāt akadēmiska līmeņa zināšanas, bet es tiešām neticu, ka cilvēce ir pavirzījusies tik tālu, ka ir atbrīvojusies no māņticības, vai neturpina savas dzīves anxiety aizstāt ar ezotēriku. No otras puses, varbūt tas ir daļa no cilvēciskās pieredzes, pamēģināt vairākas lietas, secināt, ka lielākā daļa šo lietu ir tukšs konfektes papīrīts, bet kaut kā drusku žēl sava laika un līdzekļu. Bet es tiešām ticu, ka ir iespējams bezgalīgi uzlabot savu dzīvi, iemācoties darīt lietas labāk, man ir tikai bažas par to, ka katrs, kas iemācījies pareizi elpot, jau metas vērt vaļā jogas centru.

Mēģināšu atcerēties labos piemērus - Fox Bakery, Čau!, gan jau kāds no brūžiem. Kaut kā pārsvarā nāk prātā lietas saistībā ar ēdienu vai dzērieniem, varbūt daži amatnieki. Bet tas viss tik pat labi var būt kategorijā, kur cilvēks fokusējas uz vienu lietu, kas viņam palīdz nedomāt par neveiskmēm citās dzīves jomās, bet mani vairāk interesē kvalitatīvi uzlabojumi visās dzīves jomās, pat ja profesionāli ir jāfokusējas uz vienu lietu. Citādi sanāks kā tai terapeitei no "Sex Education".

Ak dievs, cik burvīga tīrasiņu mūzika! Japāņu psyrok grupa
Kikagaku Moyo - Full Performance (Live on KEXP) https://www.youtube.com/watch?v=PpnQlnra_to

Terflu ir baigi foršais, varbūt ziemas saulgriežos jāuzdāvina sev bezoptiskās hameleona brilles.

Jūsu veikalā arī ir steiku automāts? Grābstoties virtuvē vispirms apgāzu tējas kannu, tad kafijas pannu.

Dāvanu arī vēl nav

Paņemšu darba lukturīti.

Iešu uz diennakts aptieku. Deniņus spiež, bet par daudz saspaidīju, vajag maigāk.

Sāk tecēt deguns, krč visa baraka.

Jeba, esmu saaukstèjies, man nenàk miegs un es nevaru paskatìties ekrànà.

Vienmēr ir patīkami satikt Draženu, bet Erīnu šodien satikt bija labākais pedejā laika pārsteigums.

...long live the king

https://youtu.be/15YqQoPmQzU

https://youtu.be/zyz2j-9M9UA

https://youtu.be/n8r5tOP5YXo



#Люся180°

https://youtu.be/8KhnY7Uk2es

https://www.reddit.com/r/PLTR/comments/1hk4awe/buckle_up/

https://youtu.be/LTl-SG7qRWg?t=15


#PowerGrab
#NewDeepState
#technofeudalism

jūs bijāt brīnišķīgi, visu pārējo es pats sev nodarīju.

es sapratu, doooras rakstīšanas stils saucas gape.

i presume you recognize the dark blob im refrēniņ to, you quite familiar with it? has it corrupted you yet?

brīvība ir tā, kurai nav dieva.

lielākās ziemassvētku skumjas un vilšanās katru gafu ir par to, cik ļoti apjomā sakrītas trīs dienas sutināti kāposti.

vot, tādi pīrāgi, mīlīši.

es varu ar absolūtu precizitāti uzskaitīt cilvēkus, kuri ir uz mani apvainojušies, bet es vēl joprojām ietiepīgi izliekos, ka nezinu, ko ar to darīt. ai, zinu gan, bet neteikšu pat sev, jo te nu jūs pie manis esat apvainojušamies un es no jums vārīšu pelmeņus kā tā lielā griba, kurai vajag paēst, lai tā varētu gribēt.

jaunākajos jaunumos ir tā, ka ir iespēja uzrakstīt vienalga, ko gribas un kā gribas un ielikt to zem atslēdziņas un tad justies, ka komunicēju, jo tā komunikācija ir vajadzīga tāda pareiza, tu nevari cilvēkiem dirst virsū, viņi var arī apvainoties un dara to ar vistīrāko sirdsapziņu kā tas netīrais sniegs.

Timmas lieta bez šaubām ir milzīga kolektīvā trauma. Noteikti ka ne mazums spēj sevi asociēt ar viņa stāsta atsevišķām detaļām (izņemot varbūt būšanu avīžu virsrakstos, jo otrā pusē gandrīz tikpat slavena persona, utt).

Man šis atgādināja situāciju kad mana kādreizējā mūža mīlestība pateica ka viss cauri, un es izvērtējot savu finanšu stāvokli secinu ka vai nu man pietiek nauda uzreiz braukt (lidot) uz mājām, vai pa nakti palikt kādā viesnīcā un aizņemties no viņas lidojumam mājup.

Biļetes bija uz nākamo vai aiznākamo dienu. Bet kaut kā tomēr palikām viņas istabiņā vēl. Starp citu, viņa arī naudu pelnīja mūzikā.

Ar viņu kaut kā bija tā tendence, ka uzkrājumi noteikti neveidojās.

Lai gan ciemiņu skaits dzimšanas dienā bija bija kaut kur ap komfortablu limitu, noteikti bija vēl cilvēki, kurus es būtu gribējis aicināt. Skaidrs, ka šis arī nebija pasākums, kurā ar katru kvalitatīvi pavadīt laiku, bet vairāk atzīmēt dienu un sanākt kopā. Bet tas bija arī indikators tam, ka tu vari droši dalīties ar saviem draugiem, un tev pretī tiks dota iespēja iegūt otra cilvēka draugus sev. Šis laikam bija pirmais pasākums, uz kuru bija atnākuši cilvēki no kādām četrām kompānijām, kuras citā laikā īsti nepārklājas, vai arī saskaras ļoti reti.

Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.

"nenoliec malā, noliec vietā" princips diezgan okay darbojas, māja tiešām ir drusku tīrāka un izskatās sakārtotāka. Tā kā straujiem soļiem tuvojas gada beigas, tad man ir pienācis kārtējais "gribu Jaunajā sākt visu smuki" vilnis. Sakārtot, iztīrīt, saorganizēt. Spēka tam galīgi nav, katru dienu apmēram ar pusi kvadrātmetra tieku galā. Nu, varbūt līdz Zvaigznes dienai kaut kas būs izkustējies.

Brīžiem uz nerviem krīt, cik ļoti V "ignorē" visādus svētkus un tradīcijas. Es 100 punkti zinu, ka, ja es viņam neatgādinātu, ka rīt ir Zsv vakars, viņš vispār nezinātu, ka kaut kas notiek. It kā esmu samierinājies, ka, ja gribu svētkus, tad man pašam tie jāorganizē, bet no tā šausmīgi nogurst. Gribas pārsteigumu, gribas svinēšanu, nevis tikai pasēdēšanu ķeksīša pēc.

Gan jau ka šis nav prātīgi, bet visu autoratlīdzību naudiņu notrallināju grāmatās. Jāiet uz pakomātu ar lielo ķeseli.

kā jau tas ar mani mēdz notikt, gāju pa veikalu un pēkšņi mani ievilka Rozē un pēkšņi man salikās, ka gribu nopirkt mammai Neiburgas dienasgrāmatas zem egles, ko palikt

ieraudzīju cenu - 56 eur - un mazliet nožagojos, bet, ja jau biju nolēmusi, tad neko

bet tad es tagad ieraudzīju, ka Neputnā viņas maksā 35

kā vispār var uzlikt tādu uzcenojumu

Es nomiršu 96+. Es dzīvošu laukos un tā būs vasara. Mani bērni, mazbērni vai mazmazbērni atbrauks uz laukiem un atradīs mani mirušu. Es būšu kaut kad atnākusi mājās, salikusi puķu tējas žūt smukos pušķīšos. Atlaidusies. Iemigusi. Un nomirusi. Un viņiem būs neizsakāmi skumji. Bet reizē arī saprotami. Jo neviens nevar dzīvot mūžīgi un arī Memmim |man| būs pienācis aizejamais laiks.. Tā tas būs.
Tā tam būs būt.

https://youtu.be/ZpQrZB6tQNk?t=635

#TikTok
#NationalLiberalParty