Pareizi saki - piepildīja ar savu personu. Nevis atcēla vai iznīcināja. Un mēs neesam Dievs. Kristieši ir iemiesoti pasaulē. Protams, pusbudistiska elpošanas misticisma adeptam varbūt būs grūti saprast, ka cilvēks nav Dievs. Droši vien hesihasms un "neradītās gaismas" viedēšana sniedz īpašu ieskatu fašisma būtībā, ja var tā brīvi mētāties ar šo vārdu.

Nesēji jeb trauki ir vāji, saplīsuši, veci, nolietojušies, mazspējīgi, ar daudz caurumiem. Ja nāk kāds glābiņš, tad no ārpuses - ar jauniem māliem, plāksteriem, bet principā ar jaunu trauku jeb nesēju. Jākultivē nevis vērtības, bet labumi. Vērtības paredz subjektīvu novērtētāju, labums ir objektīvs lielums. Tiesa, lai zinātu labumu, pietiek ar prātu. Lai darītu labo - šim mūsu trauki ir pa vāju, tur vajag iejaukšanos no ārpuses. Nevis iekšpuses, kas ir klasiska misticisma kritika. Nevar aizmeditēties līdz septītajām debesīm.

Jēzus ir pats labums per se - viņš visiem pagānu un jūdu labumiem piešķir vērstību un īsto pamatu, svētī un šķīstī tos.

Tu laikam esi tas, kurš nespēj par sevi nedomāt seksuālas pievilksmes vai nepievilksmes kategorijās. Attopies, ne jau tam Jēzus ir tevi aicinājis.

Jā, Jēzus ir konkrēta persona un kā patiess Dievs ir arī labums par excellance.
Tu taču esi kristietis, tev vispār nevajadzētu lietot tādu sātanu un laicīgās pasaules prātvēderu sakonstruētu kategoriju kā "homofobisks sūds". Neesi tik iecentrējies sevī. Varbūt tās ir blaknes no tāda misticisma formas, kas aicina "skatīties sevī".

Tur iekšā nekā nav.

Pag, Latvijā vispār ir maz kristīgo konservu, nejauc visu kopā. Būtu labi, ja runātu, bet, kā pareizi saki, tas tā nedarbojas. Neapgaismotais prāts saredz tikai labuma jeb vērtīgā rudimentus, bet ne būtību. Kāpēc tev šķiet, ka Kristus personas pazīšana paredz gļēvu, iztapīgu klusēšanu un māšanu ar galvu laicīgās sabiedrības jaunākajiem meliem un postam?

Varbūt palasi vēlreiz, ko Kristus (un viņa apustuļi!!!! jeb tu esi tik apskaidrots, ka šķiro un dali Tā Kunga vārdus?) saka par laulību un bauslību?

Varbūt vajag kādreiz paņemt rokās dzīvības vārdus un tajos iegremdēties. Gremdēšanās bezgalīgā subjektivitātē neko nedod, t.i., dod burtiski neko, tādēļ tu Jēzu sajauc ar pasaules vēsmām un modēm.