Nesēji jeb trauki ir vāji, saplīsuši, veci, nolietojušies, mazspējīgi, ar daudz caurumiem. Ja nāk kāds glābiņš, tad no ārpuses - ar jauniem māliem, plāksteriem, bet principā ar jaunu trauku jeb nesēju. Jākultivē nevis vērtības, bet labumi. Vērtības paredz subjektīvu novērtētāju, labums ir objektīvs lielums. Tiesa, lai zinātu labumu, pietiek ar prātu. Lai darītu labo - šim mūsu trauki ir pa vāju, tur vajag iejaukšanos no ārpuses. Nevis iekšpuses, kas ir klasiska misticisma kritika. Nevar aizmeditēties līdz septītajām debesīm.

Jēzus ir pats labums per se - viņš visiem pagānu un jūdu labumiem piešķir vērstību un īsto pamatu, svētī un šķīstī tos.

Tu laikam esi tas, kurš nespēj par sevi nedomāt seksuālas pievilksmes vai nepievilksmes kategorijās. Attopies, ne jau tam Jēzus ir tevi aicinājis.

Jā, Jēzus ir konkrēta persona un kā patiess Dievs ir arī labums par excellance.
Tu taču esi kristietis, tev vispār nevajadzētu lietot tādu sātanu un laicīgās pasaules prātvēderu sakonstruētu kategoriju kā "homofobisks sūds". Neesi tik iecentrējies sevī. Varbūt tās ir blaknes no tāda misticisma formas, kas aicina "skatīties sevī".

Tur iekšā nekā nav.