Love... You fall to ruin for love. She is a woman. A delicate creature at the best of times. They are moved by desires unknown by the men that place trust in them

Pamanīju, ka vienu Spartaka Atriebības sēriju rakstījusi sieviete: IMDb ar viņas vārdu ir veselas 12, tviterī gan jau vēl vairāk, bet kaut kā uzreiz atradu īsto. Piesekoju. Tāpat vien... Kādai citai A M, savukārt, ir tumblr ar nosaukumu «Unfortunate Woman» un apakšvirsrakstu Could it be... Seitan? Nepiesekoju. Nav manā gaumē, bet šis tas tur bija cute, piemēram Klau LAIKAM JĀKĀPJ ĀRĀ NO VANNAS jaunieti :::) un jāķeras pie kā lietderīgāka, piemēram, gulētiešanas 84. Akadēmijas Balvu ISO medībām. Ir?

upd. Ir! http://isohunt.com/torrent_details/375919937

Mans vecais žurnāls kādu laiku saucās «Bez Laba Nav Ļauna» (pirms tam «Troļļi Tie Ir Velni» >:) Ar to nebiju domājis neko radikālu, nihilistisku vai revolucionāru, bet to pašu banālo mākoni ar zelta maliņu, tikai samainot vietām teikuma daļas, tādējādi cerot mest papildu gaismu uz iesaistītajiem jēdzieniem, kuri bez šaubām ir tā saistīti, ka viens bez otra būtu bezjēdzīgi, proti, tikpat labi varētu arī nebūt. Es saku labi, jo, manuprāt, neko daudz mūsu jēdzieniskie aparāti nezaudētu, ja konkrēto bināro opozīciju aizstātu ar īpašību pāri izdevīgi un neizdevīgi. Tāpat beigās uzvarēs sintēze vai dievišķais ārprāts. Bet gan jau tas viss ir pirms manis izdomāts. Lūk, ko par to saka Aristotelis:

Katra māksla un zinātne, tāpat arī jebkura darbība vai apzināta izvēle, tiecas uz noteiktu labumu. Tāpēc jēdziens labais pareizi ir definēts kā mērķis, uz ko viss tiecas. Taču mērķi ir atšķirīgi: dažkārt mērķis ir pati darbība, citkārt līdzās darbībai ir vēl kāds cits rezultāts. Tajos gadījumos, kad mērķis nav darbība, bet kāds rezultāts ārpus darbības, tas, protams, ir vērtīgāks nekā pati darbība. Tā kā darbības, mākslas un zinātnes ir dažādas, dažādi ir arī mērķi: medicīnas mērķis ir veselība, kuģubūves — kuģis, karamākslas — uzvara, ekonomikas — labklājība. Ja vairāki mērķi ir pakļauti kādam vienam, piemēram, zirgkopībai ir pakļauta zirglietu izgatavošana, jebkura ar karu saistīta darbība pakļauta stratēģijai u.tml., tad šādos gadījumos augstāk vērtējami tie mērķi, kas pakļauj sev zemākos, jo zemākie mērķi pastāv augstāko dēļ. Turklāt nav nekādas atšķirības, vai mērķis ir darbība vai ārpus darbības vēl kas cits kā, piemēram, tikko minētajās zinātnēs.

http://gramataselektroniski.wordpress.com/2012/02/24/nikomaha-etika-aristotelis

( What You Give A Woman )

Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība;
bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.
- Matīss 13:12

It’s all in your head
Take medicine
- Hocico: Altered States

Spartacus: We do not choose love. It claims each man as it wills.
Crixus: And it grips until there is nothing left.

(Šajā brīdī es sapratu, ka esmu jau pieradis pie jaunā Spartaka ^^)

Nedaudz ideālākā pasaulē, kad zēni spēlētu kariņu, meitenes stāvētu malā un skatītos

Vēl ideālākā nekā tāda vispār nebūtu

“I think we’re just gonna have to be secretly in love with each other and leave it at that”

Labojot stelles, pie viena izgatavoju barotni lieliskākajai kinofigviņu/citātu vietnei: iwdrm

Es redzēju lielu dzelzs kuģi un vienlaicīgi biju tajā iekšā. Ne “Titāniks”, protams, bet tāpat vesela eiforisku izklaižu valstība ar grezniem interjeriem. Visi svarīgākie mākslas veidi vienuviet – kino, kazino, sauna un tax free. Viegla šūpošana un galvas reiboņi – bez maksas. Un, iedomājieties, visu šo bagātību, kuru pirms simts gadiem varētu atļauties tikai prinči, tagad var apdzīvot jebkurš, vienalga no kādas arodbiedrības. Pat bezdarbnieks un nevalstnieks to var atļauties. Vecmāmiņas velteņos ar mazbērniem zirnekļcilvēku kombinezonos, pūriski protestantiski, rūtoti zemnieki no dziļiem laukiem, narkodīleri ar plastisko operāciju rētām un slavenās zviedru nenukleārās ģimenes. Visas krāsas ne tikai uz viena kuģa, bet arī vienā ballē. Visi tagad var atļauties tādu greznību.

(...)

Pa to laiku uz apakšējiem klājiem visi pulksteņi griezās uz otru pusi, tur valdīja gluži cita laika zona. Personas ar ļoti stingri definētu identitāti ālējās. Latviešu nācijas bijušo laikmetu izlolotais zieds visā savā košumā pārsita degunus, novēma ar zelta rakstiem greznotos paklājus un slīpētos spoguļus. “Eeeee, džeki, mēs taču esam īsti džeki! Davaj, džeki, iedzeram par Latviju! Eeee, mēs neļausim kaut kādiem cūkām par mums smieties! Mēs sitīsim no sākuma tos utainos! Mēs esam stipri, bļins, mēs esam īsti!” un tādā garā cauru nakti griezās viņu iekšēji noskaņotās šlāgerplates. Mani ceļabiedri bija lielā neizpratnē: “Kas tie ir par mežoņiem???” Man bija grūti to izskaidrot mūsdienīgiem, kulturāliem vārdiem. “Tie ir tādi latviešu tautas pārstāvji, kuri strauji izmirst un tāpēc ir tādā izmisumā. Agrārajā un industriālajā laikmetā bija pieprasīts viņu brutālais spēks, bet tagad vairs nē. Arī valsts ir noraizējusies, ka viņu kļūst arvien mazāk, tāpēc cīnās par saglabāšanu visādos veidos, kaut vai muzejiski. Valsts nāk ar dotācijām, ar informatīvām kampaņām, ar filmām un izrādēm. Ir tāda izrāde “Čīkstošais klusums”, tur ir par viņiem, kā viņi baidās izmirt un cīnās, lai varētu saglabāt savu dzīvesveidu. Vēl ir tāda filma “Kolka Cool”, tur arī ir par viņiem, kādi viņi ir jūtīgi pret nežēlīgajām pārmaiņām un pret vispasaules sazvērestību.”

Aurora Rubinshtein @ www.arterritory.com

via apolineers

Citāts ar domu par to, kāpēc atvēru jaunu žurnālu, nevis turpināju rakstīt veco (pēc šī svinīgi solos izbeigt to īdēšanu :)

“What happens in a certain place can stain your feelings for that location, just as ink can stain a white sheet. You can wash it, and wash it, and still never forget what has transpired – a word which here means ‘happened, and made everybody sad’.”

  — Lemonijs Snikets

“I have no special regard for Satan; but I can at least claim that I have no prejudice against him. It may even be that I lean a little his way, on account of his not having a fair show. All religions issue bibles against him, and say the most injurious things about him, but we never hear his side. We have none but evidence for the prosecution and yet we have rendered the verdict. To my mind, this is irregular. It is un-English. It is un-American; it is French.”

  — Marks Tvens