Boy in the striped pyjamas
Skatoties šo filmu, pilnīgi sirds sažņaudzās. Cik labi, ka mūsu paaudze šim nav gājusi cauri, cerams, ka arī nākotnē dzīve mums liksies zaļa, un biedēs mūs tikai ekonomiskā krīze, nevis gāzes kameras un nāve par to, ka tu esi dzimis nepareizā valstī, esi nepareizas tautības, vai kāds tur augšā būtu izlēmis citu cilvēku likteņus.
Tehniski runājot, cilvēks ir marionete. Pat mūsdienās bojāgājušo skaitu mēs uztveram diezgan vēsi, tie ir tikai skaitļi. Tie ir tikai skaitļi līdz tas neskar mūs pašus. Mēs dzīvojam burbulī, kamēr tas nepārplīsīs, notikumi būs tikai statistika un lasāmviela.

Mani pārsteidza (ja to rādītu Holivudas, specefektu pārpildītā filmā, es sarauktu pieri un teiktu - aha, kā tad) uguns viesuļvētra  nemaz nezināju, ka kaut kas tāds ir iespējams. Pati viesuļvētra jau ir postoša, pat negribas domāt, kāds ir tās spēks apvienojumā ar uguni.