Kaut kā nerakstās un viss. Varbūt tāpēc, ka bija blogošanas pārtraukums kopš cf aizklapējās ciet. Un tad vēl tās neregulārās rakstīšanas un pārāk lielā piedomāšana. Un vēl tas, ka es nemāku skaisti virknēt vārdus, tā, lai viegli lasās. Tā uz viena elpas vilciena. Negribu es rakstīt ne par fešn, ne zvaigžņu biogrāfiju, ne kaut kādus rakstus. Tas viss ir jauki, bet tas nav personiski, tas nav par mani. Tas iederētos kādā žurnālā, bet ne te, ne manā blogā. Jā, jā, izmēģināju sevi review rakstīšanā - izsalkumu bišk mazina, bet sātu nedod. Tas nav par mani, tā neesmu es. Laiku pa laikam jau varētu, bet nē, man vajag kaut kādu iedvesmu vai kaut ko kas dod nemitīgu rakstīšanas kāri un prasmi savu ikdienu pasniegt skaistā, viegli lasāmā veidā. Nē, drīzāk ne jau pasniegšanā ir problēma, bet gan uztverē, sākumā ir jāierauga tās stīgas, aiz kurām pieķerties un tikai tad var tām pieskarties, lai tās dzied.

Brīvdienās droši vien pamainīšu bloga izskatu, gribu krāsas, kontrastus.