Pagaišnakt sapnī redzēju vecmammu. Viņa bija bezspēcīga, slima, un teica, ka mirst. Tāds dīvains (vai tomēr ne-dīvains) nemiers man visu dienu un pārdomas par to sasodīto sapni. Tad nu nesen piezvanīju, parunājām, pajautāju, kā viņai veselība un tā un šitā. Saka, ka sirds pēdējā laikā niķojas un rokas tirpst. Pēc šīs sarunas man palika vēl skumjāk. Varbūt, ja ne tas sapnis, tad es to tik ļoti neuztveru TĀ.