gribu mājās.

Es gribētu parunāties ar latviešu valodas un literatūras skolotāju. Ne jau par literatūru, ne jau par rakstniekiem, kaut gan
par to arī varētu. Jā, par to tiešām ar viņu būtu intereanti runāt, jo viņas zināšanu bagāža tiešām ir liela. Bet, man liekas, ar viņu visinteresantāk būtu runāt par dzīvi.

Viņa ir tas cilvēks, kas lasa mūsu domrakstus un gramatikas likumus, kurus lielākā daļa uz to brīdi nemaz nespēj sakarīgi nodefinēt, bet, ja jau likumi tiek atprasīti uz atzīmi, viņi ir gatavi likt lietā savu neizmērojami lielo un neticamo fantāziju un uzrakstīt vajadzīgos likumus, tas nekas, ka tie uzrakstīti aplami un lielākoties fantazējot.

Šī ir tā skolotāja, ar kuru es labprāt būtu draugs, laiku pa laikam tiktos, padzertu tēju vai kafiju, piezvanītu vienkārši tāpat un parunātos. Tiešām, tiešām.