šodien pamodos, pabrokastoju. Kafija ar pienu, kā jau vienmēr. Sēdēju pie datora un izdomāju, ka šo dienu es nevēlos pavadīt viena - jāpasauc kāds ciemos. Piezvanīju Inesei. 10 things I hate about you, makaroni, vēlāk piens un cepumi, ak jā, un sarunas, sarunas, smiekli arī. Tas nu tā.

es atcerējos to sievieti gados, spilgti rozā kleitā, kuru Solvita toreiz nokritizēja, kad sēdējām stacijas laukumā. Bet es izdomāju, ka es arī tā gribētu. Nu. Ar to es gribu pateikt tikai to, ka man patīk cilvēki, kuriem piekāst, ko citi domā par viņu izskatu vai kaut ko citu, kas skar viņus --ka tik pašam patīk un ir labi. Jā! Vecumdienās es noteikti uzģērbšu kaut ko ellīgi spilgtu un māksliniecisku, un platu smaidu, jautriem, palecošiem soļiem iešu uz priekšu. Bet vispār. Nav jāgaida vecumdienas, jā, jā.

lai arī ko es darītu, lai arī ko es domātu, apzināti vai neapzināti, bet es visu laiku sevi pieķeru domājam par viņu.