Sēdēju mājās, nebija ko darīt, nolēmu aizsūtīt sms Inesei. Pēc neilga brīža sarunājām tikties, aiziet paēst picu, parunāties un tā. Piedāvāju arī Solvitai, bet šī tomēr netika.
Mēs runājām par kabalu, jogu, meditāciju, attiecībām, filmām, ticību, dzīvi, ūdenspīpi, persiešu kaķiem, cilvēkiem, bērniem, skuķlietām, mūziku, sirds sapēm un priekiem, pārdomām par dzīvi, mērfija likumiem, placebo efektu, ūdeni, karmu, laiku, pārmaiņām, domu spēku, atmiņām un vispār par jebko kas ienāca prātā, tiešām jebko. Ar viņu ir tik viegli. Varu droši apgalvot, ka viņa zina par mani vairāk nekā citi draugi. Mūsu sarunās man patīk tas, ka mums nav jādomā par to, par ko drīkt runāt, ko nocenzēt vai neizteikt skaļi. Plnīgi atklāti par visu.
Sēdējām parkā uz soliņa, ēdām želejkončas, runājāmies un tad mums piekasījās divas čigānietes. Mums pēc tā kaut kā neomulīgi palika. Neiedziļināšos.
Kopumā kādas 6h runājāmies. Laiks pagāja neticami ātri. Pastaigas beigas un atvadas bija pie viņas dārza mājiņā, no kurienes kājām gāju uz mājām. Kādu gabalu pagāju un satiku bijušo kl.biedreni Elīnu, ar kuru dažreiz ir gadījies saskrieties, parunājām. Pie sevis laiku pa laikam nostiepu garu jā. Tā vien liekas, ka viņai labi pavadīts laiks skaitās tas, kurš tiek pavadīts pālī. Un jo lielāks pālis, jo labāk pavadīts skaitās laiks. Nu bet neko. Viņa piedāvāja 7dien laist ar teltīm pie ezera. Tur būs viņas draugi un klasesbiedri no ģimnāzijas, kā arī, iespējams, Solvita un Ilga. Teicu, ka padomāšu. Bet šaubos, ka to pasācienu apmeklēšu.