Never. Fuck. With. Non-duality. 

Your mind is infected by a counterfeit spirit who whispers your doubts and feeds on your emotional chaos.

Es neticu Einšteinam, es ticu ēterim un vibrācijai.

Mitosis.

Braźe bez virsdrèbèm ar veļiku gar Saktu aizbrauca; izràdàs, ka pie LNO piketè, ne tikai tur, iespèjams

Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs.

TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu
LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību

maksimā ieraudzīju jūras akmentiņus un gandrīz apraudājos. jo pie vecmammas tie vienmēr bija.
nopirku arī Mārtiņdienas pīli. zosu nebija un es laikam to neprastu cept.
atradu uz ietves pie mājām matu gumiju atpakaļceļā. no rīta mazgājot matus tieši nodomāju fak tos jau var saņemt pudurī.
parkā bija milzīgas lapu kaudzes un es sapratu, ka esmu nokavējis kastaņus un šoruden nevienu svaigu nepaņēmu. kabatā stāv no pērnā gada.
iznesu miskasti.

Nevarēju šonakt aizmigt līdz aptuveni 4:00 un pamodos ap 10:00, bet izgulējusies galīgi nejūtos. Kādu pirmo pusstundu vienkārši skatījos debesīs. Kontekstam, mana gulta atrodas tieši pie loga. Vasarā debesis gan nevar redzēt, jo priekšā ir divi lieli ozolkoki, bet tagad tiem palikušas vien vēl dažas pēdējās rudens lapas. Vispār nesaprotu - kā tūlīt jau būs novembra vidus un valsts svētki, pa kuru laiku nomainīju rudens mēteli uz ziemas jaku? Brīžiem atkal attopos autopilotā.

Ārā tik skaists laiks. Domāju par to, kā es varētu saņemties aizbraukt pastaigāties gar jūru. Man tas noteikti varētu palīdzēt sakopot domas, jo es marinēju atbildēt nu jau trīs čatiņiem (nav man tipiski), papildus - nākamās nedēļas pasākumam nepieciešams vēl uzrakstīt lasāmo materiālu, kas pagaidām nāk nežēlīgi lēni (bet ne slikti), tāpat man derētu šodien zupu pārvārīt sautējumā, izlasīt kādas piecas grāmatas un pārtulkot ap simts dzejoļu. Norm.

Iisteniibaa Branda apcietinaashana (as surreal as it is being jailed for grabbing someones boobs, putting head in someones lap and having done something the other doesnt enjoy during consensual sex), varbuut ir laba ziime. Es ceru, ka tas liks visiem muzhikiem, kas jebkad ir bijushi obnoxious and clueless about whats actually normal in a loving or simply positive intimate encounter, aizdomaaties un iztirzaat sevii savu visu esiibu. Unless he actually raped somebody in an alleyway, man veelaizvien neshkjiet ka Brands bija pelniijis cietumu (varbuut kaut kaadu community service, a couple years tops, maybe compensation to victims) yet I 100% appreciate a message that it sends. He can just be the holy martyr of the message to esentially be civilised and bogger off if someone doesn't like you, which he should enjoy if he loves Jesus as much as he preaches.

Not that anyone will listen to the message, and actual rape gang dudes will walk free and keep doing what they're doing, as all polices and governments come from satan and are futile.

psc

man Šveicē e-sim beidzās tieši pie lidostas un es sastresojos, un nevis sameklēju lidostas Wifi stendu, bet pieslēdzos LMT data roaming, lai tiktu pie bordingpass. Par šo muļķīgo kļūdu, kas sastādīja 27 MEGABAITUS KARL, man jāmaksā 13 eiro.

es pārdomāju - tev pat nav jābūt slavenībai, lai cilvēki iedomātos, ka tiem tiesības tevi saraut gabalos. vnk parastam pietiek iziet no mājas un sākt ielaisties ar viņiem. kas notiek ar cilvēci? visi ir ļauni un savtīgi un nepārtraukti pārkāpj robežas. tas ir zooloģiskais dārzs tur ārā. nedo dievs kko parakstīt, uzticoties, ka tur būs rakatīts tas, ko runājāt. nē, tur katrā teikumā tevi mēģinās appist.
ja tas notiek pat ar šampūna aizmugurējo druku, tad uz ko es vispār cerēju. elle ELLE šī mūsu izveidotā kroplīgā.. Frankenšteins, mēs esam izveidojuši Frankenšteinu! lupus blad MAČKAS!
tāda sajūta, ka esmu atgriezusies baltu filologos - analizējot visādus atbaidošus tekstus. sēžot un domājot - tad tāpēc jūs radījāt rakstību maukas lai rastos šis?
pat vīnogu stīgās šodien redzu uz leju vērstas pentagrammas...

es tātad pabeidzu Melno Briedi - baltie visus viņus appisa ar saviem līgumiem, viņiem pat aizliedza Saules deju! Trenkāja, arestēja, slepkavoja, visa aiza pilna ar līķiem. Beigās viņš kļuva par katoli. PAR KATOLI!
mēs tiešām esam briesmīga rase. zelts zelts zelts! viss ko mēs gribam un daram visu, lai to dabūtu, visu laiku raustamies, visu laiku kko vajag. tfu.

vēl kādas 50 lappuses atlikušas šajā gadā. šī ir pirmā no tām. knapi izrāpos no gultas. acis sapampušas tā, it kā būtu plostojusi. vakar V. teica, lai vienkārši ierokos darbos. esot taču daudz labāk kā bija kādreiz. nu... ir jau laikam tā. jā. sapnī bija karš, sajaucies kopā ar manu "pēdējais cilvēks uz zemes" sajūtu, es no kāda slēpos tajā saules apstaigātajā mājā, rāvos jumtistabas stūrī, lai mani nepamana, bet saule tur bija visur, viss vienā zeltā, saules kareklīšos, putnu treļļos un plaukstošos ābeļziedos. durvju rokturi kāds nospieda uz leju, un es pamodos. manīju I. tiešsaistē whatsapp. viņam tādi iestatījumi, ka nekad neredzu viņa "last seen".

Mārtiņa zelta
krātiņā
kanārijputniņš
jucis
Mārča putnubūrītī
nodzied
pēdējo dziesmu
zoss

Nav nekā parasta. Pat tad, kad novembris iecērt ledainas vēja brāzmas pļauku mums abām, tepat tramvaja pieturā stāvot, šī cita viņa sabužina ap sevi mākslīgā kažoka apkakli, lai siltāk.
Sasmaidāmies.
Homo homini lupus est.

Domāju par to, kā tajā augšstāvā bija tik gaiši un Tu teici "redzi, kā saule apstaigā šo māju". Es vēlreiz aizveru acis un iedomājos, kā saule apiet apkārt tai mājai.

Teikt jau kaut ko varu tikai pati par sevi.
Nepatīk, kad vispārina, runā daudzskaitlī, saka kaut ko tādu kā "mēs, cilvēki, parasti..."

Ilgstoši šķita, ka kaut kur esmu atstājusi ieslēgtu gludekli. Tāda kā fona doma ,vai kaut kas tāds, kas bija starp mums, vispār ir iespējams.Man patika, cik īsā pavadā mani tur. Nebija atšķirības starp mani, pavadu un roku.

Biju apsolījusi te kādam no Jums vēstuli, bet tagad nezinu, kad tādai saņemšos. Bet turos pie domas par vēstuli.

sūdi atkal uzkrita fēnam

"Kur tev sāp?
Māte satvēra viņa roku un uzlika sev uz sirds.
Kur? Es neko nejūtu.
Te var just labāk, viņa teica, uzlikdama vienu sīko pirkstiņu uz delnas dzīslas.
Tās ir tavas asinis. Vai tev tur sāp?
Nē, sāpes ir sirdī, tur tu tās nejuti.
Bet tēvs noteikti sajutīs. Tēvs bija dižs hakīms. Viņš var izdziedināt visus.
Nē. Tu neko nejuti tāpēc, ka dažreiz mums ir tādas sāpes, kas pieder tikai mums un nevienam citam.
Viņš sāka raudāt un māte paliecās uz priekšu un noskūpstīja viņa acis.
Nevajag. Ir jau labi."


/ Edvards Vitmors, Sīnāja gobelēns

vakar līdz naktij darīju darbiņus datorā, šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, (ciemos, jo mājas maziņa un bez plātes) izcepu trīs plātsmaizes, viena bija par cepeškrāsns izmantošanu saimniekiem, pagulēju, aizbrauc pakaļ bērnam uz pulciņu, sapakoju diviem tirdziņiem plātsmaizi, tagad jātaisa maskas
Aaaaa

Nē nu forši jau, bet aaaa

El Camino: A Breaking Bad Movie (2019)

Lai notiek tumšākis gada posms- patriotu mēnesis. Esmu piedzēries un dzeru tā ka ritčuku nu jau otro nedēļu meklēju. Ejiet uz top veikalu un spraudiet tās tūdaliņu spraudes priekšā un pakaļā.

pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".

Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.

Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.

Tad, kad tu, cilvēk, esi gatavs katru dienu iet uz sporta klubu, lēkāt pa stepu un cilāt svarus, nokaujas kāja, nokaujas mugura, teipotāja jāgaida trīs dienas un vispār vissirslikti. Vismaz padejot aiziešu, ja nu kaut kas iekratās vietā.
Kā teica lld, vecums nenāk divi.

Hm.

Šodien tīrības diena darbā. Runājos ar omu pa telefonu, slauku putekļus no plauktiņiem, dalos ar viņu pārdomās par to, ka attiecībām vispār jāpieiet lēnām un uzmanīgi, bez liekas steigas, uz ko viņa atbildēja, ka es runājot kā veca pieredzējusi kundze nevis divdesmitgadīga jaunkundze. "Interesantas lietas tu stāsti, interesantas..."

Nedēļas nogalē biju uz grāmatu svētkiem rakstīt autogrāfus un papļāpāt ar draugiem, vakarā ar K, J un A devāmies uz Gauju uzēst un tad ar mašīnu (cik labi, ka draugiem ir tiesības un auto) uz Hosielas koncertu, pa ceļam klausoties, protams, Clipping. Žēl, ka netika nodziedāta Vilcene un Baltā Haizivs, bet, nu, okei. Disku nepaspēju nopirkt, par to žēl. Pēcāk Č iedzēru vīnu ar Adr un Līgu, runājām par bērnības atmiņām un dienasgrāmatām, vecām fotogrāfijām un to, kā būt vienam veselam. Pēc tam turpināju justies pārāk mentāli uzkurināta, tāpēc uzrakstīju E., un galu galā nonācu viņas mākslas studijā kur, kamēr viņa saldi čučēja, līdz sešiem rītā sāku mest melnrakstu jau sen briestošam rakstam par modelēšanu LMA un dažādiem ar to saistītiem ētiskas dabas jautājumiem. No rīta devos mājās, jutos tāda mierīga un atslābināta, nolēmu, ka, tā kā ir brīvdiena, varu arī neiet gulēt bet vāļāties pa savu lielo, silto paklāju un klausīties mūziku un sakurīties. Kaut kad palīdu zem siltām segām, kaut kad piekāpa A no tirgus atvedis ogu bulciņu un žāvētu gaļu, runājām par to, ko vēlamies no attiecībām un par to, ka varbūt mums ir jāsaskaņo mūsu tempi, jo es esmu ļoti intensīva un viņš kā jau visi vīrieši manā dzīvē ir uzmanīgi un lēni. tad mēs pačučējām, vakarā skatījos ofisu, šodien esmu darbiņā. ir ok!

Reāli vakardien visas zvaigznes sastājās vietās. Sākumā kaut ko laiskojos un mēģināju izdomāt, ko vilkt mugurā, lai gan laika līdz iziešanai, lai paspētu uz koncerta sākumu nebija vairs palicis daudz. Pēkšņi (burtiski 90min pirms sākuma) saņemu ziņu no I, ka viņa pēkšņi tikusi pie ielūguma no savas kolēģes un plāno braukt ar taksi no pils uz mežaparku, kas saprotams, ka man ir ideāli. Pēc īsa brīža mums vēl pievienojas J un laimīgi visi kopā gan aizbraucām, gan atbraucām no mežaparka. Tur uz vietas satikām vēl veselu kaudzi ar cilvēkiem.

Izrādījās, ka J nekad nebija dzirdējis ne par hospitāļu ielu, ne par citām viņiem līdzīgām grupām (?) Viņš bija vienkārši iegājis pilī īstajā brīdī, kad I bija jāatrod vēl kāds gribētājs pievienoties. Nu, viņam nepatika (:D), bet viņš atzina, ka tas ir jūtami kaut kas ļoti autentisks un svarīgs cilvēkiem. Es riktīgi kārtīgi izdejojos, lai gan publika kopumā šķita ļoti mierīga. Man gan šķiet sociāli pieņemamāk un ieteicamāk baudīt mūziku ar visu savu ķermeni. Par šo esmu domājusi arī citu performanču sakarā, piemēram, kā lasījumi vai teātris - manuprāt, ekspresīvi skatītāji (protams, nerunājot galējībās) ir tik forši, jo viņi ļauj ieraudzīt kā darbs uz viņiem strādā. Esmu ievērojusi, ka tie, kuri paši performē, parasti ir arī ekspresīvi skatītāji.

Kad atgriezāmies pilī jau bija ļoti daudz cilvēku un mani galīgi nesaistīja doma palikt sēdēt pie bāra, jo sapratu, ka lielai daļai tur jau tusiņš turpinās otro vai trešo dienu, bet tieši tajā brīdī man uzraksta P, ka atrodas pārdaugavā un varbūt varētu saskrieties pilī, kas atkal vienkārši sanāca perfekti pēc pulksteņlaikiem. Beigās ļoti pieklājīgi jau ap 00:30 biju mājās. Pēc tam vēl izgāju naksnīgā pastaigā pa parku, kur pirmo reizi nebija neviena cilvēka, kas priekš manis ir vēl viens ziemas vēstnesis. Tagad iešu uzsildīt kādu šķīvīti no sava milzīgi savārītā zupas katla.

Nesen pievienojos kanālam The Sagegazers, un tas jau ir atmaksājies ar šo burvīgo britu naturālisma pasaku mūzikas albumu: The Shining Net — Sea Horses (1991) 

Šonedēļ divi koncerti - trešdien koncerts Baltezera baznīcā plkst. 21.00, bet sestdien plkst. 16.00 - AVE SOL. Tiem, kam patīk Lūsēna mūzika, varētu patikt, man, piemēram, šī laikam ir otrā mīļākā programma kopā ar šo kori pēc Kino mūzikas. Pavadījumā būs klavieres, sitaminstrumenti un flauta. Pie klavierēm sestdien būs pats Lūsēns.

Ir tik neierasti mīlēt kādu, kurš nav diks.

Iepriekšējo reizi man šāda pieredze bija pirms 16 gadiem. Lai arī toreiz attiecību 2.gadā vins sāka uzvesties kā diks un tāpēc es nospriedu, ka es šo laikam esmu pelnījusi. Anyway, abusive ir daudz labāk nekā avoidant, tāpēc es tur paliku vēl 1,5 gadu. Anyway, pēc kādiem 5 gadiem šis cilvēks saprata gan to, ka ir bijis diks, gan arī manu deeply submissive dabu. To nevar tik viegli pamanīt, ja cilvēkam ir pašam savas insecurities par savu karjeru vai sociālo dzīvi

...kā reiz dziedāja ariana grande -

"thank you, next".

Vēl, kad mamma nebija slima, braši staigāja uz savām kājām, mēs ar Guntu aizvedām mammu mašīnā uz ^draudzi^, jo kāpēc nepalīdzēt mīļotajam.
Es biju otrā diena uz amfetamīna. Es gāju pa foajē, un izlasu uz informācijas dēļa "tikšanās 666. kabinetā". Es "what?!". Apstājos, lasu vēlreiz. Nē, tā nav.
Es jautāju Guntai, vai tu to redzēji? Izstāstīju Guntai, ka man nogļukoja. UN KO GUNTA? "nē, tev ticami negļukoja. tas bija pa īstam"

Nikainu Rīvs te rītdiens ies sunīti pastaigā.

Prieka Vēsts tā saucamajos dievkalpojumos esmu bijis daudz.
Mamma ticēja tai fake draudzei, un es viņu vedu tur, ratiņkrēslā, ar taxi, pats tur gaidot ārpusē.
Es reāli dirsu uz visu tur.
Jaunā Paaudze ir true sātanistu draudze, tur nesanāca būt, bet esmu redzējis video.
Vemt? Vairs nē. Esmu tik ļoti pārāks, ka man tas ir izsmiekls.

"Ko tu darītu?" ir perfekts trends.

Ko es? Es uzstātu lai iebaro drogas, un tad jau viss notiks

Meibi, es spētu viņam suicide, bet tik tālu neiešu

Lauras puisim ir šizofrēnija. Best. Es iedomājos, cik special es viņu varēšu graut. Un ne jau greizsirdība, bet kā viņu varēs saplēst lupatās, par to, ko viņš Laurai darījis. Full attack – pārbiedēt, pazemot, iznīcināt. Viņš ir tik trausls, un ļoti nekrietns. Es ar saviem tekstiem varu padarīt viņu gribēt nomirt. Es ļoti gribu, ka viņam vairs nebūtu vietas virs zemes. Suicide gluži nē, bet tāds psihes sabrukums.

esmu ikdienā sīks. bet ja jāizjauc kādu pa detaļām, sātans lai pārmet krustu.
Laura, un viņas nekrietnais puisis. tie ir 2 gadi. laika atskaite sākās pirms pusgada.

puisim būs nereāli slikti

kāds 2008 meibi, mēs ar LMA kursa biedreni staigājām pa centru, iedzērām. nonācām pie G mašīnas. man atslēgas kabatā. braukt jau dzērumā nekur nē. es atklāti teicu "man ir mašīnas atslēgas. ielienam nokniebties". viņa nebija šokā. pateica "bet saproti, ka mēs pēctam vairs nebūsim draugi".
es aizvēru savu pāksti uz visiem laikiem. draugi ir vērtīgāk par iekāri

Annai krūtis kā piena kannas

šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.

Anniņa vanniņā, Anniņa vanniņā gu-ūļ.
Siltais ūdentiņš tek buļ buļ buļ būļ.

update: uzvārīju beigās zupu sev, saviem vēl trīs nepiedzimušajiem dēliem un vienam neiestādītajam ozolam.

Šodien nesanāca agri mosties, jo no vakardienas ballītes atgriezos mājās tikai ap 5:00 no rīta. Ko tur daudz teikt - sanāca tīri laba socializēšanās. Tagad gulšņāju gultā un skatos kā saule krīt istabā uz sienas. Manam ziemassvētku kaktusam pēc ļoti ļoti liela gadu pārtraukuma atkal parādījušies pumpuri. Pēc katra šī teikuma uzrakstīšanas nedaudz pastaipos un izlokos. Jūtos, kā ciets plastilīns, kuru skulptoram jāsamīca rokās pirms lietošanas.

Man vajadzētu saņemties uzvārīt vistas-siera zupu (jo ledusskapī jau ir visas nepieciešamās sastāvdaļas) un vajadzētu saņemties vakarā aizbraukt uz otru rīgas galu, jo man ir biļete uz hospitāļu ielas papildkoncertu. Lai gan pašlaik negribas izkustēties pat tik tālu, lai aizietu uz virtuvi, es zinu, ka pēc koncerta noteikti jutīšos labāk. Esmu ieciklējusies arī uz to, ka turp vēlos doties ar velosipēdu. Nu, savas īpatnības jau sen esmu sev piedevusi. Man vispār ir vēl visādas lietas, kuras vajadzētu saņemties izdarīt, bet šaubos, ka tas notiks šodien. Vispār tikko vēl atcerējos, ka man bērnībā mācīja, ka svētdienās strādāt nedrīkst. Atceros, ka oma opim no rokām rāva ārā slotu, jo grīdu slaucīšana (mājas uzkopšana) arī skaitās darbs. Citreiz man tiešām pietrūkst mani vecvecāki un mēdzu aizdomāties kādas būtu mūsu attiecības. Es gribētu kaut reizi dzīvē vismaz pārlaist vēlreiz kādu vasaras nakti uz viņu liepājas dzīvokļa koka lodžijas, kas atradās rokas stiepienā no jūras. Akd, reāli rīt moš jāaizbrauc uz daugavgrīvu.

To, kā radies sēriju* koncepts, pastāsta Antra Cilinska-Dombrovska: "Es lielu daļu dzīves esmu pavadījusi frizētavā, jo es visu laiku krāsoju matus. Man likās, ka tā vide ir interesanta ar to, ka tur apgrozās tik ļoti dažādi cilvēki."
*Jau no 8. novembra skatītāji mīļi aicināti novērtēt pašmāju detektīvkomēdiju "Rudi sarkans" – par Āgenskalna frizētavas afērām – ar labākajiem latviešu aktieriem galvenajās lomās.
Atradu arī vecāku ziņu — 2025. gada 9. jūnijs: Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) uzsāk īstenot trīs vērienīgus daudzsēriju filmu jeb augstas kvalitātes seriālu projektus.

Aicinājums pieņemts (tas nekas, ka pati frizētavas neciešu), nevar taču patērēt vien tādus kā Blue Lights (pēc katras sērijas paātrināts pulss).
Jācer, ka kāds nākamo seriālu konkursu dalībnieks atvēzēsies kādai grandiozākai vietai par frizētavu, picēriju, autoservisu vai komunālo dzīvokli, varētu taču, piemēram, parādīt, cik ļoti dažādi cilvēki apgrozās zinātņu akadēmijās.

Tur ir vesels chapter, runājams, cilājot vodku, vai ideālāk ar papildus amfetamīna putekļiem.
Ciešanas nav biļete. Kaleidoskops ir tik skaists, un ciešanām ir ļoti skaisti stikliņi tajā

Haha. Pamēģini nodzīvot vienu Jēzus dienu

World 2.0 ir ļoti labs. Man patīk Jēzus "vemšana" – "jūs neticīgie".
Es tā jūtos – mēs esam neticīgi.
Viņa 2.0 versijā ir absolūta Mīlestība. Jūs, muļķi, to neņemat