| |
[Dec. 5th, 2025|06:14 am] |
|
kasīdamās ar tantēm būšu pati par tanti kļuvusi. kādreiz likās, ka varbūt grāmatu lasīšana mani no tā pasargās, bet es tā mēģināju un man nesanāca. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2025|08:07 pm] |
"piedod, ka kavēju. aizskatījos uz snigšanu."
gribētu uz randiņu, lai varētu mazliet nokavēt un kādam pateikt kaut ko tādu.
going, going, gone.
ja īsumā.
par visu.
Spotify atsūtīja gada kopsavilkumu.
ļoti daudz, bet visvairāk šīs:
The Marias "no one noticed"
Flawed Mangoes "Dramamine"
November Ultra "The End" |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2025|10:09 am] |
maziņa es satīta dvielī pēc plunčāšanās vannā un rāda visiem mēli.
dzelteno priekšautiņu ar peli atradu nesen. tas mammas šūts reiz, kad bērnudārza ziemassvētku eglītes pasākumā biju kaķītis. neko neatceros, bet pēc bildēm redzu, ka ir bijusi vēl klāt cepurīte ar kaķa austiņām. tā noteikti arī mammas adīta bijusi. žēl, ka nav saglabājusies.
manuprāt, es nemaz neesmu kopš tiem laikiem mainījusies.
p.s. klusu un mierīgu Pirmo Adventi! šis tāds savāds laiks. dabā viss rāda, ka jāsastingst, bet nav tam laika, jo ikdienas dzen uz priekšu. |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2025|06:46 am] |
man ir tieši divas dienas, lai nofokusētos decembrim. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2025|10:26 pm] |
Zini, kādreiz (sen) man patika tumsa.
Tad ilgu laiku nepatika nemaz.
Tagad es skatos un mācos lielākoties tikai no nakts.
Ka visa šī plašā pasaule var aprīt mani nesakošļātu.
Ka esmu tik maza vēl.
Es nezinu, ko darīšu turpmāk.
Droši vien sāls ir tajā, ka jāiet tur, kur mani kaut kas visvairāk garlaiko, tātad pretim arvien ikdienišķākām ikdienām. Ja iziešu cauri tām, varbūt tur, aiz pelēkā, būs kaut kas labs. Kāds sestdienas rīts bez steigšanās. Piemēram.
Ja kādreiz nogursi no īstenības spilgtuma, atnāc ciemos pie manas priekšnojautu krēslas. Drīksti nenovilkt kurpes. Vienkārši iekāp.
Bet līdz tam es Tevi klusiņām turpināšu dievināt, ja vien Tu neiebilsti.
Kas cits man atliek?
Es mīlu Tevi. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2025|01:02 pm] |
 |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2025|08:45 pm] |
|
iesāku klausīties ingas spriņģes sarunu ar žaneti droni, jo tēma lika saausīties. es arī esmu izbesījusies. man darbs riebjas jau 10 gadus un privātās dzīves nav bijis nekad. bet neko konkrētu tajā nesaklausīju. mūsdienās laimīgi ir tikai muļķi. manuprāt. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2025|06:58 am] |
|
būtu jākļūst nopietnai, jo vecums tāds. bet es nopirku ūdenskrāsas veikalā "zīmulis un ota". es vienmēr pārlasos, kad eju tam veikalam garām. man vienmēr izlasās "zīmulis un otra". lai nu kā... tur nopirku arī blociņu. pocket size. patiešām brīnišķīgs blociņš, jo pacieš visus manus radošuma izspausmju izvirdumus. lapas tikai pavisam mazliet sačokurojas, bet man tas netraucē. lielākoties tajā blociņā rakstu, man kaut kādi vārdu savienojumi jānoraksta no sevis reizēm, reizēm patiešām tikai divi vai trīs vārdi kopā, bet kādā brīdī arī ieķēpāju kaut ko. tur domāju, kādas krāsas man patīk kopā, piemēram. piemēram, man patīk tirkīzzils un brūns, jo tāda ir reiz bijusi jūra un tās krasts kaut kur. vēl bieži pludinos ar gaiši violetu un tumši pelēko - to ceriņu dēļ, kas gar sētu. nu, tā. kaut kā. šorīt no blociņa uz mani skatās teikums "ja vien kaut kas tāds kā pārmērīga laimīguma sajūta ir iespējams, tad es tāda būtu bijusi ar Tevi". tad aizcērtu to ciet tik sparīgi, ka to patiešām var nosaukt par skaņu. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2025|06:02 am] |
vēl tikai vienu rindiņu, tas saucas. apmēram tik, cik jau uzadīts, vēl jāada. tad būs vēl beigās jāada apmale. tā būs baltā krāsiņā.
nopirku uzlīmītes. viņas spīdīgas. visvairāk patīk tas, kurš ar šallīti, un arī pats mazākais. tāds sīks!!! sīks smaidīgums. |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2025|05:53 pm] |
|
es esmu sapratusi, ka viņš ir tāds putniņš. ar visgaišāk pelēkzilo no dziesmām. manī ir tik daudz debesu viņa spārniem. es vēl glabāju tos septiņus jūras nopulētos stikliņus, ko todien pacēlu no smiltīm. joprojām domāju, kā es tos varētu likt lietā. pagaidām tie vienkārši krāj putekļus, pārvērsdamies par kaut ko vienā vārdā nosaucamu. dzīvi, piemēram. vai laiku. vai skumjām. |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2025|04:19 pm] |
Biju uz kapiem. Atstāju svecītes. Čaukstēja soļi virs sarmas rokraksta uz pērnajām lapām. Es biju vairumu lapu apgrābusi jau pirms pāris nedēļām. Šodien atlika tikai sīkumi. Žēl, ka nav sniega. Sniegā, kad krēslo, tas svecīšu skats ir viens no visaizkustinošākajiem.
Iesāku adīt kutovakika "in my stripes era" lakatšalli. Es nožēloju krāsu izvēli (balts un sūnu zaļš). Būtu gribējusi melnu un rozā. Un es skatos uz to, kas man uzadās, un domāju, kurš vispār ticēs, ka esmu to adījusi pati, jo tas adījums ir nevainojams. Tādas, lūk, perfekcionistu problēmas man.
Klausos emma chamberlain "don't text your ex, do this instead". Palīdz, bet nevis ieteikumu dēļ, bet tāpēc, ka viņa no sirds runā un tā jūtos mazāk viena. Vienīgā nelaime, ka šī viņas ierunātā sērija sasniedz mani apmēram dienu par vēlu, jo vakar atkal viņam uzrakstīju. Kad biju nosūtījusi vēstuli, aizvēru acis. Iedomājos par Murakami aprakstīto lietus līšanu virs jūras. Sajūta bija tieši tāda. It kā es skatītos uz jūru tādā brīdī, kad līst. |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2025|11:20 am] |
 |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2025|06:23 am] |
1) ʕ •ᴥ• ʔ
2) piektdiena
3) "ja nezini, kurp dodies, jebkurš ceļš tevi turp var aizvest" |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2025|06:21 am] |
|
tik daudz kas tāds jauks, ko var izdomāt, vai ne? var nopirkt sev pūkainu šalli ar bārkstīm abos galos, kurā tīties un vīstīties. var nopirkt sev origami kalendāru. saloci katru gada dienu kaut ko citu! salocies līdzi locāmajam arī Tu pats! noteikti bija vēl kaut kas, bet nevaru tagad iedomāties. kā man vienmēr promejot pajautā mans ārsts, varbūt esot arī kaut kas jauks, ko es varot pateikt? tad es parasti saku, ka dakterim tad droši vien jāuzliek sildīties ūdens tējai, jo īsi par jauko man nesanāks, haha. ziemā vienmēr ir tāda diena, kad sasnieg pāri visām iespējamības robežām. tad es sēžos tramvajā un braucu pie tēta. kad esmu izkāpusi no tramvaja, iekāpju autobusā un braucu vēl kādu brīdi. tad tētis mani vai nu sagaida pieturā vai arī nesagaida. es nezinu, kā ir labāk. varbūt, kad nemaz nesagaida? tad es stenēdama un pukstēdama (jo ārpus pilsētas ir sasnidzis tik daudz, ka ir pagrūti pārvietoties) aizsteberēju līdz mežmalai. un pastāvu zem egles zara. gaiss smaržo pēc ziemas un jauniem sākumiem. un... un viss. gaidu tādu dienu. tas arī viss. |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2025|05:12 am] |
|
man tagad patīk, kad ārā ir tumšs. kad snieg, man sajūk, vai man ir 41 jeb 14. vienu dienu facebook grāmatlasītāju domubiedru grupā kāds ielika bildi ar otrādāk pavērstu gleznu, kur ar parasto zīmuli bija stūrītī uzrakstīti kādi neizlasāmi ķeburi, ar lūgumu tos iztulkot. pagaidām neviens ar prātīgu skaidrojumu nav atsaucies. tiek izteikti minējumi, kas tas varētu būt. man liekas, tas tā arī paliks. es droši vien gribētu, lai tā arī paliek. es vairs tik pat kā nelasu neko. nu, ja nu vienīgi zīmes - visas, kas trāpās pa ceļam. tas ir pārsteidzoši - Tu droši vien tam neticētu pats - cik daudzas lietas pārsvēršas par zīmēm, par kompasu. tās visas man saka, ka Tu esi uz pasaules. kaut kur. jebkur. bet Tu esi. |
|
|
| |
[Nov. 18th, 2025|04:26 am] |
"to survive, you must tell stories."- umberto eco
atmiņām vienalga, vai tās nosaukšu par labām vai sliktām. tās ir un paliek tikai atmiņas. S. man vienmēr pārmeta, ka es neko neatceros no mūsu kopīgajiem ceļojumiem. vienu dienu pēkšņi atcerējos, kā sauca to pilsētu, kurā mēs ļoti sastrīdējāmies. Велико Търново. pēc tam mēs vairs vispār nekad nestrīdējāmies.
citu dienu iesāku skatīties "gone girl", bet es nekad neskatos filmas. tiku līdz izmeklētājas piefiksētajai neizslēgtā gludekļa ainai, tad kaut kāds sīkums iejaucās un vairs neatgriezos.
drīz arī šeit snigs. pelēku vilku ikdienām metot arvien tuvākus lokus dzīve šķitīs tik nāvīgi nopietna, ka varēšu tikai smieties, to uzlūkojot. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2025|04:52 am] |
|
aizmigu smejoties. tiešām pasaule joprojām ir brīnumu pilna. īpaši, ja skolā nemācās fiziku, bet tas atkal cits stāsts citai dienai. vārdu sakot, visu laiku viņš bija licis peļu slazdus, bet viss pa tīro izrīts. iegājis savā bunkurā, bet tur pele sēž uz galda un prom nemūkot. uzrāpusies uz rokas, tad drosmīgi aizskribinājusies arī citur. video redzama pele mazgājas, uztupinājusies uz vīrieša galvas. laba, trekna pele. nav ne vainas pelei. man arī nebūtu iebildumu, ja tāda man uz galvas iekārtotos. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2025|04:01 am] |
 |
|
|