Gribēju tikai sūdzēties, bet pārmaiņas pēc laikam jāieposto kkas arī pozitīvs. Trausla, bet baltā svītra pēdējā laikā.
Ar terapiju saistītais "fiziskais" check-up bija interesants un ne gluži, ko gaidīju. No fiziskā bija tikai, ka 24h dabūju staigāt ar aproci, kas pulsu mērīja. Pārējais - 100 jautājumi par mentālo stāvokli pirms terapijas sākšanas. Interesantie momenti gan bija novērot, kā čalis actually testēja mani citos veidos - reakcijas etc. Ļoti ātri gan uzķēru, bet spēlēju līdzi, ka nemanu...vismaz viņš centās.

Ēšana gan joprojām dirsā. Vakar paņēmu uz ofisu vakariņu pārpalikumus (piiipeeec cik garšīgus)..vai es spēju ieēst? noup. Tik riekstus, šokolādes un mini jogurtiņus, ko turu šeit, ja gribās, ko saldu... Lai atkal nemestu ārā ēdienu, vnk papildināju snacks kolekciju. Šon nekas no tā neinteresē. Gribu ko līdzīgu, kas vakar bija līdzi...

Lielais prieks, ka beidzot saņēmos runāt ar komūnu par birokrātijas lietām. Ļoooooti ilgi atliku un tgd dusma uz sevi.. Būtu ātrāk izdarījusi, būtu ātrāk miers un viena lieta mazāk par ko stresot. Either way that is done. Nākamā reize, kad ar mani gribēs runāt ir nov/dec, bet ja notikumi ies, kā ceru, tad nebūs pat nepieciešamība.


Anyways..nākammēnes kaut kādā brīdī pārpildījās. Sākot ar T. lielo ģimenes saietu, Norv valsts valodas exsāmenu, braukšanām kkur vai vnk cilv satikšanās un beidzot ar to, ka terapijai kkur pa vidu visam jāsākās..

Koncentrēšanās uz darbu - apaļa nulle. Neko nevaru uzsākt jau n-tās dienas.
Mošanās pusotras stundas garumā ar 20 modinātājiem + kaķiem lēkājot pa mani un ņaudot.
"Brokastis" labākajā gadījumā 8ņos vakarā. Ēst ta gribās, bet neko iekšā nevar dabūt... Vakar T. onkulis izpalīdzēja ar skorpionu atvešanu un biju izcepusi smalkmaizītes priekš viņa ar domu, ka būs arī man kkas, ko spēšu ieēst. Skatos uz viņām un vēmiens nāk no domas vien par ēšanu.

...pieņemu, ka trigerojās pēc intervijām. Cerēju uz pretējo efektu, jo esmu apstiprināta terapijai un būtu vajadzējis būt iedvesmai un kam tur. No otras puses - pierādījums, cik ļoti man vajag to palīdzību..."yeeeey!"
Parīt fiziskās veselības check-up. Asinsspiediens + "pāris" jautājumi, kas aizņems stundu. Vismaz būs universitātē/viņu programmas ietvaros, nevis pie ģim.ārsta, kas visu laiku man ieteica vnk dzert vairāk ūdeni un meditēt, kad minēju savas problēmas...

Bišķi wtf, vai tiešām beidzot šis murgs tuvojas finiša taisnei...
Arvien vairāk lietas nokārtojās. Jā, vēl nāks sūdi, ko joprojām atlieku, bet tas vēlāk..
Neuzskaitīšu visas lietas, bet lielākais, ka vakar piezvanīja dāma no psih. grupu terapijas. Un šorīt biju uz pirmo interviju. Mazāk kā 24h vēlāk un nevis 1-4 mēnešus, kā iepriekšējos soļos! Un otrā intervija ir jau parīt! Dāma ar vislabāk patīk salīdzinot ar iepriekšējiem, ar ko runāju, un bija sajūta, ka tiešām ieklausījās nevis pie pirmās iespējamās diagnozes sūta tālāk.
Anyways, so far so good un izskatās, ka būs man piemērota lieta un tad, kad sāksies, būs jautras 12 nedēļas. Un cik sapratu, tā kā Uni/studentu prakses vieta, būs par brīvu = mazāk maksājumi par ko uztraukties.

Manam organismam pēkšņi nepatīk baltmaize. Wtf?
Sākumā norakstīju visu fiziskos simptomus uz to, ka ēšanas paradumi riktīgi sapisti + teju nonstop stresa stāvoklī. Diezgan ilgu periodu uzsēdos uz vienu no baltmaizēm, jo tas bija viens no retajiem ēdieniem, kas interesēja. Līdz nedēļas atpakaļ T. izdomāja, ka cepsim savu maizi mājās. Ļoti ātri pamanīju, ka jūtos labāk.
...vakar biju pie grieķu druškas un pasūtījām picu. Pēc tam visu vakaru nomocījos ar vēderu..

Ei tu diiiirst xD

Vakar bijām uz pilsētu un šitādu drāmu sen nebiju piedzīvojusi!
Galvenajās lomās mana puiša ex-fwb. Es kādreiz biju greizsirdīga uz viņu, bet ar laiku nomierinājos.
Acīmredzot viņa ne, ka teju 3g atpakaļ arvien biežāk T. izmainīja viņu plānus, lai satiktu mani kaut vnk biljardu uzspēlēt. Un tad palikām oficiāli. Sooo vakar drāma bija, ka es kkad runāju ar viņas puisi + viņa pāris dienas atpakaļ atrada viņa kabatā rozā šķiltavas un pēdējās dienas viņš centās viņu pārliecināt, ka mēs nepišamies XD ..Viņi vakar izšķīrās

Bija tīri sakarīga nedēļa...un tad maza huiņa and spiraling down badly...again.

Plusā izbesījos, ka manējais neparūpējās par ēdienu man pusdienām. Tā kā šon no mājām strādāju, uztaisīju fikso variantu un, kad liku traukus izlietnē, atcerējos, ka no rīta, kad pārgāju pāri vakardienas traukiem utt, ieliku cepeša pārpalikumus cepeškrāsī, kamēr tīrīju virsmas...nu malacis, meitēn!

Labi, ka neapsolīju priekšniekam šodien nodot mockup versiju jaunajai fīčai...koncentrēšanās spējas šon dirsā...

Šorīt atnāca emotional disorders grāmata/darba burtnīca.

Ned sākumā beidzot saņēmos uzrakstīt dāmai par grupu terapiju un pasūtīju šito grāmatu, ko viņa jau tad ieteica, ka tiks izmantota terapijā + kamēr gaidu, būtu man noderīgi jau iet cauri..
Vismaz bija viegli izlemt par angļu vs norvēģu tulkojumu. Norvēģu versijai jaunāks izdevums un 30€ lētāks kā angļu val. + ja tieku tajā grupā, tad būtu noderīgi laicīgi iemācīties terminus, jo tajā sfērā manas norv val zināšanas aptver tikai standarta laimīgs/bēdīgs/depresīvs etc...

Anyways, pēc mēneša tiksimies uz mini evaluation, vai man tā grupa visp būs piemērota un, ja jā, tad septembrī vai oktobrī sāksies. Ja nē, ...es pat negribu domāt.

Atpakaļ mājās no ceļojuma un lielākais prieks ir ieiet savā dušā xD
Bet citādi bija labi! Satiku vairākus cilv, ar ko gadiem nebija sanācis saskrieties + iepazinu jaunus. Par vecajiem runājot, satiku čali, ar kuru pēdējo reizi runāju 17g atpakaļ. Gribēju vismaz kādam uzrakstīt, ka hei šitāds pārsteigums, bet ne ar vienu no tās komp/kas viņu zin, vairs nav kontakta.

Uzrakstīja cilv, ar kuru pēdējo reizi runāju gadus 17-18 atpakaļ. Pēc initial WTF & small chit-chat later, dīvaina nostaļģija. Ne pēc cilvēka. Ne pēc attiecībām. Drīzāk pēc laika perioda un apziņas, ka kāda dzīvē es tomēr esmu atstājusi nospiedumu.../ That I matter enough to be remembered..


Dīvaini, cik ļoti man bija vajadzīgs šāds atgādinājums. Vairāk, nekā es pati sev gribētu atzīt...

Smieties vai raudāt....vēl viens no fail. Laiciņu atpakaļ nomainīju/sapirkos sejas krēmus, serumus un ko tik ne uz labākiem, ar cerību pilnībā tikt no aknes vaļā līdz Lv braucienam. Sākumā bija progress, bet vienā brīdī sāka palikt sūdīgāk + drausmīgi sausa āda un visu laiku niezēja.
...izrādās vienā no tīrīšanas reizēm samainīju vietām ikdienas mitrinošo Cleanser un 1x ned lietojamo, kas profilakses un sausina ādu...un, protams, visas šīs dienas nedomājot lietoju, jo tajā spotā vnm pirmais bija 😒

Jau tā mentālā un enerģija kā tāda tikai darbam un pat gym paņēmu pauzi, ka koncentrēšos tik uz darbu, seju un pakošanos...


Vismaz vakar bija pozitīvs vakars. Draudzenei no Grieķijas vecāki atbrauca ciemos un bija pasēdēšana ar viņu tradicionālajiem ēdieniem. Pārējie viesi arī bija zināmi un anxiety praktiski nebija. Jauka pārmaiņa!