For fuck sake...jau tā prāts uz visām pusēm.. Vakar nočakarējos ar nodarbinātības aģentūras dāmu par prakses atskaišu huiņu. 3 mēnešus no vietas ik pa 2 ned ko sūtīju, bija ok. Pēkšņi vairs nē. Viens ķeksītis citur jāieliek tgd. Okey, whatever...bet tur nav tādas opcijas visp!!! :@ Vēl nākamā atskaite ar būs jautra, būs viens cits specifisks ķeksītis jāatzīmē (kuru arī neesmu redzējusi iepriekšējās atskaitēs), jo dokumentos mainās prakses veids, lai arī tā pati prakse vien ir, tik cits nosaukums...
Šon tā arī nav atbildējusi uz pēdējo ziņu un vienā brīdī nozūd piekļuve mūsu sarakstei. ID sistēmai update, bet pirms to uzzināju jau biju gatava skriet uz banku, jo tgd tika pieprasīts kods no kodu kalkulatora, ko nebiju izmantojusi gadus 5 un protams, izlādējies, un telefona ID tur specifisko opciju nepiedāvāja.

Pa kalniem lejām pēdējās ned, bet šodiena visp pipec.
+ tiku ārā no gultas stundu pēc pirmā modinātāja nevis ierasto 2-2.5 vietā
- tāpat nevarēju ilgi nokoncentēties/uzsākt darbu & doomscrolling
+ pieķēros un pabeidzu iestatīt visus tracking, monitoring and alarms...
- ...nepareizajai datu bāzei
+ izlaboju
- nepietika laiks, lai pilnībā pabeigtu, jo extra doomscrolling pa vidu
+++ saņēmu zvanu no aģentūras, ka priekšnieks apstiprinājis, ka pēc prakses beigām ņems darbā
- aizmirsu atkal ēst
- autobuss kavējās, tad aizmirsu, kurā stāvā psiholoģe strādā, stress, ka kavēju vizīti
+ viņa pati tik pēc 2min atbrīvojās
+ acīmredzot spēju vairāk izteikties norvēģiski nekā domāju
-/+ very bad social anxiety, nākamreiz koncentrēsies uz to + tikšu pie medikamentiem
- tik pārgurusi, ka spēju apēst "brokastīs",damn 7ņos vakarā, tik pāris cepumus
...and now just existing

ZB jau tie nu c'mooooon, but here we are again.
Atgriezos no ceļojuma iedvesmota un gatava pieķerties savām lietā...un nolikos slima 😒
Bet nu tāpat slinki eju cauri garlaicīgiem mācību materiāliem, kurus ignorēju, kad bija enerģija citām lietām.

Offtopic, šitam cibas profilam 17 gadi 😳

Ou nu c'moon... Lv psiholoģe slima + drīz atvaļinājumā = runāsim pēc 2 ned.
Assessment Norv psiholoģe dosies uz mācību konferenci = runāsim pēc mēneša.

Vismaz atgriezusies kkāda spēja koncentrēties uz darbu un būs, ko parādīt pirms došos savā mini atvaļinājumā. Lai arī cik minimālus pirms došanās to-do saliku priekš šitām dienām, mentālā enerģija par maz.. Vismaz atradām kādu, kas gatavs pieskatīt un barot zirnekļus :)

Paziņa nesen pārvācies uz Dublinu un ielika bildi no jaunās darba vietas, bet nevienam nesaka, kurā tieši bārā strādā tur...lai arī bilde uzņemta tā, ka neviens nosaukums nav redzams un bāra lete kā visos citos bāros, bet mazi sīkumiņi un pēc mazāk kā pusstundas bāra nosaukums rokā :D Būtu man šitāda apņēmība uz lietām, kas actually ir svarīgas...

Fascinē šitie momenti. Gatavojos krāsot matus..starp lietām iepakojums ar vienreiz lietojamiem cimdiem no hz laika. Vēl nodomāju, ka moš mest ārā, jo pārāk slikta kvalitāte, lai ko citu darītu, bet atstāju. Atvēru matu krāsas kastīti and guess what was missing xD

Kā arī, kad pēc ilgiem laikiem beidzot ir īpaši plāni, draudzene uzraksta, ka viņai extra ielūgums uz fancy vīnu un vakariņu pasākumu...dienā, kad mēs izlidojam uz mini atvaļinājumu 😒

...cenšos tikt pāri pagājušās ned emocionālajam crash. Nekas, ko daru, rada atpūtas sajūtu un grūdienu izdarīt lietas, kas sakrājušās. Vēl dažas dienas jāiztur/jāsarauj, lai varētu actually izbaudīt braucienu. Visp iespējams, ka iepriekšējos gadus bija vieglāk, jo vismaz 2x gadā tika ceļots kaut uz Latviju un sanāca uzlādēties, bet tgd pat uz bāriem tik 1x mēnesī sanāk atļauties. Teju: daudz strādāt, bet daudz vairāk atļauties vs tagadējā emocionālā veseļošanās, bet kapeiku skaitīšana... Principā pusgads-gads un vajadzētu būt labāk daudzās jomās, bet ...vēl pusgads-gads jāmokās...

Soo, surprise surprise, it wasn't that bad...
Vienīgais biedējošais ir, ka Norvēģiski sarunas. Protams, var pa vārdam angliski, but still.
Kkā gaidīju, ka būs tomēr biku vairāk/dziļāk šon. Daudzas lietas nepateicu pat priekš introduction tipa.
Anyways, nākamajā reizē vispārīgais tests un tad dziļāk.

Ar galvu pret sienu!..besī besī BESĪ!!!
Šon bija meeting. Attālinātais = biju in safe space at home. Tāpat stundu pirms visa iedzēru nomierinošos...un, kad bija mana kārta pāris teikumos pateikt, ko es daru prakses kompānijā, nagi teju līdz asinīm ādā, kad sāka melns mesties gar acīm, lai tikai nenoģībtu sēžot pie fucking datora. Un bija skaidri zināms, ka no manis neko neprasīs un esmu tur tikai, lai redzētu kā lietas notiek. Okey, jā, ar Amazon hujamazon pārstāvjiem, bet c'mooon!?!?
Man, goda vārds, vairs nav enerģijas stresot...un cīnīties ar pēc-stresa galvassāpēm un bezspēku... Un nahujam kkas tāds, kad pēdējos mēnešus vismaz reizi nedēļā dodos uz dažādiem IT meetingiem, kur nevienu nepazīstu un ir ok?!

Šonedēļas Lv-psihologa sesijā palikām pie perioda, kad šķīros no ex-vīra. Nākamajā sesijā sāksim ķidāt, ja spēšu. Anyways, man labi padodas disociācija..labi nogrūdusi malā, cik smagu emocionālu traumu es piedzīvoju tajā laulībā. yeeey :)
Pēc 4 dienām sākšu psiholoģisko novērtējumu šeit.

Besiiiiiii mazie improvements, kas ātri pazūd, kad sāku priecāties par progresu...

Bet šodienas smiekliņš ir par regulārajiem "Do you see me?" kodā xD

Wiii, sēdēju blakus galdiņā tieši pretī, kur Aurora. Kad ierados bārā, likās biku dīvaina gaisotne un tad sapratu, ka visi īpaši cenšās neblezt uz viņu un ļaut izbaudīt vakaru xD