Vakar biju uz kārtējo Meetup. Pirms lekcijas piesēdos pie galdiņa, kur viena persona likās redzēta pirms tam. Neatradām tomēr, kur ceļi varēja būt krustojušies pirms tam, bet tāpat small talk līdz lekcijas sākumam ar abiem. Pašā lekcijā ar beigās sēdējām blakus, bet uz pēc-aliem gan nepievienojos. Jā, arvien vairāk runāju ar svešiniekiem, bet ir limiti xD Vairāk par to, cik ļoti filtrēju un analizēju sarunas un kā tiek runāts..un ka abi uzreiz piesēdās blakus, kad vietu izvēlējos xD
..nu nav man viegli brīvi komunicēt. Terapeite gan vakar bija izmetusi komentāru, ka es vairāk velku uz extravertu, par ko biju uz mutes. Oki, jā, kur esmu ar draugiem un komforta zonā, varb... Anyways vēl tikai pats sākums ar viņu. Vēlāk atklāsme, cik ļoti dzīvoju kkādā paternā visu laiku. Vai darbi vai attiecības, vai izvēles dzīvē šķita, ka minēju visu laiku tās pašas tik ar citām sejām.

Fun times ahead...
Bija iepazīšanās sesija ar jauno terapeiti un nākamned sākam, iespējams iknedēļas, online-tikšanās. Bail, bet sen bija laiks kārtīgi pieķerties.
Mans ADHD/autisma assessment pārcelts uz pēc 5 ned iepriekšējo 7 ned vietā.

Pēc 2 ned tikšanās ar bijušā vīra psihologu saistībā ar viņa ADHD assessment. Principā pohuj par viņu, bet liekas, ka vairāk piekritu, jo gribās redzēt kas un kā pirms mana. Lai gan, cik sapratu, viņa psihologs ir vairāk uz atkarībām un pati sesija ar būs narkomānu nodaļā. Visi paziņas priecīgi, ka viņš jau mēnešiem kā tīrs, un norakstīja manu neticību on old time grudges. Ir gan "I told so" moments no pagājušās ned, kad viņš atkal pīpēja (nahujam gan cilv mani informē par tādām lietām)...


Citādi noskaņojums drausmīgos ups and downs un dusmas par nespēju savākties...
Uz pozitīvākas nots - turpinu doties uz dažādām sanāksmēm saistībā ar IT un actually runāju ar svešiniekiem un arvien biežāk redzu nu jau pazīstamas sejas.

Kaķīši skrāpējās dvēselē...
Nevaru gan saprast, kāpēc tiiik tāda sajūta šodien. Vakar bijām uz čoma bāra slēgšanas ballīti, zināju/biju strādājusi kopā vienā vai otrā restorānā ar praktiski visiem, kas bija ieradušies. Vīni, gaļas/siera plates un riktīgi laba atmosfēra, but today feeling like spiraling down again.. Visu rītu nevarēju izvēlēties fona mūziku, līdz iesprūdu uz vecajām Linkin Park dziesmām. A soothing feeling kaut arī tajā pašā laikā asociējās ar tīņu gadiem, kad konstanti šādi jutos...

Sanācis biku saņemties. Aizvakar biju uz programmēšanas kluba pēc-vasaras pirmo sanāksmi un likās jocīgi, cik populāra biju pie mūsu galda ar to, ka esmu sākusi praksi un cik tālu tikusi, kaut manā prātā joprojām esmu totāls sūds. Anyway, tas palīdzēja ar pašapziņu un vakardienas pasākumā, random atrastā caur MeetUp, jutos diezgan brīvi un, kad vadītāji prasīja, cik daudz programmētāji/cik tehniski runāt, cēlu roku un pat komentēju kko.
Vakardien prezentēja kompānija līdzīga tai, kur eju praksi, un plānos prezentēt tur dzirdētās idejas priekšniekam. Ja vēl nevaru parādīt norm programmēšanas zināšanas, tad vismaz citādi būt lietderīgai :)

Par MeetUp runājot. Nav pirmais IT jomas pasākums uz kuru biju caur to un sāku redzēt pazīstamas sejas. Izgāju apli...par MeetUp uzzināju vienā no kluba pasākumiem un vakar vienam no dalībniekiem ieteicu to klubu XD

Vakar pirmo reizi mūžā braucu ar moci xD Beigās spēju izbraukt kādus 5 apļus pa stāvlaukumu pirms atkal noslāpu xD
Lai arī ļoti patika, sajūta, ka mans vīrietis bija lielākā sajūsmā nekā es un jau plāno atlikt šitā moča pārdošanu un vnk krāt jaunam, lai šis paliek man xD


Uz citas nots.. Vēl precīzi 2 mēneši palikuši līdz tai autisma/adhd čekošanai un teju katru dienu kkas vairāk liecina, ka nu toč ir.
Vienu periodu tgd bija palicis labāk emociju ziņā, bet atpakaļ uz constantly overwhelmed. Back to online therapy. Meiča ar ko iepriekš runāju, vairs tur nestrādā, so new one it will be...

Pirmā prakses diena done.
Varēja būt labāk, bet varēja arī būt sliktāk.
Vismaz ir starts un vairāk saprašana, kas notiek.

Vairāk gan sasmējos par to, ka, kad mēģināju dabūt loģistikas grādu, skatījos ar kārām acīm uz ostas teritoriju, ka tas ir mans mērķis. Kompānija īrē telpas tajā teritorijā! xD

Šito gribēšu atcerēties.. Kursos tikko bija ļoti karsta diskusija par to, uz cik spilveniem jāsēž + no visiem brīvajiem krēsliem savākti padirseņi xD

For shits'n'giggles beidzot pieķēros Glukozes Revolūcijas grāmatai. Hz, cik mēnešus nostāvēja Audiblē. Neesmu visai izgājusi cauri, bet nu sāku vispirms tos salātus un tikai tad pārējo.
Trešā diena un acīmredzot ķermenim ir totāls WTF xD
- kad teorētiski gribās ēst, sajūta joprojām, ka pilna-ish, kaut arī n-tās stundas pagājušas
- uzreiz pēc ēšanas +/- smaguma sajūta vai drīzāk kā uzpūties vēders (nav, izmērīju pirms un pēc) un porcijas sastāva vai izmēra ziņā nekas nav mainīts...

Protams, kko tiešām saprast varēs vēlāk, bet pagaidām varu droši teikt, ka kkāda reakcija ir uz šito.

Pirms skolas brīvdienām biju pārliecināta, ka 80% laika izmantošu mācoties un atpakaļ ieradīšos kā fucking Rock Star un tālāk došos uz praksi ar labu zināšanu bagāžu..
Yeah right. Visas 3 nedēļas non stop stresoju par to, ka vajag mācīties, bet arī atpūsties. Rezultātā īsti ne viens ne otrs...

Palikušas 2 nedēļas līdz prakses sākumam...yeey! Anyways, līgums jau parakstīts un iegūts pirmais tituls šajā sfērā "trainee junior developer" :)

Nespēju noticēt, bet varb vajag beigt sevi tik zemu likt. Prakses intervijā biku bija ieslēdzies pohuj metāls - es taču tikai mācos un no manis kosmosu neprasīs un cerēju, ka neņems pārāk vērā, ka norvēģu valoda man tālu no dzimtās.
Pārstresojos, ka pēc tam visu ned nog vnk biju numb un pamazām prātā veidoju sarakstu ar lietām, ko darīt pirms nākamās prakses iespējas.

Plānu maiņa :) Šodien dabūju ziņu no skolas, kas jāuzlabo/papildus jāmācās un augusta vidū/beigās sākšu praksi.