Lielos vilcienos - jā...

Sapnī pamodos no tā, ka pa dzīvokli staigā D. & Ž. Viņi bija pakaļ mantām, ko bija aizmirsuši. Neforšu sajūtu sapnis. No manas & D. puses ļoti neveiksmīgi mēģinājumi uzturēt da jebkādu sarunu.. Meh...

Brīvdienas pavadītas traki...sākot ar dzimenes svinībām 5dien & beidzot ar 8.marta izskaņu šon, kas vairāk bija kopistiska filmu skatīšanās, alus & paštaisītu hamburgeru baudīšana ^^
Smējāmies, ka D&Ž dirsa, ka mums tik tusiņi prātā & par kaķiem neviens nerūpējas...mhm! Neatceros, kad viņi pēdējo reizi tik ļoti tika lutināti kā šajās dienās xD Joprojām prieks, ka šeit vairs nav pukstošās karaļevas...bet "obida" uz viņu vēl iekšā bik ir...

Kā arī, kāda h*ja pēc esmu pamodusies? Sods par to, ka laicīgi aizgāju gulēt? XD

Ņemu atpakaļ savus iepriekšējā ieraksta vārdus. Darbā teju derības par to, vai es no Dadzes dabūšu naudu.
Prieks par to, ka priekšnieks pieteicās, ka iespēju robežās palīdzēs, bet domāju, ka pietiks ar zvanu viņas mammai, ja viņa izdomās izstrādāt šo triku...uhhh iedomājos viņas niknumu, ja tā notiks, bet pati vainīga, ka šāda situācija izveidojusies.

Un, ja godīgi, man pietrūkst Dadzes... Grūti apzināties pārtraukto kontaktu. Visu laiku domāju, ka varbūt nebija nemaz tik traki, bet tajā pašā laikā zinu, ka, ja padzīvotu ilgāk kopā, viss būtu vēl drausmīgāk.
Mani laikam "atkausēja" pēdējā vēstule no viņas...Lai arī cik ļoti kaut kas nebūtu kā vajag, es tajā mēģināšu atrast ko labu...& man bail, ka aplauzīšos...Kā arī nezinu vai man to vairs vajag...Tgd meitēns arī ir tā teikt nobāzējies & nopietnāks palicis...& būtu jābūt labāk...
..kā arī komentārs par Cibas ierakstiem...es neticēju, ka viņa iedomāsies tos lasīt. Lai gan ko es mānu - daļa bija publiski..priekš viņas, lai viņa iedomātos interesēties vai kaut kā tā...

Varētu mēgināt ko runāt, bet...

Šodien pieleca, ka man ir bail kļūt par tādu kā D... Varbūt viņa nemaz nav vainīga & es tikai gribu novelt vainu uz kādu & viņa vnk bijis cilv, kas mani kaitinājis jau ilgi...bet tajā pašā laikā es pieķeru sevi vai nu gribam vai arī jau uzvedoties kā viņa...pietam tieši tā, kā man riebās, kā viņa darīja... Vismaz daudz maz laicīgi to saprotu & pārtraucu.
Varbūt skanēs stulbi, nesakarīgi vai pat lielīgi, bet, kad sāku vairāk piedomāt pie visa (gan par sevi gan par citiem runājot), kaut kā sāku redzēt/uztvert citādi nekā iepriekš. Tā kā būtu acis atvērušās... Galvenais neuzlikt bremzes sev & turpināt šo ceļu!

Situācija:
D&Ž izvācās 5dien & 6dienas rīta pusē man atnāk sms, ka viens no viņiem nemaksās pilno īres maksu. To jau minēju iepriekš. Viens no iemesliem bija tas, ka viņi novīlēja 2 atslēgas priekš sevis, lai tiktu iekšā dzīvoklī. Sms gan viņi minēja vienskaitlī, jo iespējams priekš Dagnijas jau bija "lieka" atslēga, ko viņa vēl senāk atkaļ, kad dzīvoja ar Ēnu, bija novīlējusi. To vairs neatceros. Fakts paliek fakts. Es atteicos to atskaitīt no īres maksas, jo, kad pati kaut kur ievācos & nebija lieka atslēga, likās pašsaprotami pašai par savu naudu vīlēt.
Par to bija klusums.


Izrādās - viņi pēc tam piedāvāja Sergejam nopirkt vienu no šīm atslēgām. Skaidra lieta, ka viņš atteicās. Ja es gribētu/būtu vajadzība, tad viņam jau sen tāda būtu.


Tiešām gaidu, kad atnāks rēķins & sāksies "īstā jautrība", ja viņi tiešām nemaksās savu daļu.

Visu laiku atkārtoju pie sevis - klusēšana ir zelts!

Pa kuru laiku viņi paspēja kļūt par tādiem kretīniem?

Principā 6-7g draudzība vējā...pohuj, ka stāvēju pa vidu, kad viņas puisis gribēja viņu piekaut & tikai sagadīšanās pēc nestaigāju ar zilu aci pēc tam.. Pohuj, ka biju ar viņu, kad puspagasts viņu nodirsa & man bija pohuj, jo viņa tak bija mana draudzene... Pohuj, ka vnm biju blakus vienalga vai finansiāli vai morāli... Tgd es izdomāju pārmaiņas pēc padomāt par sevi & nu esmu sūds. + 1 no 2 cilv tikai grasās samaksāt pilnu īres maksu...tobiš viņs līgavainis grib nemaksāt, jo viņi ir pāris lietas nopirkuši šajā dzīvoklī...nekas, ka, ja mēs izrēķinātu, ko viņi ir parādā par to, ko mēs esam pirkuši koplietošanai, tad viņiem vajadzētu piemaksāt! & bez jūtām vēl dirš man virsū! & mums vēl ir jāvāc viņu musars... Goda vārds - es nesaprotu, kāpēc es tikai tgd iestājos par sevi!...

Hujova anyway...Ko var gribēt - tikai pēc šitā laika saprast, ka esmu tikai izmantota...

Ja godīgi, esmu šokā... Nebiju gaidījusi, ka viņi izvācoties atstās tik lielu cūku kūti! Lai gan, kamēr te dzīvoja arī neaizrāvās ar kopējo telpu tīrīšanu..bieži dzirdēju Dg. sakām, ka viņa savu istabu bieži kārto....mhm! Pēc putekļu kalniem var redzēt, cik ļoti... Pat savu tukšo taru nepacentās savākt... Laikam jau jāpriecājas tikai par faktu, ka viņi beidzot ir prom, kas ir diezgan svarīgs notikums! Meh, viss foršais noskaņojums anyway ir nost..