Šodien pieleca, ka man ir bail kļūt par tādu kā D... Varbūt viņa nemaz nav vainīga & es tikai gribu novelt vainu uz kādu & viņa vnk bijis cilv, kas mani kaitinājis jau ilgi...bet tajā pašā laikā es pieķeru sevi vai nu gribam vai arī jau uzvedoties kā viņa...pietam tieši tā, kā man riebās, kā viņa darīja... Vismaz daudz maz laicīgi to saprotu & pārtraucu.
Varbūt skanēs stulbi, nesakarīgi vai pat lielīgi, bet, kad sāku vairāk piedomāt pie visa (gan par sevi gan par citiem runājot), kaut kā sāku redzēt/uztvert citādi nekā iepriekš. Tā kā būtu acis atvērušās... Galvenais neuzlikt bremzes sev & turpināt šo ceļu!