For shits'n'giggles beidzot pieķēros Glukozes Revolūcijas grāmatai. Hz, cik mēnešus nostāvēja Audiblē. Neesmu visai izgājusi cauri, bet nu sāku vispirms tos salātus un tikai tad pārējo.
Trešā diena un acīmredzot ķermenim ir totāls WTF xD
- kad teorētiski gribās ēst, sajūta joprojām, ka pilna-ish, kaut arī n-tās stundas pagājušas
- uzreiz pēc ēšanas +/- smaguma sajūta vai drīzāk kā uzpūties vēders (nav, izmērīju pirms un pēc) un porcijas sastāva vai izmēra ziņā nekas nav mainīts...

Protams, kko tiešām saprast varēs vēlāk, bet pagaidām varu droši teikt, ka kkāda reakcija ir uz šito.

Pirms skolas brīvdienām biju pārliecināta, ka 80% laika izmantošu mācoties un atpakaļ ieradīšos kā fucking Rock Star un tālāk došos uz praksi ar labu zināšanu bagāžu..
Yeah right. Visas 3 nedēļas non stop stresoju par to, ka vajag mācīties, bet arī atpūsties. Rezultātā īsti ne viens ne otrs...

Palikušas 2 nedēļas līdz prakses sākumam...yeey! Anyways, līgums jau parakstīts un iegūts pirmais tituls šajā sfērā "trainee junior developer" :)

Nespēju noticēt, bet varb vajag beigt sevi tik zemu likt. Prakses intervijā biku bija ieslēdzies pohuj metāls - es taču tikai mācos un no manis kosmosu neprasīs un cerēju, ka neņems pārāk vērā, ka norvēģu valoda man tālu no dzimtās.
Pārstresojos, ka pēc tam visu ned nog vnk biju numb un pamazām prātā veidoju sarakstu ar lietām, ko darīt pirms nākamās prakses iespējas.

Plānu maiņa :) Šodien dabūju ziņu no skolas, kas jāuzlabo/papildus jāmācās un augusta vidū/beigās sākšu praksi.

Nu ko...oktobra beigās sākšu psiholoģisko evaluation, kas ar mani nav kārtībā. Ilgi, bet ietaupīšu ap 260€, kas būtu extra pie tagadējās nodevas, ja ietu privāti un uzreiz..
Turos..cenšos..

Ar galvu pret sienu!
Jau tā knapi turos un viss, ko vecmamma sāk - Tu jau tajās ārzemēs neko, nav draugu, mācībās gan jau atpaliec gan jau nepabeigsi, visu laiku īrē, nekad jau nenopelnīsi normāli, kā tas ir ka draugam tikai mocis un nav mašīnas un kas tur vēl. Kad saku pretējo, viņa - es jau neko, uztraucas tikai... Un brīnās, kāpēc neraujos uz Latviju.

Lepna par sevi, ka beeeeidzot aizgāju pārčekot vitamīnus (D beidzot ok, B12 tgd dirsā 😒) + dabūju nosūtījumu uz evaluation vai esmu kkas no spektra. Prasīja tikai dažus mēnešus saņemties... Nevaru sagaidīt, kad varēšu sākt dzīvot un funkcionēt bez konstantās huiņas galvā!

Par pirmajām reizēm - pirmo reizi mūžā zāļu blakus efekti, pietam vitamīniem no visa iespējamā. Not fun, it īpaši, ka šovakar biļetes uz šovu.

Pēdējā laika motivators, ja liekas, ka nekas nesanāk/nav progresa - Ja būtu iespēja samainīties ar sevi gadu atpakaļ, vai to darītu? HELL NO!
..lai gan - ja ar šī brīža healing point nonāktu gadu atpakaļ, tad tiiiik daudzas lietas citādi darītu vai vairāk saņemtos.

Draudzene gan labi pateica, kad runājām par šito - Tu esi svešā valstī, mācies valodā, kas nav dzimtā un nav pat angļu, un no visām studiju iespējām - mācies programmēšanu. Un tas pāri visiem sūdiem, kas pēdējos gadus notika.

Izskatās, ka drīz būs trips uz galvaspilsētu. Atnāca jaunā bankas karte un šie vairāk netaisa kombo ar ID. Kas nebūtu tas trakākais, ja būtu iespēja dabūt ārzemnieku ID karti visās lielajās pilsētās, bet noup... 1h ar lidmašīnu vai 7-8h brauciens vienā virzienā. "yeeeey"

Someone once said, "You like taking care of people because it heals the part of you that needed someone to take care of you." And I felt that...

Interesants gads...ar visiem dienestiem sanāca darīšanas. Vakar ar policiju ar. It kā mierīgā rajonā dzīvojam... Gāju pie kaimiņa, jo viņu sētā redzēju divus mazpadsmitgadniekus rakājoties cauri somai, kas neizskatījās viņu..nobildēju un gribēju dot heads up kaimiņam, lai čeko, vai nav nozagts viņam. Izejot n-tās policijas mašīnas un gāju pa taisno pie šiem. Izrādās tie divi bija citam sīcim ar nazi draudējuši un to somu atņēmuši...diezgan ātri ar suņiem atrada + no manas bildes bija viegli pēc drēbēm atpazīt.