World 2.0 ir ļoti labs. Man patīk Jēzus "vemšana" – "jūs neticīgie".
Es tā jūtos – mēs esam neticīgi.
Viņa 2.0 versijā ir absolūta Mīlestība. Jūs, muļķi, to neņemat

man ir krutas idejas kā dirsināt kristiešus, since 21 yo.
piemēram, ja tev ir kāmītis mājās, un viņš smagi saslimst (grēks šeit domāts), vai tu viņu metīsi spīdzināšanas kamerā, vai pārtrauksi viņa ciešanas. dogmas ir ļaunas. tās nepieļauj cilvēcību

tuvojas Spotify Wrapped, un es domāju, ka īsti tomēr neesmu piepildījusi šī gada apņemšanos pamēģināt paklausīties mūziku ne-Spotify. kur tā ideja pazuda?

īsumā. Spotify lietoju jau kopš 2017. gada, tātad gandrīz 10 gadus, un man ir izstrādājusies vesela sistēma, kā es veidoju playlistes un operēju ar to mūzikas daudzumu, ko klausos (man ir, piemēram, playliste ar gandrīz 10 000 dziesmām). ir, protams, alternatīvas, ko mēģināt, jo Spotify neiet ētiskos ceļos, vairāki mūziķi šo platformu ir pametuši, kā arī es sevi limitēju mūzikas gaumē, pieturot sevi tikai pie straumēšanas platformu mūzikas. bet tāpat esmu palikusi Spotify, jo tā vislabāk integrējas, piemēram, ar last fm un vēl kaut kādām statistikas platformām (vai tas ir svarīgi? varbūt margināli, bet man ļoti patīk trackot), kā arī esmu Spotify ģimenē, līdz ar to finansiāli izdevīgi palikt tur.

gribēju nesen pamēģināt vēlreiz Youtube Premium. tur ir daudz kas no latviešu mūzikas, ko citur nevarētu atrast, bet nu atsitos, ka maksāt tos 16 eur būtu par daudz, bet, kad meklēju Youtube ģimenes biedrus, neviens neatsaucās. varbūt tomēr vajag klausīties bandcamp. vai soundcloud, es atceros, ka Ansambli Mantu, Gati Ziemu, Chomsky Chess Club un Origo boys atklāju tieši soundcloud. man ļoti gribas noklausīties, piemēram, Kartāgu un vairāk no NSRD/Dzeltenajiem pastniekiem. jāsaņemas, jāsaņemas, jāsaņemas.

Kāpēc jācieš? Fake pilnībai. Jo es pat ciešot savelku seju smaidā, un nodomāju "whatever, vai nav smieklīgi?"
Balanss. Esmu muļķis, un tas ir mans ticket

man ir teorija. mana. unikāla. un ja tas jau ir filozofu rakstos, es still izdomāju to pats.
man jau no 21 gv ir strong jautājums par elli. tas ir tik strong, ka neviens kristietis nespēs atbildēt.
par elli, es nonācu dekāžu garumā pie secinājuma pēdējos 3 gados.
katram cilvēkam sadedzinās "grēku", jo tas ir slānis, uzslāņojums. paliks no cilvēka tas, kas bijis Mīlestība. ar to savienosies visi miljardi. elle ir purgatorija, kurā vienkārši viss liekais sadeg nebūtībā

es vienkārši gribu dzīvot, un zinot, ka Dievs redz visu. man nav kauns, tas diemžēl esmu es

Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.

Tu tresī sevi pastāvīgā smilšu sietā. Tā var nepazaudēt saķeri

es ļoti nojaušu, ka esmu Dievam mīļš, bet man šajā pasaulē ir jācieš un pastāvīgi sevi jāapšauba.
pirkstus nost no Dieva. tu vari cerēt tikai uz Žēlastību

and she is buying a stairway to heaven.
un es nedrīkstu gribēt. kas gribēs izglābties, tas mirs.
es lūdzu klusu prātā. es negribu Debesis, tikai vienīgo – neciest

un tajā pašā laikā, kāds bija uztaisījis lielu banketu, un visi atteicās piedalīties. un tad viņš pasūtīja visus ellē, un saicināja nabagus.
es neesmu tas, kurš nesaģērbsies labākajās drēbēs, un neies, ja esmu aicināts

Par Gleškes un citām sektām viņš pateica skarbi "izdzenāt ar sūdainu koku".
Man pilns respect pret viņu. Nav mūks. Parasts cilvēks, bet ticība ir far above.

Man personīgi bija pazīstams mācītājs-kodējs. Viņš kalpoja ļoti smagi. Cietuma kapelāns. Neapskaužu. Vissarežģītākā auditorija.
Viņam bija pofig, bet cieta. Tāpēc bieži piedzērās.
Es valkāju kapuci. Viņš teica "nevalkā kapuci". Es sapratu, ko viņš domā. Viņa praksē kapuces valkā slepkavas. Es novilku.

Esmu gājis arī pie viņa uz mājām. Diezgan izmisis cilvēks, kādu nastu uzņēmies.

Tagad gadiem jau viņš ir prom, Valstībā.

Sarunāja pārtiku no ražotājiem, un dalīja visiem. Mēs ar Guntu nebijām trūcīgie, bet teica "grāb, cik vari panest". Mēs bijām viņa mīļotie.

Par mācītāju-kodēju man ir labs īsstāsts.
Es reiz biju kāda ciematiņa baznīcā. Bija gide, kas zināja stāstīt dievnama trivia.

Laikam vēl Latvijas pirmajā laikā, tajā baznīcā bija mācītājs, kurš vadīja dievkalpojumus pālī.
Bet nu tik sirsnīgi, ka draudze viņā labprāt klausījās.

Bija reize, kad viņš pārkrita pāri kanceles malai, un piezemējās diezgan apjucis.
Kāds nostučīja. Viss. Atbrauca melnsvārči no Rīgas, uzteikt viņam darbu.
Bet nebija pavisam mežoņi – lai novada savu pēdējo dievkalpojumu, un tad pateiks.
Viņš esot novadījis tā, kārtējo reizi, ka melnsvārčiem nebija vārda, ko pateikt.
Aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, klusēdami.

mammai ir 100% bonuss. viņa mani loloja kā Faberžē olu. līdz 10 gadiem tina kosmiskās šallēs. es slimoju as fuck. man bija 7cm bieza slimības grāmata poliklīnikā. mani totāli baroja ar deep narkotikām – solutānu, dimedrolu, un visu ko citu. man tā patika slimot, jo tad bija Alise Brīnumzemē. es nezināju, ka tās ir smagas drogas, tik ļoti patika. es reiz biju pie šūplādes naktī. mamma pamodās un savāca mani aiz rokas atpakaļ uz gultu. es stāvēju mēnessērdzīgs, un lobiju tabletes no blistera, un bāzu mutē, vienu pēc otras. es neko neatceros, tikai ko mamma stāstīja.

kad 10 gados palaida mani brīvu, es atmetu visas šalles, gāju atvērtu jaku ziemā, es momentā pārstāju slimot, uz visiem laikiem.

jau zināt, vienīgā reize bija Covid, uz 2 dienām, pirms 6 gadiem. citādi es neslimoju pilnīgi nekad

Gribas vēl Minecraft paspēlēt :(((

kleitas. tikai dēļ kleitām es gribētu būt meitene

/DM - Sister of Night/ in your saddest dress

Man ir bijusi lieliska dzīve. Nokavējis transportus, es reiz gāju no purvciema līdz centram, klausoties Songs of Faith and Devotion un Ultra, pēctam uz ziepniekkalnu, kādi 15+ km.

Tas bija tik easy

mamma man reiz palīdzēja nopirkt C₉H₁₃N. pret viņu bija liels respekts. ja es prasītu Guntai, mani ticami izlamātu, un pasūtītu dirst. Gunta ir vikings. bet kad Guntai piezvana mamma, un sauc pa zilbēm savā insulta nesaprotamajā mēlē, Gunta nostājās ierindā, un atveda man 3 gramus

Jau zināms, Guntai un mammai nesāpēja nelegālās narkotikas. Mamma klusi atbalstīja, jo dēls ir neticami augstākā pakāpē, pilna empātija. Tāpat Gunta.
Alkoholu necieta abas līdz kaulam, kaut es biju laipns. Bet riebjas, un viss.

/Marilyn Manson - Sacrifice Of The Mass/

Ar nabaga Ūdrīti bijām dažas reizes kopā, dauzoties. Viņš teica, ka beibēm sāp, ka mēs dauzamies. Es vēl biju pārāk jauns, un teicu "nope, nesāp". Viņš pastāvēja uz savu "nē nē, tiešām sāp". Es runāju tikai no savas pieredzes. Dzert es vēl tikai sāku. Nelegālās narkotikas bija pirmās, pirms alko, un nesāpēja ne Guntai, ne manai mammai. Alko ir cits narkotiku līmenis, tur sāp visiem.

ap 2000, es biju superstārs. nenormāli daudz naudas, vienkārša mašīna, ultra neparasti apģērbi, ecstasy, kokaīns. esmu jauno draugu ļoti ieredzēts. manas mājas ir klubs, kurās bija gan Ingus Baušķenieks uz īsu brīdi, draugi superstāri nenormāli labprāt paliek. Gunta reizēm aiziet pagulēt, mūsu guļamistabā, mēs still tusējam ar stereo uz max.
Bija arī Ūdrītis. Mēs tādai autoritātei sataisījām kokteili, iespiedām rokās, uztinām treknu joint, es sataisīju amfetamīna takas, atbrīvoju goda vietu uz grīdas segām. Ūdrītis bija apstulbis no attieksmes: "Kur es esmu? Paradīzē?"

kādā 3-4 reizē dzīvē uz marihuānas, es lēnām pieslīdu pie čoma mājas "paga, nekāp vēl ārā, es apstāšos". tur nebija saprotams, es stāvu vai braucu. mašīnā draugi sāka smieties, jo es labi kontrolēju ceļu, bet ar apstāšanos līdz nullei es neko nesapratu, jo pilnīgs trips.

esmu braucis arī uz LSD. vienmēr pilna kontrole, kaut sen jau esmu Alise Brīnumzemē.

par manu auto braukšanu stāstu MI, kārtējo reizi:

fragments 1:
labākais, ko jau zini, bet man patīk atkārtot. Rīga, gaiša diena, sauss asfalts, satiksme ap 80 km/h. es otrajā joslā. Gunta nopūšas "mums vajadzēja statoilā. bet whatever, jau par vēlu". es: "ko? par vēlu?" nolasīju sekundaļās visu apkārt, un ar rokas bremzi, uz 80km/h noliku mašīnu šķērsām satiksmei uz ceļa, iegriezos statoil. Gunta kliedz kā orgasmā, mani lamājot. es easy "kad vēl tu ko šādu dabūsi". apklusa, ka nu jā nereāli, par puiša ralliju sen nešaubos

fragments 2:
pat Rīgas snobs, kurš nekad neatzīs, ka baidās, laimīgs izkāpa no mašīnas "ja jūs nezināt, kas ir bailes, izbrauciet ar Armandu". nu tas ir vāks, ka Tarantino stila džeks bēg no manas mašīnas

mani draugi reiz satika ziemas parkingā. es nekāds superstārs, pazemīgs starp cilvēkiem, stāstu, ka man ļoti bail no mammas nāves, kādus 2 vai 3 gadus pirms viņas nāves: "es nezinu, kā spēšu savākt savu dzīvi bez viņas", pārbijies, sēžot uz G mašīnas karstā motora pārsega. mani mierināja G ar savu puisi "spēsi. būs ok". es still nezinu, ierauju vodku no kakliņa. ok, man ir darbs, 20 eur/h, bet es netikšu galā. G draugs izsaucās "20 eur/h?. kaut mēs tā spētu pelnīt"

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 39:
Mālu ielas pārvads jau ejams, Jelgavas virziena estakādes aprīkošana, Valdeķu ielas pārvada betonēšana, Ziepniekkalna ielas pārvada daļēja asfaltēšana.
( ... )

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 38:
Turpinās Valdeķu ielas pārvada betonēšana, Jelgavas virziena estakādes aprīkošana, Mālu ielas pārvads ticis pie hidroizolācijas, kārtējā gāzes vada pārnešana, asfaltēšana.
( ... )

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 37:
Turpinās Valdeķu ielas pārvada betonēšana, Jelgavas virziena estakādes aprīkošana, "bez iemesla kritušie", progress Ozolciema ielā, kārtējā gāzes vada pārnešana.

Asfalta veltņošana
https://www.youtube.com/watch?v=JsLB69K6PLU

Mālu ielas pārvads
https://www.youtube.com/watch?v=hFjne2KrOa8
( ... )

MI jautā, kas mani tā aizķer Efeziešiem 17:1

ļoti daudz kas. es pat nezinu no galvas tā, lai atšķirtu tekstu. tas ir memory drive. ja es sajaukšu, es nezināšu kurā vietā. es ļauju sev tajā plūst, un apstiprinu ar gribu, katrai rindai piekrītot. ir šis tas nesaprotams, bet tas ir hipnotisks trips.

laikam izcilākais ir "lai jūs zinātu, kas ir Viņa aicinājuma cerība"

Mans mošanās pantiņš ir Efeziešiem 1:17. Zinu no galvas, neieskatos Rakstos. Katru rītu, kad nav paģiru

Ok, pierakstīju uz desktopa Genesis 3:17.
Es nelasu Veco Derību, novecojis kods, tikai Jauno, uz repeat, vakaros, kad esmu skaidrā.
Bet ieintriģēji.

Un Atklāsmes Grāmata ir mans pats saldums Bībelē. Tāds psihedēlisks trips!

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 36:
Daudz asfalta, turpinās Valdeķu ielas pārvada betonēšana, top Jelgavas virziena estakādes uzbrauktuve, Ziepniekkalna ielā pārvads savienots ar uzbrauktuvi, citi darbi.
( ... )

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 35:
Tunelis uz Aleju, Mālu ielas pārvada betonēšanas darbi finiša taisnē, gāztais augstsprieguma balsts, daudz asfalta, jauni apbraucamie ceļi.
( ... )

Pelējums. Vai viņš grib mani nogalināt?

Pēdējos pāris mēnešos saaktivizējies pagrabā. Itkā tur nekas nav diži mainījies, jā, ir mitrums, jo iet ūdens un kanalizācijas trubas, bet liekam regulāri mitrumsavācēju.

sataisījos nomainīt plauktus, bet varbūt ir jāizdedzina pagrabs?

( uzmanīgi, pelējums )

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 34:
Mālu ielas pārvada betonēšanas darbi finiša taisnē, gāztais augstsprieguma balsts, daudz asfalta, jauni apbraucamie ceļi, neierasts rakurss Bauskas virzienam.

Asfalta salaiduma vietas frēzēšana
https://www.youtube.com/watch?v=UC1tIS86dgU
https://www.youtube.com/watch?v=NF1NN3v9ous
( ... )

Fiziski es ne pret nevienu nepaceļu roku, bet "vai!" tiem, kas saņem manu liesmojošo attieksmi.
Vicemērs bija piedirsis bikses no maniem tekstiem. Pazīstams ar Gleški. Reāli biju Gaujas ielā, policijas midzenī, skaidroties

https://youtu.be/sQhNAQ4qN7Q?t=390

#marriage

Gleški pieminēt? Nu vāks. Cilvēks, kam esmu rakstījis, lai suka sātanists atgriežas pie Dieva.
Tagad labas attiecības, jo kā viņš izvadīja manu māmiņu, un vēlāk noskatījos to dievkalpojumu, kur viņš runā par manu mammu.
Viss. Viss mans naids pret viņu ir nonullēts. Dziļa cieņa. Par fake baznīcu nerunājam, es nekad vairs nepacelšu roku pret viņu, mammas piemiņas dēļ

Skaidrs. Galerija R-centrs neko nerubī. C₉H₁₃N dzen uz priekšu, runāt

Kāds tur mīziens? Saprotu, tu vienkārši provocē.
Mīzt, man?! Are u kidding me?
Esmu eksperimentējis vodku, baltvīnu palaist pa vēnu. Hiha pēc, ka es varu visu.

Nav pat jābūt lepnam, jo tā bija vienīgā saprātīgā izvēle. No jab.
Mamma bija liela riska grupā, bet spļāva uguni par vakcīnu: NEMŪŽAM.
Mēs pat nepieļāvām domu par vakcīnu. Abi izslimojām, bet 2 dienās, mamma laikam 3 dienās tomēr.
Lūk, vienā brīdī mamma izskatījās baisi vāja. Es biju pamatīgi nobijies par viņu. Nekas, nākamajā rītā jau ir stipri labāk.
Pats es biju di*sā uz 2 dienām. Reāli nelabi.
Un tas bija viss – izolētākajiem cilvēkiem, kam imūnsistēma saķers visu. Tik easy

https://youtu.be/GxF44yqdotU

#DrSarahMyhill

https://youtu.be/H3dz9xreMuw

https://youtu.be/Jtxt00tKOwI

https://youtu.be/OMlkPbOeCMM

#BenoîtParé
#OSCE

it kā ar visu jau nepietiktu, vēl arī Roberts Plānts dziedās Latvijā
nopūta, žests

sviests.store.emoji =🐣

🐣🐣🐣🐣

sviests.store.emoji =🐣

man par Valeriju bija tā:

Valērijam varēja
viss būt citādi
ja galvā būtu
pareizie citāti

ja Valērijs
būtu iedzēris zāles
kaut vai mildronātu
būtu vieglāk ieelpot
un asinis tik daudz
neklepotu

Pašai par pārsteigumu šodien pamodos ap 9:30. Sākumā domāju, ka jāmēģina atkal iemigt, jo vakarā man jādodas uz dzimšanas dienu, bet no citas puses skatoties - domāju, ka būtu labi uzturēt sevi tonusā, jo vienā dienā jau tas darbs atradīsies. Nav man arī kur citur nemaz likties. Turklāt sāku justies jau pietiekami atkopusies no iepriekšējām darba vietām un daudz skaidrāk tagad saprotu savas robežas. Manifestēju atrast mierīgu darbiņu, kurā varētu visu dienu sēdēt un taisīt tikai dažādus vizuāļus (ideāli, ja kaut kam sakarīgam).

Visādi citādi domāju, ka man iet labi. Šorīt sanāca uzvārīt putru perfektajā konsistencē. Vakar biju uz trīs sarunām grāmatu svētku ietvaros. Bija tīri okey, bet mani ļoti mulsināja vecākās paaudzes uzvedība - telefoniem skaņa ieslēgta, klausuli paceļ turpat auditorijā (?) un pat nemēģina čukstēt, viena pensionāre sāka rakāties ļoti skaļi pa somu un tad vienā brīdī mētāt dažus no priekšmetiem. Šis viss notika tikai pirmajā lekcijā par ilustrētajiem žurnāliem 19.-20.gs. mijā, bet tāpat wtf. Mums bija vispār paredzēts doties augšā uz 5.stāvu apskatīt tos žurnālus dzīvē, bet pirms nodarbības beigām rcb filiālbibliotēkas kolektīvs "pūce" jeb "pūcītes" nolēma sveikt lektori (jo ir taču grāmatu svētki?? bet, ja godīgi, īsti nesapratu, kas un kāpēc), kura neveikli mēģināja norādīt, ka tam nav īsti pašlaik laika. Man visi šie uzvesties neprasmīgie pensionāri nedaudz nokaitināja un tāpēc nolēmu viņiem nepievienoties tālāk, bet būt atpakaļ laikus uz nākamo sarunu par to, kam raksta pētnieks. Tur par laimi bija jēdzīgāka publika.

6. novembris -
starp nākšanām un iešanām
tikšķ Mirkļa sirds