302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2016-01-05 23:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Millipede - All My Best Intentions: Recesses
Entry tags:brains, personal, science:papers

Vai varētu būt tā, ka šķietami pašsaprotamās idejas par individuāliem mācību stiliem/pieejām mācību procesam ir tikai kārtējais “neiromīts”? Izrādās, ka tā varētu būt, vai vismaz ka jautājums par šo ideju atbilstību realitātei ir pelnījis padziļinātu izpēti un noskaidrošanu.

Novēroju, ka līdz šī raksta un tā pamatā esošā papīra izlasīšanai šis arī man ir bijis “cached belief” ar implicīti piešķirtu augstu varbūtību, kam tagad vajadzīga pārskatīšana un atjaunošana (jo vairāk tādēļ, ka tas robežojas ar manu lauciņu), tātad literatūras izpēte, tātad papildus laiks, tātad papildus nervi kaut arī nav jau pamata sūdzēties. Pārfrāzējot nemirstīgo Pēci Beisikānu, “kam tad man zinātne, ja vieglas dzīves tīkojas”.

P.S. Ja šis izrādīsies mīts, es prognozēju, ka sabiedrības viedoklis par to mainīsies vēl negribīgāk, kā par “10% izmantoto smadzeņu” vai “loģisko un radošo smadzeņu pusložu” mītiem. Individuālās sniegpārsliņas utt.

P.P.S. Pats papīrs, vēl viens, vēl viens, vēl viens. Šīsnakts lasāmviela.

P.P.P.S. Lasāmviela nav grūta, bet tās ir padaudz. Konspektu un secinājumus uzrakstīšu rīt.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2016-01-06 14:12 (saite)
Es piekritīšu, ka vēl par agru izmantot neirozinātni apmācības procesā. Galvenais, kas palīdz vai traucē mācīties, ir motivācijas esamība vai iztrūkums. Labam skolotājam ir jāprot radīt šo motivāciju, lai gan tas kaut kādā ziņā nav dabiski. Dzīvē ir daudzveidība un tas pat ir vajadzīgi, lai dažādas cilvēkiem būtu dažādas intereses un vēlmes. Taču ja tev priekšā ir klase, kurā visiem ir jāmāca viena lieta, tas var būt sarežģīti un izaicinoši.

Idejai, ka patiesībā mācīšanās stili tomēr nav tik individuāli, man tomēr liekas pieņemama. Piemēram, ja mācās valodas, tad primārā ir runa. Pat tie, kas mācās no lasīšanas, patiesībā iekšēji verbalizē lasīto. Formālā gramatika un rakstība ir mazāk svarīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 14:33 (saite)
Kādā ziņā tas būtu "par agru"? Evidence-based pedagoģija ir tikpat praktiski iespējama un vajadzīga, cik evidence-based medicīna. Šeit pat nav runa par augsto tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, bet tikai par to, ka atklājumi zinātnē var instruēt pedagogu darbu (par ko, principā, ir runa arī manis vakar lasītajos papīros).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-06 14:35 (saite)
''Kādā ziņā tas būtu "par agru"?''

Tas jau drīzāk tev, kā semi-eskpertam jāprasa. Kādi instrumenti šobrīd ir neirologu rokās, lai veicinātu efektīvāku pedagoģiju?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 14:51 (saite)
Dati par to, kā mācību process reāli notiek un ko tas smadzeņu kontekstā vispāri nozīmē. Konkrēts piemērs, no šīs pašas tēmas: izrādās (avoti: a.m. papīri un atsauces tajos), ka evidence liecina, ka individuālu mācību stilu ievērošana nav efektīva metodika, kā vietā ievērojami lielāku labumu varētu dot fokusēšanās uz evidence-based metodēm (piem., spaced repetition vai elaborative interrogation).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-06 15:23 (saite)
Pag pag, kādi tieši fakti?
Kur pierādījums, kad individuāla pieeja ir neefektīva (pat, ja alternatīvas arī ir efektīvas)?
Kur tu vispār mūsdienu standarta pedagoģijas sistēmā esi redzējis to individuālo mācību stilu un tā efektivitāti vai neefektivitāti? Es tādu nenovēroju nedz skolā, nedz univerā. Varbūt tikai kādās privātskolās bagātniekiem tādas pastāv.
Kas ir ''fokusēšanās uz evidence-based metodēm''? Kādas vēl ir metodes, ja ne evidence based? Izklausās pēc ''profound bullshit'' vai vienkārši redundances, par kuru pats nesen smīkņāji.

Apskatījos kas ir tie krutie vārdu salikumi.

Spaced repetition is a learning technique that incorporates increasing intervals of time between subsequent review of previously learned material in order to exploit the psychological spacing effect.

Nu normāli. Zubrīšana parastā, ar atkārtošanu ik pēc kāda laika, lai ''nosēžas''. Standarta prakse.

The strategy is one that focuses on enhancing memory. It brings out facts that are learned by encouraging students to generate “Why” questions after reading the material. Once the question has been generated, students should try to derive possible answers that define the cause-effect relation between subject and the predicate. In this way students are engaged in a process of active learning.

Tātad mums vajag pedagogu, kas ne tikai spiež zubrīt, bet arī strādā ar skolēniem semināru veidā. Revolucionāri! Paldies, neiroloģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 15:58 (saite)
Kāda starpība, ko es esmu vai neesmu redzējis savām acīm? Vidusskolu es esmu absolvējis pirms desmit gadiem un pedagoģija nekādā veidā nav mans lauciņš. Šeit es runāju strikti un tikai par to, ko ļauj secināt OP pielinkoto papīru autoru izpētītais (konspekts sekos, bet iesaku izlasīt arī pašus pētījumus).

Fokusēšanās uz evidence-based metodēm, savukārt, ir tieši tas, pēc kā tas izklausās: pedagoģijas (vai medicīnas, vai...) metodikas atjaunošana atbilstoši jauniem atklājumiem (kas, protams, kopumā notiek, bet, kā izskatās, tad visai nevienmērīgi).

Par pārējo – nav svarīgi, vai metodes ir "revolucionāras", svarīgi ir, lai tās būtu efektīvas (for that point, ir arī efektīvas "revolucionāras" metodes, bet tas ir cits stāsts un stāstams citu reizi, it īpaši tādēļ, ka daudzas no tām vēl nav pietiekami atstrādātas, lai ieviestu vispārīgā apritē).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-06 18:08 (saite)
''Fokusēšanās uz evidence-based metodēm, savukārt, ir tieši tas, pēc kā tas izklausās: pedagoģijas (vai medicīnas, vai...) metodikas atjaunošana atbilstoši jauniem atklājumiem''

Vari uzskaitīt kādu no tiem jaunajiem atklājumiem, kas nav vienkārši jau sen zināmi common sense veidā saprasti un pielietoti paņēmieni, ka abas tevis iepriekš minētās metodes?

Es ar visām piecām par labāku izglītošanos, bet kad man saka ''ar neirozinātnes palīdzību mēs to un to'' izdarīsim a viss šitais vecais ir kaut kāds reakcionāru mīts, tad gribās zināt kas ir šīs sfēras zaslugas. Pagaidām vienīgā fiziski taustāmā lieta ir smadzeņu skenēšana, kas parāda gaļas elektriskās aktivitātes tajā un tajā reģionā tad un tad. Vai smadzeņu gaļas pētījumi pierāda, ka OPā minētā prakse ir mīts? Kādu kursu iesaka biedrs MRI?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 22:48 (saite)
"Gaļas elektriskās aktivitātes" arī ir viss, kas tur ir, viss, kas mēs esam tajā līmenī, kas mūs atšķir no citu veidu gaļas. Bet ne par to ir runa, nedz pat par to, ka viss vecais vai līdz šim praktizētais būtu jāatmet (tikai tādēļ, ka tas ir vecs).

Runa ir par to, ka kaut kā [ne]atmešanas kritērijs ir evidence, un OP minētā metodika, šķiet, ir šajos svaros atrasta par vieglu (vismaz tāds iespaids man ir radies pēc nu jau 7 nesenu pētījumu izlasīšanas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-06 23:37 (saite)
Tu neatbildi uz jautājumu.

Kur PRAKTISKI gaļas elektriskās aktivitātes noder pedagoģiskos nolūkos? Vai dajebkuros citos.

KAS OPā minētajā metodikā nepareizi?

Jo sākt izskatīties, ka neirologi vairāk nodarbojas ar naratīvu ģenerēšanu par to kā vecā pieeja ir nepareiza, nepiedāvājot tangible alternatīvas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 23:57 (saite)
OP minētajā metodikā nepareizs ir tas, ka šī metodika, kā izrādās, nedarbojas. Tieši tas arī ir viens no neiro- un kognitīvās zinātnes pienesumiem pedagoģijai, proti, empīriski pamatots lietošanā esošo metodiku izvērtējums.

Kā norādīju iepriekšējos komentāros, starp šobrīd izmantotajām metodikām ir arī tādas, kuras darbojas demonstrējami labi, ar uzsvaru uz "demonstrējami"; kā vēl vienu piemēru metodēm, kuras darbojas visa pedagoģiskā spektra platumā, var minēt self-summarising (tieši tas, pēc kā tas izklausās – mentālu konspektu par iemācīto veidošana un iemācītā materiāla izskaidrošana sev pašam), kas pozitīvi ietekmē gan atcerēšanos, gan izpratni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-07 06:27 (saite)
Nu tad tu tad es vispār nesaprotu.

1. OPā nav nekāda pamatojuma, ka metodika nedarbojas. Tikai postulāts.
(i dear you pieiet ar vienādu audzināšanas/izglītošanas metodi pret mazgadīgu child prodigy vai bērnu ar vieglu dauna sindromu, vai bērnu ar antisociālām tendencēm, vai bērnu, kam patīk vairāk pavadīt laiku mājās lasot un klausoties mūziku vs bērnu, kam patīk sacensties ar ielas puikām par vienalga ko.
(es tiešām turos, lai neizteiktu personīgas piezīmes par tavu personu šobrīd - ņem par labu)

2. Visas metodes, kuras pieminēji ārpus OPā kritizētajai ir tikušas piemērotas apmēram vairākus tūkstošu gadu un tiek praktizētas arī tagad. Vai neiroloģijas mērķis bija apstiprināt, ka cilvēku common sense ir pareizi mērķēts? Es it kā sapratu, ka tai bija jāievieš novitātes mūsu izpratnē par cilvēku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-07 11:01 (saite)
No personīgām piezīmēm par manu personu tiešām iesaku atturēties, ja vēlies šeit turpināt komentēt. Par pārējo:
  1. Pamatojums ir OP pielinkotajos papīros. Vakar man neatlika laika tos nokonspektēt, ko domāju izdarīt šodien, bet iesaku izlasīt arī tos kā tādus.
  2. Zinātnes mērķis, kā parasti, bija un ir noskaidrot patiesību, šajā gadījumā – par to, kas no esošā pedagoģijas repertuāra ir vai nav efektīvs. Par jaunām un līdz šim nebijušām metodēm uzrakstīšu kādu citu reizi, jo tās pagaidām nav ieviestas vispārīgā apritē un kopumā maz atgādina ierastus priekšstatus par to, kas ir mācīšana un mācības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2016-01-06 14:41 (saite)
Principā jau varētu izmantot. Es vienkārši par to, ka ir citi apstākļi, kas nosaka to, vai tas ir labs pedagogs vai nav. Galvenokārt par to spēju radīt motivāciju, kas ir ļoti atkarīga no personības.

Bet ja visi apstākļi ir vienādi, tad iespējams, ka zinātnisko metožu pielietošana varētu dot labākus rezultātus. Pat ja tas ir tikai daži procenti, tas ir ieguvums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 14:52 (saite)
Protams, neprasmīga speciālista rokās arī vislabākie instrumenti dos suboptimālus rezultātus. Par to jau pat īsti nav disputa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2016-01-06 16:50 (saite)
Nu pag, "evidence based pedagoģija" neizklausās gluži tas pats, kas izmantot neirologu fMRI skanus bērnu apmācībā. Lai pedagogi paši arī vāc evidenci, kādas metodes strādā. Zinātne un specifiski dabaszinātne ir kaut kas cits.

Izmantojot bieži vien problemātiskus un neatkārtojamus zinātniskos pētījumus kā pedagoģiskas vadlīnijas man nepatīk arī no citiem aspektiem, ne tikai tāpēc, ka tas "nestrādā" salīdzinot ar viedas pedagogas personības devumu. Tas jau atver vēl citu can of worms - zinātniski pamatotas apšaubāmas ētiskas prakses. Piemēram, ir neskaitāmi pētījumi par sieviešu smadzeņu atšķirībām. Nu un ko ta, vajadzētu nozīmēt priekš pedagodijas? Kā sievietes būtu jātur atsevišķās skolās? Tā jau visi nonāktu līdz gnidrologa līmenim. Zinātne nevar izsecināt "ought" no "is", grozi kā gribi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 17:28 (saite)
Pedagogu ierobežoto laiku un viņiem atvēlētos līdzekļus vajadzētu izmantot pedagoģijā, savukārt evidences iegūšanu par smadzeņu efektīvu izmantošanu un apmācību var uzticēt tiem, kuriem smadzeņu pētniecība jau tāpat ir primārā nodarbošanās un ekspertīze. Tu taču neuzstāsi, lai ārstējošie ārsti paralēli darbam ar pacientiem paši veiktu arī fundamentālos pētījumus un R&D? Analoģija šeit ir ļoti "cieša".

Par pārējo – manā izpratnē tā nav nekāda tārpu bundža. Visi manis lasītie pētījumi par dzimumu atšķirībām smadzeņu uzbūvē rāda, ka šīs atšķirības ir bez statistiski nozīmīgas ietekmes uz vispārējo kognitīvo kapacitāti vai radikālām sekām uztveres un informācijas apstrādes līmenī, kas liek secināt, ka nav vajadzīgs izstrādāt atsevišķas, dzimumspecifiskas izglītības metodikas katram dzimumam.

No otras puses, ja izrādītos, ka dzimumspecifiskas izglītības metodikas ir efektīvāks veids, kā pie viena un tā paša mācību materiāla panākt par šībrīža līmeni ievērojami kvalitatīvi pārāku mācīšanos, tad būtu pareizi izvēlēties šādu, efektīvāku, pieeju. Tik vienkārši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2016-01-06 18:19 (saite)
Attiecībā uz tiem pašiem stereotipiem un citām var diezgan droši teikt - vismaz Rietumu kultūra šodien ir sapratusi, ka audzināšanas procesā svarīgāk ir runāt par "ought", nevis "is". Neņem pat sievietes kā piemēru, bet visādus invalīdus un pārējos, kuri arī šodien vismaz oficiāli tiek velkomēti bariņā ar pārējiem, lai arī skaidrs, ka skolotājus tie papildus noslogo. Līdz ar to zinātnes diktēta audzināšana man maigi sakot liekas apšaubāma. Es saprotu, ka no jūsu geto tas varbūt izskatās dīvaini, bet tāds ir tikai... sabiedrības vairākuma viedoklis? Efektīvākas metodes (lielāka faktu daudzuma iezubrīšana) nav mūsdienu izglītības sistēmas pašmērķis. Ok, preemptīvi pieļauju, ka tagad tu teiksi, ka "efektīvāka" audzināšana var nozīmēt arī tolerantāku sabiedrību kā rezultātu utt. Tikai tādā gadījumā es vairs nesaskatu sakarību starp šo un OP tēmu par mācīšanās metodēm un smadzeņu apgabalu neiroloģiju.

Kas attiecas uz evidence-based pieeju, tad evidence neirozinātnes izmantošanā audzināšanā ir redzama - tā ir kaudze dažādu uzskatu, ko tu tagad sauc par "mītiem".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 23:02 (saite)
Ja reiz runājam par "ought", tad es neesmu pārliecināts, ka pašreizējais status quo noteikti ir jāsaglabā pēc iespējas ilgāk un pēc iespējas nemainītākā veidā (vai, for that point, ka sabiedrības vairākuma viedoklim būtu jābūt notikumu attīstības virziena nospraušanas pēdējai instancei), bet tas tiešām jau ir dziļš offtopic, kā turpināšanas vietā es labāk pacentīšos izbrīvēt laiku vakar uzzināto lietu konspekta uzrakstīšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-06 23:41 (saite)
Kāds sakars ''ought'' ar sabiedrības vairākuma viedokli? ''Ought'' = ''kā jābūt''. Ja spēj piedāvāt jābūtības, kas pamatotas zinātniskos žurnālos, uz priekšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-01-06 23:59 (saite)
Nē, sarunas par šādām jābūtībām es turpināšu paturēt citiem sarunu biedru pulciņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-07 06:36 (saite)
Jauks kondescēds atšuvums. Tavi pulciņi ir un būs nērdi-hipsteri-margināļi, kamēr mans pulciņš būs liels - ''parastie cilvēki''. Tas, kas noteiks kā lietas darbosies, tāpēc tev labāk savas dižās idejas mārketingot tādu kā es virzienā, jo lai gan esmu parasts prolets, varu arī domas sakombinēt un teikumus uzčinīt tā it kā būtu inteliģents.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?