Attiecībā uz tiem pašiem stereotipiem un citām var diezgan droši teikt - vismaz Rietumu kultūra šodien ir sapratusi, ka audzināšanas procesā svarīgāk ir runāt par "ought", nevis "is". Neņem pat sievietes kā piemēru, bet visādus invalīdus un pārējos, kuri arī šodien vismaz oficiāli tiek velkomēti bariņā ar pārējiem, lai arī skaidrs, ka skolotājus tie papildus noslogo. Līdz ar to zinātnes diktēta audzināšana man maigi sakot liekas apšaubāma. Es saprotu, ka no jūsu geto tas varbūt izskatās dīvaini, bet tāds ir tikai... sabiedrības vairākuma viedoklis? Efektīvākas metodes (lielāka faktu daudzuma iezubrīšana) nav mūsdienu izglītības sistēmas pašmērķis. Ok, preemptīvi pieļauju, ka tagad tu teiksi, ka "efektīvāka" audzināšana var nozīmēt arī tolerantāku sabiedrību kā rezultātu utt. Tikai tādā gadījumā es vairs nesaskatu sakarību starp šo un OP tēmu par mācīšanās metodēm un smadzeņu apgabalu neiroloģiju.

Kas attiecas uz evidence-based pieeju, tad evidence neirozinātnes izmantošanā audzināšanā ir redzama - tā ir kaudze dažādu uzskatu, ko tu tagad sauc par "mītiem".