Pedagogu ierobežoto laiku un viņiem atvēlētos līdzekļus vajadzētu izmantot pedagoģijā, savukārt evidences iegūšanu par smadzeņu efektīvu izmantošanu un apmācību var uzticēt tiem, kuriem smadzeņu pētniecība jau tāpat ir primārā nodarbošanās un ekspertīze. Tu taču neuzstāsi, lai ārstējošie ārsti paralēli darbam ar pacientiem paši veiktu arī fundamentālos pētījumus un R&D? Analoģija šeit ir ļoti "cieša".

Par pārējo – manā izpratnē tā nav nekāda tārpu bundža. Visi manis lasītie pētījumi par dzimumu atšķirībām smadzeņu uzbūvē rāda, ka šīs atšķirības ir bez statistiski nozīmīgas ietekmes uz vispārējo kognitīvo kapacitāti vai radikālām sekām uztveres un informācijas apstrādes līmenī, kas liek secināt, ka nav vajadzīgs izstrādāt atsevišķas, dzimumspecifiskas izglītības metodikas katram dzimumam.

No otras puses, ja izrādītos, ka dzimumspecifiskas izglītības metodikas ir efektīvāks veids, kā pie viena un tā paša mācību materiāla panākt par šībrīža līmeni ievērojami kvalitatīvi pārāku mācīšanos, tad būtu pareizi izvēlēties šādu, efektīvāku, pieeju. Tik vienkārši.