Human is the awkward liminal phase between animal and machine

27723 0445 : The First Room-Temperature Ambient-Pressure Superconductor?

Ciktāl tas attiecas uz mani, šobrīd pasaulē ir tikai vienas ziņas, kam aktīvi sekot līdzi.

https://arxiv.org/abs/2307.12008

Mani nervozē tas, ka viņi tur nenorāda (precīzāk, norāda, ka nevarot norādīt) Debaja temperatūru, bet tas pats par sevi nav pietiekams iemesls, lai diskvalificētu izziņotos rezultātus, visi pārējie vajadzīgie parametri (nulles pretestība, kritiskā strāva, kritiskais magnētiskais lauks, Meisnera efekts) ir izmērīti. Jāgaida replikāciju.

Update: Pagaidām izskatās arvien mazāk cerīgi: https://twitter.com/condensed_the/status/1688747919866814464

Update: Izskatās, ka LK-99 sāga ir noslēgusies: https://www.nature.com/articles/d41586-023-02585-7

9721 1554

Kamēr vietējie ludīti un folijnieki izdod skaņas par lielo, ļauno gēnu terapiju vakcīnās (tā nav gēnu terapija), karavāna iet tālāk reāla gēnu terapija turpina uzņemt apgriezienus, pie tam ļoti daudzsološos virzienos.

New intranasal and injectable gene therapy for healthy life extension no BioViva grupas, datiem pagaidām jāpieiet ar zināmu piesardzību, jo rezultāti pagaidām nav replicēti citur, bet, ja tur “viss ir tīrs”, tad šis varētu būt proaktīvas pretnovecošanas terapijas starta moments. Kā mēdz teikt, huge if true.

22121 2355

Lieliskas ziņas — būtisks progress multiplās sklerozes mRNS vakcīnas virzienā, izstrādā BioNTech, Pfizer COVID-19 vakcīnas ražotāji. Pētījums uz pelēm [1] rāda visai daudzsološus rezultātus simptomu uzlabošanas un progresijas apturēšanas ziņā.

Man šķiet, ka te mēs redzam tikai pašu pieticīgāko mRNS vakcīnu tehnoloģijas sākumu, ar šo tehnoloģiju vakcīnas var ražot ātri un mRNS spēj kodēt praktiski patvaļīgas antivielas.

[1] https://science.sciencemag.org/content/371/6525/145.full

4620 0523

Eju cauri pieejamajiem rezultātiem no un informācijai par GPT-3. Ārkārtīgi iespaidīgi un liekoši aizdomāties. Arvien vairāk šķiet, ka šo iestrāžu gaismā varētu tikt iedvesta jauna elpa vecās skolas konekcionistu (Šmidhūbera, Moraveka u.c.) argumentiem.

30320 0236

CRISPR (gandrīz) bez PAMiem. Kolēģi ģenētiķi priecājas, es kā attiecīgās jomas nespeciālists arī pamanījos izlasīt, vispārējos vilcienos saprast un pievienojos – jebkas, kas padara šo tehnoloģiju ātrāku, vieglāku, lētāku, drošāku, versatilāku utt., ir ievērības cienīgs, jo pēc dekādēm ilgiem mēģinājumiem ar cinka pirkstu nukleāzēm, TALENiem u.c. CRISPR-Cas beidzot izskatās pēc tik ilgi gaidītā un ārkārtīgi vajadzīgā precīzijas gēnu rediģēšanas risinājuma.

Papīrs: https://science.sciencemag.org/content/early/2020/03/25/science.aba8853

9519 2238

It’s good to see mainstream science finally catching up with Herbert West’s work.

Restoration of brain circulation and cellular functions hours post-mortem

4219 1654

I think we can all agree that, no matter our contributions to our respective fields, we will not beat 15 July 1992 when Dr. D’Eath and Dr. Payne published a paper in Phys. Rev., exploring the physics of black holes smashing into each other at relativistic speeds.

https://journals.aps.org/prd/abstract/10.1103/PhysRevD.46.658

21518 0315

It kā sīkums (literatūras un metožu apskati nav paši lielākie un nopietnākie papīri pienesuma ziņā), bet tik un tā, patīkami.

( Update )

Man, protams, nebūtu iebildumu pret “great importance to the scientific community” daļu, pat, ja šoreiz tas šķiet nedaudz pārspīlēti. Tas ir darbs, kas mērāms pēdējā mēneša kafijā un beigtajos neironos, bet tik un tā, ne gluži nākotnes mācību grāmatu materiāls.

15218 0311

Ir iznācis pirmais 800 lpp. sējums [1] “Longevity Industry Landscape Overview 2017” [2] apskatā. Laika trūkuma un apjoma (un vismaz daļējas aprioras tēmas pazīstamības) dēļ droši vien šobrīd to tikai pāršķirstu kopā ar kopsavilkumu [3] un detalizētu analīzi atstāšu vēlākam laikam, bet kopaina ir skaidra: pirmo reizi zinātne un medicīna pret novecošanas procesu kā tādu (pretstatā atsevišķām to pavadošām vai no tā izrietošām patoloģijām) sāk attiekties kā pret novēršamu un ārstējamu parādību, un nepilnas desmitgades laikā šīs pūles no mazām konferencēm un vēstulēm ziņu grupās ir izaugušas par masīvu multidisciplināru R&D metaprojektu, kur gadā tiek ieguldīti miljardiem dolāru un miljoniem cilvēkstundu gan privātās iniciatīvās, gan valstu institūtos un laboratorijās visā pasaulē.

Pagaidām zināmā mērā pietrūkst koordinācijas un komunikācijas dažādo projektu un institūtu starpā, taču, ņemot vērā pasākuma apjomu un tā neilgo vēsturi un velkot paralēles ar attīstības gaitu citās jomās, prognozēju, ka tā ir pārejoša parādība.

[1] http://lir.website/pdfdata/pdf4.pdf
[2] http://longevity.international/longevity-industry-landscape-overview-2017
[3] https://singularityhub.com/2018/02/14/we-read-this-800-page-report-on-longevity-research-so-you-dont-have-to/

12218 2118

Gadījumā, ja nu kādam no mums vēl bija šaubas par to, ka kiberpanka žanrs no fikcijas ir kļuvis par status quo.

[1] https://techcrunch.com/2017/08/09/malicious-code-written-into-dna-infects-the-computer-that-reads-it/
[2] http://dnasec.cs.washington.edu/dnasec.pdf

11118 0954

Runājot par jomām, kurās algoritmi pārspēj cilvēkus, nākamo paaudžu melu detektoru rezultātus, iespējams, varēs ņemt vērā tādā un lielākā mērā, kā to savulaik bija iecerējuši sevi neattaisnojušo poligrāfa tipa detektoru autori. Jau šobrīd pavisam agrīns prototips [1] pārspēj ne tikai ierindas novērotājus, bet arī ekspertus [2] un autori prognozē, ka aptuveni nākamo piecu gadu laikā varētu tikt sasniegts līmenis, kur šis vai līdzīgi dziļās mašīnapmācības risinājumi spēj attiecīgās funkcijas pildīt praktiski nekļūdīgi [3].

[1] https://doubaibai.github.io/DARE/
[2] https://arxiv.org/abs/1712.04415
[3] https://futurism.com/new-ai-detects-deception-bring-end-lying-know-it/

291217 0021

Viela pārdomām – dziļā mašīnmācīšanās ir ekvivalenta fāzu pārejām ar renormalizācijas grupu. Priecē, ka papīrs ir tikai 8 lpp. garš, kas nozīmē, ka pagūšu to izlasīt un sākt apdomāt vēl pirms gulēt iešanas. Pagaidām man nav skaidrs, cik un vai šim secinājumam ir nozīme attiecībā uz vienu vai otru lauciņu. Nav izslēgts, ka tā, kā renormalizācija ir funktors starp kategorijām, tad smadzenes vienkārši visu laiku nāk klajā ar vienām un tām pašām kompozicionālajām struktūrām, būvējot savas kartes un modeļus.

91217 1138

Īsa un ilustratīva AlphaGo vēsture:

1. 10.2015. — AlphaGo uzvar 2 danu Eiropas čempionu ar 5:0;
2. 03.2016. — AlphaGo uzvar 9 danu pasaules čempionu un vienu no labākajiem go spēlētājiem pasaulē ar 4:1;
3. 01.2017. — AlphaGo uzvar 60 online spēlēs pret dažāda stipruma profesionāliem go spēlētājiem;
4. 05.2017. — AlphaGo uzvar 9 danu pasaules čempionu ar 3:0 un liek padoties piecu pasaules čempionu komandai;
5. 10.2017. — AlphaGo Zero (kas, atšķirībā no iepriekšējām versijām, apmācībā neizmanto gatavus datus), ar 100:0 uzvar savu 03.2016. versiju;
6. 12.2017. — AlphaZero, izmantojot vispārinātu AlphaGo Zero algoritmu, uzvar pasaules vadošās go, šaha un šogi programmas, ieskaitot pēdējo AlphaGo Zero versiju.

21117 2039

Kādēļ mest monētu, ja var izvēlēties? Mašīnmācīšanās, “lielo datu” un pirmsimplantācijas selekcijas krustojums [1][2][5], īpaši kombinācijā ar precīzijas gēnu sekvencēšanu un inženieriju [3][4], izskatās ar katru brīdi daudzsološāk.

Viens vēlams šobrīd nepieejams komponents ir pilna cikla inkubatori, kas ļautu izvairīties no grūtniecības un dzemdību laikā iespējamajiem apdraudējumiem (traumām, infekcijām, toksīniem, nevēlamiem epiģenētiskajiem marķieriem u.c.) un kontrolēt augšanas procesa dažādus aspektus, bet arī tie šobrīd [6] atrodas dažādās R&D stadijās.

[1] https://www.technologyreview.com/s/609204/eugenics-20-were-at-the-dawn-of-choosing-embryos-by-health-height-and-more/
[2] https://www.nature.com/nature/journal/v548/n7668/full/nature23305.html
[3] https://www.nature.com/nature/journal/vaap/ncurrent/full/nature24644.html
[4] http://www.pnas.org/content/early/2017/10/23/1707609114
[5] http://onlinelibrary.wiley.com/wol1/doi/10.1111/1758-5899.12123/full
[6] https://www.nature.com/articles/ncomms15112

2617 2100

18517 1556

18517 0028

Zebrzivs embrija smadzeņu pilna elektronmikroskopiskā aina (~60 nm³ izšķirtspējā), izstrādnes šādu datu automatizētai iegūšanai no zīdītāju smadzenēm. Izskatās, ka pamazām tiek sākts tikt galā arī ar vienu no diviem atlikušajiem lielajiem “pudeles kakliem” smadzeņu digitizācijā, proti, datu iegūšanas ātrumu.

Prognozēju, ka galā tikšanā ar otro (konektomas rekonstruēšanas no iegūtajiem jēldatiem ātrumu) neaizvietojama izrādīsies dziļā mašīnapmācība, ņemot vērā to, ka šis rekonstruēšanas darbs, būtībā, ir lielas un sarežģītas attēlu atpazīšanas un klasificēšanas problēmas risināšana, tātad, pieder pie problēmu klases, kur DL/ML metodes šobrīd uzrāda ļoti iespaidīgus rezultātus gan pa ātruma, gan kvalitātes (precision/recall kombinēto) asi.

Kas attiecas uz simulācijai vajadzīgajiem skaitļošanas resursiem, tad tur, visticamāk, Mūra likums vairs neglābs un nāksies pāriet uz hibrīdiskām sistēmām (tradicionālā HPC skaitļošana plus GPGPU plus TPU/NPU plus neiromorfie čipi uz ASIC (ieskaitot memristorus) un/vai FPGA bāzes).

17517 2100

No visām līdz šim man zināmajām teorijām par apzinātiem smadzeņu darbības režīmiem, šķiet, esmu atradis vienu tādu, kam (izejot no man šobrīd pieejamās evidences un prioriem) citu šobrīd cirkulējošo vidū varētu būt vislielākās izredzes izslīdēt relatīvi neskartai zem Okamas naža, tai esot reizē vienkāršai, specifiskai un ar konkrētiem, pārbaudāmiem apgalvojumiem. Runa ir par M. Graciano izstrādāto uzmanības shēmu teoriju (attention schema theory, AST), ko ļoti īsumā un ļoti aptuveni varētu noraksturot kā “Mecingers plus konkrētika”.

Šajā sakarā, iespējams, interesants novērojums. Evidencē (konferences, lasītā literatūra, privātā komunikācija) balstīta premisa: XX gs. otrajā pusē un XXI gs. sākumā tapušās hipotēzes par apziņas mehānismiem arvien stiprāk iedalās divās savstarpēji diverģējošās grupās – tajās, kas apziņai meklē pieaugoši eksotiskus skaidrojumus (post-Penrouza kvantu skaitļošana, Tegmarka “apziņa kā matērijas agregātstāvoklis” u.c.) un redukcionistiskos vai funkcionālistiskos modeļos, kas norāda uz konkrētām neironu grupu darbības īpašībām vai vismaz proponē matemātisku modeli tam, kā no šādas darbības varētu rasties attiecīga veida pieredze. Novērojums: pirmkārt, otrās grupas hipotēzes pakāpeniski konverģē uz kaut ko līdzīgu rudimentāram standartmodelim ar centrālo tēzi “apziņa kā smadzeņu stāvokļu operatīvs konspekts” (Denets, Mecingers, Lināss, Graciano, Bārs, Dehāne, et al.); otrkārt, no filosofijas aprites pamazām pazūd hipotēzes, kas proponē duālismu (apziņa ir kaut kas cits, kā norises un stāvokļi matērijā) vai iluzionismu (mums tikai šķiet (lai ko tas nenozīmētu), ka mums ir apzināti smadzeņu darbības režīmi). Paliek atklāts jautājums par to, vai šī parādība ir Kolmogorova otrās aksiomas tuvinājums praksē, modes un politikas tendencēm līdzīgs diskrēts automāts, manos nepilnīgajos novērojumos balstīts aplams secinājums vai kas cits.

Atgriežoties pie tēmas,

Covert attention isn’t intangible. It has a physical basis, but that physical basis lies in the microscopic details of neurons, synapses, and signals. The brain has no need to know those details. The attention schema is therefore strategically vague. It depicts covert attention in a physically incoherent way, as a non-physical essence. And this, according to the theory, is the origin of consciousness. We say we have consciousness because deep in the brain, something quite primitive is computing that semi-magical self-description. Alas crocodiles can’t really talk. But in this theory, they’re likely to have at least a simple form of an attention schema.

Šoreiz pats nerakstīšu ievadu, jo ļ. cien. pētnieks, izrādās, prot (atšķirībā no manas necilās personas) gana sakarīgi rakstīt arī popzinātni. Detalizēts populārzinātnisks kopsavilkums, papīrs.

4517 2045

2417 0034

Labākais pirmā aprīļa joks, kādu šogad esmu redzējis, ar ļoti lielu pārsvaru ir šis papīrs.

In recent years, a number of prominent computer scientists, along with academics in fields such as philosophy and physics, have lent credence to the notion that machines may one day become as large as humans. Many have further argued that machines could even come to exceed human size by a significant margin. However, there are at least seven distinct arguments that preclude this outcome. We show that it is not only implausible that machines will ever exceed human size, but in fact impossible.

Tie, kuri puslīdz regulāri lasa manu blogu, sapratīs, kādēļ man tā šķiet. Sapratušajiem iesaku izlasīt visu tekstu, ir vērts.