Human is the awkward liminal phase between animal and machine

31024 0949

A human brain imaged at synaptic resolution would yield a zettabyte of data (1e21 bytes). Our ultimate goal is to enable zettascale connectomics.

https://zetta.ai/

14524 1929

Izlaisti dati no pirmā labā (~ 30 nm) izšķirtspējā digitizētā cilvēka smadzeņu kubikmilimetra.

1. https://www.science.org/doi/10.1126/science.adk4858
2. https://www.biorxiv.org/content/10.1101/2021.05.29.446289v4
3. https://h01-release.storage.googleapis.com/explore.html
4. https://www.biorxiv.org/content/10.1101/2021.05.29.445828v1

Kā jau bija gaidāms, datu apjoms ir milzīgs, bet jau tiek strādāts pie metodēm, kā to samazināt bez rezultātu ietekmējoša kvalitātes zuduma (sk. [4]).

6917 2202

Kamēr jautājums par Krievijas dienestu ietekmi uz 2016. g. prezidenta vēlēšanu iznākumu turpina būt atklāts un bez būtiskas virzības uz skaidrības pusi, es vēlētos īsi pieminēt kādu citu, manuprāt, daudz interesantāku un skaidrāku faktoru šī iznākuma tapšanā.

Runa ir par Cambridge Analytica (turpmāk – CA), nelielu Lielbritānijā un ASV bāzētu datu analīzes, algoritmiskās psihometrikas un stratēģisko komunikāciju kompāniju, par kuras eksistenci lielākā daļa vēlēšanu norisei sekojušās publikas varētu joprojām nebūt dzirdējusi, bet kuras loma vēlēšanu gaitā un rezultātos, atkarībā no nepilnīgi pieejamajiem datiem, varētu būt bijusi no augstākas par vidēju līdz kritiskai. CA pirmsākumi meklējami Kembridžas universitātes Psihometrikas centra pētnieku komandā, kas 2008. g. Stenfordas GSB profesora un datu pētnieka dr. M. Kosinska vadībā pievienojās Biheiviorālās dinamikas institūtam un Stratēģisko komunikāciju laboratoriju grupai un 2014. g. ar AI pētnieka un uzņēmēja R. Mercera daļēju atbalstu apvienojās, lai dibinātu CA kā kompāniju.

CA ir gan komerciālā, gan politiskā divīzija un viņu devīze – “Cambridge Analytica uses data to change audience behavior” – labi raksturo tās līdzšinējo darbību un sasniegumus. CA analītiķi un eksperti ir piedalījušies veselas virknes politisko kampaņu norisē gan ASV, gan citur pasaulē, taču līdz šim būtiskākais viņu darba piemērs ir dalība 2016. g. Trampa kampaņas vadībā, izmantojot aptauju rezultātus un citus datu korpusus un statistisko modelēšanu, lai veiktu t.s. microtargeting jeb precīzu, evidence-based vēršanos pie šauri specifiskām populācijas apakškopām. Pilns šī darba ietekmes apjoms, protams, ir un paredzamā nākotnē paliks spekulāciju līmenī, taču, zinot izmantoto materiālu un metožu potenciālu, nebūtu pārsteidzoši, ja tas izrādītos centrāls dažādās ziņās neparastajā vēlēšanu gaitā. Tāpat tas varbūt varētu palīdzēt izskaidrot dažādās novērotās anomālijas, kas saistītas ar vēlēšanu gaitas prognozēšanu, reitingu izmaiņām u.c., bet par šīm tēmām man šeit nebūs tālāku komentāru.

Par spīti manām dažādajām antipātijām pret Mercera politiskajām aktivitātēm, Trampu, viņa elektorātu, viņa sastādīto valdību utt., mana attieksme pret CA darbu ir strikti neitrāla. Pretēji vispārpieņemtajai (?) attieksmei, man nav nekādu principiālu iebildumu pret dažādu veidu algotņiem un viņu īpatnējo darba paradigmu, mercenaires sans frontières, ja var atļauties šādu vārdu spēli. Tādēļ vienīgā morāle, ko es atvedinu no šiem faktiem un notikumiem, aprobežojas ar ieteikumiem visiem esošajiem un nākamajiem politiskajiem, komerciālajiem un citiem funkcionāriem pēc iespējas operatīvi novērtēt un sākt izmantot faktu, ka tagad un turpmāk pasaules notikumos noteicošie faktori ir un arvien izteiktāk būs dati un algoritmi un ka praktiski neierobežotu labumu gūst tie, kuri prot šos faktorus izmantot saviem mērķiem. Prognozēju, ka jau 2020. g. varēsim praksē pārliecināties par to, kuri no ASV politiskajiem grupējumiem ir iemācījušies šo patiesību.