Human is the awkward liminal phase between animal and machine

27723 0445 : The First Room-Temperature Ambient-Pressure Superconductor?

Ciktāl tas attiecas uz mani, šobrīd pasaulē ir tikai vienas ziņas, kam aktīvi sekot līdzi.

https://arxiv.org/abs/2307.12008

Mani nervozē tas, ka viņi tur nenorāda (precīzāk, norāda, ka nevarot norādīt) Debaja temperatūru, bet tas pats par sevi nav pietiekams iemesls, lai diskvalificētu izziņotos rezultātus, visi pārējie vajadzīgie parametri (nulles pretestība, kritiskā strāva, kritiskais magnētiskais lauks, Meisnera efekts) ir izmērīti. Jāgaida replikāciju.

Update: Pagaidām izskatās arvien mazāk cerīgi: https://twitter.com/condensed_the/status/1688747919866814464

Update: Izskatās, ka LK-99 sāga ir noslēgusies: https://www.nature.com/articles/d41586-023-02585-7

4219 1654

I think we can all agree that, no matter our contributions to our respective fields, we will not beat 15 July 1992 when Dr. D’Eath and Dr. Payne published a paper in Phys. Rev., exploring the physics of black holes smashing into each other at relativistic speeds.

https://journals.aps.org/prd/abstract/10.1103/PhysRevD.46.658

6119 1604

When you want to do a simple gauge transformation but open a gate to Hell instead.

30118 0050 : Rooms of algebraic theology

The supercomputers I’m showing here are powerful almost beyond human understanding. They can map every molecule of the billions on a human DNA string; scrutinise at the atomic level the collision between two pieces of plutonium in an exploding bomb; or sketch the gravitational pull of every star in the galaxy upon every other star in the galaxy. These are not questions that humans could grapple with given plenty of time, a notebook and a sharp pencil. [They] are omniscient and omnipresent and these are not qualities in which we find a simulacrum of ourselves – these are qualities that describe the Divine. [It] is not that these computers might one day resemble humans; it is that they already resemble gods.

The largest virtual universe ever simulated, 25 billion virtual galaxies on a grid made of 2 trillion digital particles, laid bare for everyone to witness.

291217 0021

Viela pārdomām – dziļā mašīnmācīšanās ir ekvivalenta fāzu pārejām ar renormalizācijas grupu. Priecē, ka papīrs ir tikai 8 lpp. garš, kas nozīmē, ka pagūšu to izlasīt un sākt apdomāt vēl pirms gulēt iešanas. Pagaidām man nav skaidrs, cik un vai šim secinājumam ir nozīme attiecībā uz vienu vai otru lauciņu. Nav izslēgts, ka tā, kā renormalizācija ir funktors starp kategorijām, tad smadzenes vienkārši visu laiku nāk klajā ar vienām un tām pašām kompozicionālajām struktūrām, būvējot savas kartes un modeļus.

19717 2311

Pirms kāda laika es iešārēju Š. Kerola “visas ikdienā novērojamās fizikas vienādojumu”¹ ar solījumu to vēlāk paskaidrot. Domāju, ka tagad, kad fonā vismaz vēl piecas, sešas stundas intensīvi rēķināsies garlaicīgas (t.sk. man pašam) lietas, ir gluži labs laiks, lai pie tā (beidzot!) pieķertos. Seko skaidrojums pēc iespējas populārā valodā, ar atsaucēm uz paskaidrojošiem rakstiem Vikipēdijā un citur. Jautājumi, komentāri un konstruktīva kritika ir laipni gaidīti, kārtējais etaps “taburešu epopejā” (vainīgie zina, par ko ir runa) – not so much, jo tēma ir pārāk specifiska, brīva no filosofiskiem zemtekstiem un, pieņemu, vietām joprojām nepietiekami caurspīdīga, par spīti manas necilās personas pūlēm, līdz ar to ir jēga komentārus izmantot lietderīgāk. Ņemiet par labu.

14717 2349

Pēc srača diskusijas par, citu lietu starpā, kauzalitāti mazliet aizdomājos. No vienas puses, varētu teikt, ka makroskopiskiem notikumiem var atrast kauzālu struktūru tādēļ, ka mikroskopiskos mērogos fizikas likumus apraksta galvenokārt hiperboliskie parciālie diferenciāļi, kam piemīt kaut kas līdzīgs “proto-kauzalitātei”, t.i., sistēmas īpašības punktā \(\mathbf{x}, t + dt\) ir atkarīgas tikai no sistēmas īpašībām galīgā un mazā \(\mathbf{x}\) apkaimē laika momentā \(t\). Tas, vismaz principā, ļauj aprakstīt lielākas sistēmas un to attīstību ar kauzāliem grafiem. Vēl vieglāk tas ir izdarāms zem pieņēmuma, ka laiktelpas mikrostruktūra ir diskrēta (kā to paredz, piem., cilpveida kvantu gravitācijas modeļi (kuru atbilstība realitātei, tiesa gan, šobrīd ir nepārbaudīta)) un ka notikumu attīstību laikā apraksta procesi, kas ir līdzīgi šūnu automātiem vai grafu pārrakstīšanai.

Ja fizikas likumus aprakstītu galvenokārt eliptiskie parciālie diferenciāļi, tad robežnosacījumu izmaiņas vienā punktā nozīmētu risinājuma vērtību izmaiņas visos punktos un domāšana kauzalitātes kategorijās nebūtu iespējama pat principā. Visi notikumi vienādā mērā būtu atkarīgi no visiem citiem notikumiem un augstākas kārtas procesus nebūtu iespējams aprakstīt ar retinātiem kauzāliem grafiem. Man nav ne jausmas, kā šāds visums izskatītos praksē, bet matemātika tik un tā ļauj spriest par dažām paredzamām tāda visuma īpašībām.

No otras puses, vienādojumi, kas apraksta fizikas likumus, ir simetriski attiecībā pret laiku, līdz ar to man nav skaidrības arī par to, ko tas pasaka par objektīvu kauzalitāti mūsu Visumā. No trešās puses, tīri tehniski kauzāla struktūra ir visiem retinātiem grafiem ar režģa sakārtojumu no mijiedarbojošamies entitātēm, kas nozīmē, ka šādā traktējumā kauzalitāte piemīt visām Tjūringa mašīnām un, tātad, ir arī inherenta daļa no universālā priora.

Viss šis, protams, ir interesanti faktiski tikai teorētiskā līmenī, nekādā veidā nemazina kauzalitātes kā rīka lomu (if probability is a tool for quantifying uncertainty about the territory then causality is a tool for factorising it) un nav pat īpaši saistīts ar maniem sākotnējiem iebildumiem pret tēzi, ka kauzalitāte ir kaut kādā veidā primāra attiecībā uz fiziku, nevis ir vienkārši “stuff happening because of other stuff”, ar konkrētām matemātiski un fizikāli ierobežotām īpašībām.

18517 1556

251116 0217

Pēdējā laika EmDrive epopeja mani beidzot ir novedusi līdz rakstīšanai. Rakstu piebeigšu vīkendā, sagaidāms ir mikslis no īgnuma un fizikas.

Update: Raksts ir gandrīz pabeigts, tā pavisam pabeigšanu kavē tikai autora būšana zem konstantas analgētiķu iedarbības (sk. nākamo ierakstu). Droši vien rīt/parīt izdosies uzrakstīt noslēgumu, pārlasīt matemātiku un ieblogot.

21016 0010

https://upload.teknik.io/ACYKK.webm

No sērijas “kamēr kompilējas lietas”. Kodu skatīt šeit.

17216 0342

12216 0123

Gravitācijas viļņi – beidzot oficiāli reģistrēti, iespaidīgs LIGO un Virgo komandu sasniegums.

13116 0536

I’m cold, nervous, and tired. I’m in the perfect mood for data analysis.

Citās ziņās, jāgaida jaunumi no LIGO. Iespējams, ka beidzot ir reģistrēti gravitācijas viļņi.

161215 1312

27915 0253

Fizikas likumus, ciktāl tie attiecas uz ikdienā novērojamo realitāti, bez pārspīlējuma var uzskatīt par pilnībā izprastiem. Pirms ar putām uz lūpām steigties “atspēkot” iepriekšminēto apgalvojumu, izlasīt vismaz pirmo no četriem minētajiem rakstiem. Tieši tāpat šis apgalvojums attiecas nevis uz kādu atsevišķu jaunu un pārsteidzošu atklājumu, bet gan uz gadu desmitiem ilga pakāpeniska darba kopsummu (varbūt varētu sacīt, ka masīvu pēdējo punktu šeit pielika Higsa bozona atklāšana, taču Higsa bozonu jau tāpat paredz Standartmodelis, līdz ar to arī tas ir debatējami).

P.S. Vienādojumā redzamais “\(h.c.\)” ir Hermīta konjugācija; neesmu pārliecināts, kādēļ autors ir izvēlējies lietot tik “prozaisku” notāciju. Pats vienādojums apraksta QFT un Standartmodeļa kopējo amplitūdu, kas, vienkārši izsakoties, ir “visas zināmās fizikas pamati vienā izteiksmē”. To pašu, mazliet atšķirīgā pierakstā un ar citām piezīmēm (un bez dažām otršķirīgām, taču būtiskām “piebildēm”, tādām, kā UV robeža, kas pasargā no problēmām ar renormalizāciju situācijā, kur mums vēl nav pilnas kvantu gravitācijas teorijas), var apskatīt šeit.

P.P.S. Ar “matēriju” vienādojuma piezīmēs ir domāta fermioniskā matērija (kvarki un leptoni), pretstatā bozoniskajām mijiedarbībām un Higsa laukam.

14715 1118

29615 0230

Šis ir veltījums visiem tiem, kuri uzskata, ka ir kompetenti runāt par fiziku pēc dažu pseidozinātnes žurnālu/blogu izlasīšanas (līdzīgas shēmas vajadzētu arī citām zinātnes disciplīnām).