302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2015-09-27 02:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Ayreon - Universal Migrator: Temple Of The Cat
Entry tags:images, science, science:physics

Fizikas likumus, ciktāl tie attiecas uz ikdienā novērojamo realitāti, bez pārspīlējuma var uzskatīt par pilnībā izprastiem. Pirms ar putām uz lūpām steigties “atspēkot” iepriekšminēto apgalvojumu, izlasīt vismaz pirmo no četriem minētajiem rakstiem. Tieši tāpat šis apgalvojums attiecas nevis uz kādu atsevišķu jaunu un pārsteidzošu atklājumu, bet gan uz gadu desmitiem ilga pakāpeniska darba kopsummu (varbūt varētu sacīt, ka masīvu pēdējo punktu šeit pielika Higsa bozona atklāšana, taču Higsa bozonu jau tāpat paredz Standartmodelis, līdz ar to arī tas ir debatējami).

P.S. Vienādojumā redzamais “\(h.c.\)” ir Hermīta konjugācija; neesmu pārliecināts, kādēļ autors ir izvēlējies lietot tik “prozaisku” notāciju. Pats vienādojums apraksta QFT un Standartmodeļa kopējo amplitūdu, kas, vienkārši izsakoties, ir “visas zināmās fizikas pamati vienā izteiksmē”. To pašu, mazliet atšķirīgā pierakstā un ar citām piezīmēm (un bez dažām otršķirīgām, taču būtiskām “piebildēm”, tādām, kā UV robeža, kas pasargā no problēmām ar renormalizāciju situācijā, kur mums vēl nav pilnas kvantu gravitācijas teorijas), var apskatīt šeit.

P.P.S. Ar “matēriju” vienādojuma piezīmēs ir domāta fermioniskā matērija (kvarki un leptoni), pretstatā bozoniskajām mijiedarbībām un Higsa laukam.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2015-09-27 08:47 (saite)
Paliek daži sīkumi:

* vai visums ir computable => kā tur ir ar true nejaušībām
* (saistībā ar to pašu) no kurienes aug kājas Borna varbūtībām
* vai kontinuums ir nepārtraukts vai kvantējas

Tie jautājumi, protams, izskatās saistīti.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 11:52 (saite)
Tādā līmenī (kas ir visai tālu no "everyday"), protams, ir palikušas nenoskaidrotas ne tikai šīs, bet vēl liels skaits dažādu lietu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-09-27 11:34 (saite)
Mani vienkārši šokē autora selektīvā izvēle, skatīties uz lietām, kuras ir viņam saprotams, un pateikt, ka novērojamā realitāte ir principā izskaidrojama, un ka nekādas paradigmas maiņas nākotnē noteikti nebūs.

Paradigmas maiņa jau ir sākusies, tikai tā nebūs par kaut kādu jaunu fizikas likumu atklāšanu (jo tad jau tā nebūtu paradigmas maiņa).

Uz sitienu uzreiz varu pateikt lietas, kas nav izskaidrotas:

1) Hjūma cēlonības problēma

2) Brīvās gribas neesamība pretstatā ikdienas pieredzei, ka mēs visi veicam izvēles katru mīļu dienu. Tas vispār nav pat aptuveni izskaidrots par spīti tam, ko apgalvo neirozinātnieki.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 12:04 (saite)
Tad drīzāk jājautā — paradigmas maiņa kur? Ja runa nav par jaunu fizikas likumu atklāšanu, tad, acīmredzot, taču ne fizikā (par ko, savukārt, ir šis ieraksts).

Kas attiecas uz pirmo no minētajiem piemēriem, tad indukcija un kauzalitāte ir tīrās matemātikas lauciņi, tiem nav nekāda sakara ar fiziku un nekādas evidences, ka to skaidrošanai būtu vajadzīga jauna (vai kaut esošā) fizika; nerunājot par to, ka indukcijas problēma kā tāda ir, ja ne praktiskā, tad vismaz šādā, teorētiski konceptuālā līmenī, pilnībā atrisināta.

Runājot par "brīvo gribu", pat pašā filosofijā ir labi pārstāvēts virziens, kura pamatā ir priekšstats, ka deterministisks Visums un smadzeņu mehānistiska (vārda plašā nozīmē) darbība nav pretrunā ar šādu izvēļu veikšanu. Kā neirozinātnieks (fizika ir un paliek mana lielā mūža mīla, bet ar to nodarboties nesanāk nedz laika, nedz vajadzības un iespējas) varu piebilst, ka par lēmumu pieņemšanas algoritmiem smadzenēs tiešām vēl ne tuvu viss ir izpētīts, taču arī jau zināmā ir visai daudz un turpina kļūt aizvien vairāk (un ar ļoti augstu varbūtību var apgalvot, ka atlikušā izskaidrošanai nebūs vajadzīga jauna fizika (par ko, savukārt, ir šis ieraksts)).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2015-09-27 14:10 (saite)
Ne indukcijas problēma, ne brīvā griba īsti nav fizikas problēmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 18:22 (saite)
Nē, tā ir atbilde uz "ciktāl uz ikdienā novērojamo realitāti". Tieši par selektivitāti jau arī ir mani iebildumi. Ja uz kaut ko nevar atbildēt, tad pasaka, ka tā nav fizikas problēma. Pēc šādas loģikas paradigmu maiņas praktiski nav iespējamas – ja Ņūtona mehānika aptver gandrīz visu ikdienā novērojamo realitāti, tad kvantu mehānika nav nekāda paradigmas maiņa, jo tā īsti nav Ņūtonas mehānikas problēmas :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 18:37 (saite)
Neviens no abiem dotajiem piemēriem nav "neizskaidrojams". Vēl vairāk, to aprakstam un skaidrošanai nav vajadzīga nekāda jauna izpratne par fiziku (vai, pirmajā gadījumā, vispār nekāda izpratne par fiziku, jo indukcija ir tīri matemātiska problēma), līdz ar to tie nav derīgi kontrargumenti OP.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:04 (saite)
Es neesmu redzējis apmierinošu skaidrojumu. Līdz šim tuvākais ir, ka konkrētā fenomena izskaidrošanai ar formulām ir tikai tehniskas dabas problēma, kuru uzreiz nevar veikt pārlieku lielas sarežģītības dēļ, bet principā tas ir iespējams. Wishful thinking.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:07 (saite)
Apmierinošu skaidrojumu kam? Indukcija vispāri nav fenomens, tas ir matemātisks instruments un ar to saistītā metodoloģija (un kā tāda tā ir atrisināta, līdz ar Solomonova paveikto šajā jomā). Kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas mehāniku smadzenēs, tad darbs pie tās skaidrojuma un apraksta tiešām nav pabeigts, bet nav arī nekādu datu, kas liecinātu, ka turpmākajā šī darba gaitā varētu būt vajadzīga jauna fizika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:11 (saite)
Yeah, right – nekādu datu. Tas ir precīzs wishful thinking piemērs. Nez kāpēc šie visu izskaidrojošie apraksti tā arī nekad netiek publicēti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:15 (saite)
Varbūt Tev ir pienācis laiks pārstāt nodarboties ar demagoģiju un sākt iepazīties ar speciālo literatūru. Lēmumu pieņemšanas mehānismi neirozinātnē ir ļoti aktīvi pētīts temats, teju vai katru mēnesi tiek publicēts pa kādam interesantam un būtiskam papīram par šo tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:20 (saite)
Es dažus esmu lasījis. Neviens no tiem nebija pārliecinošs, tikai spekulatīvs ar visādiem pieņēmumiem. Varbūt lai netērētu laiku, tu vari iedot atsauci uz kādu, kas viennozīmīgi izskaidro manis minēto?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:26 (saite)
Iesaku vispirms sākt ar pamatiem un tad mēģināt spriest par to, kas ir vai nav pārliecinoši (pie tam, "nepabeigts" ≠ "nepārliecinošs").

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:34 (saite)
Tātad tu apgalvo, ka šī grāmata visu pasaka par to, ka brīvās gribas neesamības jautājums ir atrisināts? Es viņā esmu ieskatījies, bet šogad arī laikam būs jāstudē dziļāk. Es neredzēju, ka autori uzņemtos šādu drosmīgu apgalvojumu. Tu vienkārši blefo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:45 (saite)
Nē, šī grāmata ir neirozinātnes ābece (viena no, bet arī viena no labākajām). Tu mēģini spriest par jomas avangardu bez ābeces līmeņa zināšanām. Ar to, manuprāt, viss ir pateikts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:56 (saite)
Es saprotu tik daudz, ka nav atbildes attiecībā uz brīvo gribu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 20:05 (saite)
Tātad Tevi neapmierina situācija, kur uz kādu patvaļīgi izvēlētu jautājumu (kas ne tuvu nav vienīgais vai būtiskākais, ar ko nodarbojas attiecīgā zinātnes nozare) vēl nav atrasta noslēdzošā atbilde, kas šo jautājumu atrisinātu beyond reasonable doubt? Ļoti labi, tver grāmatu rokās un sāc mācīties, Tev ir visas iespējas kādudien dot savu ieguldījumu šajos pētījumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-09-27 13:11 (saite)
So, mēs esam izpratuši kā efektīvi štancēt taburetes. Urā!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 14:31 (saite)
Realitātē, kura no apakšas līdz augšai viscaur sastāv no taburetēm un to satiksmes, tas ir diezgan labs sasniegums. So, yeah, urā. Also, you're completely missing the point — šeit nav runa par taburešu štancēšanu (kas būtu applied science vai inženierija), bet gan par fundamentālajiem pētījumiem, kuru subjekts ir taburešu veidu, formu, īpašību utt. noskaidrošana un izskaidrošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 15:15 (saite)
''Realitātē, kura no apakšas līdz augšai viscaur sastāv no taburetēm''

Nevajag par visiem spriest no sava aprobežotā truluma perspektīvas. Pie tam esmu diezgan drošs, ka vairums nopietnu fiziķu nekad neatļautos izteikt tik pompozus un arogantus apgalvojumus. Tos pašu kvantu fiziku vēl ar vien uzskata par teju mistiku pat cilvēki, kas tās pētīšanai veltījuši visu dzīvi. Bet, protams, ja skaties grāmatā un redzi tikai pigu (vai taburetes), tad tā ir kā ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 16:03 (saite)
Kvantu fizikā nav nekā mistiska. Nekur nav nekā mistiska. That's not controversial. What S. Carroll says in his blog posts is also not controversial, certainly not among physicists or even people who adequately grok physics. Es necenšos Tevi mācīt, nez', šašlika cepšanā vai mūzikas izvēlē un iesaku Tev darīt tāpat par tēmām, kuras tik ļoti acīmredzami ir ārpus Tavas kompetences (vai vismaz vispirms konsekventi iziet cauri šo tēmu pašiem pamatiem), citādi Tavi mēģinājumi pretendēt uz intelektuālo pārākumu izgāžas vēl nesākušies. JSYK.

Principā, paša Š. Kerola blogā var novērot tieši to pašu — proti, cilvēki, kas vēlas pretendēt uz augsti intelektuālām pozīcijām, komentē par to, ka fizika nespēj izskaidrot apziņu, атсрала astrāla ceļojumus un to, kādēļ sviestmaize mēdz krist ar apziesto pusi uz leju, kamēr fiziķi un fizikas studenti/interesenti norāda, piemēram, ka tekstam īsti nav, kur piesieties, taču vienādojums varbūt būtu vieglāk lasāms, ja ap taises lauka kinētisko komponentu tiktu apvilkta "trase". Ilustratīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2015-09-27 14:09 (saite)
Vai to pašu par "fizikas likumus, ciktāl tie attiecas uz ikdienā novērojamo realitāti" nevarēja teikt jau senie grieķi? Vienkārši viņiem tā ikdienā novērojamā realitāte bija stipri mazāka: nebija plaši izplatītas elektrības, magnētisma; kvantu efekti bija nezināmi un tā tālāk. Jaunas tehnoloģijas, kas radušās pateicoties fizikas atklājumiem, kā reiz paplašina to ikdienā novējamo lietu daudzveidību.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 14:29 (saite)
Neviens no senajiem grieķiem nebūtu varējis konsistenti ar pārējām novērojamajām lietām izskaidrot kaut to, kā un kādēļ no koka krīt āboli. Ņūtons, savukārt, nebūtu varējis izskaidrot lielāko daļu no tā, kā uzvedas viņa pētītā gaisma ārpus vistriviālākajām situācijām. XIX gs. astronomijas grāmatas ir pilnas ar Saules spektrogrāfijas elementiem, bet tur nav neviena teikuma, kas izskaidrotu, kādēļ Saules spektrā ir absorbcijas līnijas (vai kādēļ Saule vispāri spīd); utt.

Es piekrītu, ka "ikdienā novērojamā realitāte" zināmā mērā ir moving target, bet, pirmkārt, mūsdienās būtu visai grūti (tuvu neiespējamam) atrast šādus neizskaidrojamības "mākoņus" uz novērojamās realitātes "apvāršņa" un, otrkārt, ir ļoti labs pamats domāt, ka tā izpratne, kuru šobrīd ietver a.m. vienādojums un tā izvērsumi, arī pēc miljona gadu būs tieši tāda pati, neatkarīgi no tā, kas vēl būs uzzināts un izprasts (ko nevar teikt nedz par sengrieķu, nedz Ņūtona, nedz pat lielas daļas XIX gs. teoriju).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-27 15:05 (saite)
Nuja, tur jau tā lieta - ``ikdienas līmenis`` nav nekas stacionārs un tas ko es augstāk kā piemērus minēju, lēni nāk tuvāk ikdienas līmenim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 15:19 (saite)
Jautājums par laiktelpas kvantizāciju gan (IMO) ir tiešs piemērs jautājumam, kura iespējamās atbildes vēl ļoti ilgi nebūs necik tuvu ikdienai (tāpat, kā viss pārējais, kas izpaužas tikai Planka mērogā). Borna varbūtības ir mazliet tuvāk (kaut vai novērojamības ziņā), bet to ikdienišķums arīdzan ir diezgan nosacīts. Jautājums par varbūtībām gan ir ikdienai samērā tuvs un tā atrisinājums (uz vienalga, kādu pusi) būs ar tiešu atsaukšanos uz ikdienu (kurā RNG/pRNG risinājumi jau sen spēlē stabilu lomu), taču tur nekas neprasās pēc jaunas fizikas.

No otras puses, to var pārfrāzēt. Nekas nemainās, ja pārrakstām OP, izmantojot frāzi "visa līdz šim zināmā fizika". T.i., būs jauni novērojumi, nāks jauna izpratne, taču šī ir tā bāze, kas ar ļoti augstu varbūtību turpinās palikt nemainīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-27 15:20 (saite)
Pēc jaunas ne, pēc vēl nezināmu lietu noskaidrošanas, kā vienmēr. Tāda situācija, kad jāpārskata visi priekšstati, protams, ir teorētiski iespējama, bet ļoti mazvarbūtīga, līdz šim jau vecāki koncepti/ teorijas iet iekšā jaunākajos kā apakš - un gala gadījumi. Tipa ņūtona mehānika jau nekur nav palikusi, viņa tikai ir apakšgadījums un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 15:43 (saite)
Protams, var gadīties, ka nāksies ievērojami papildināt arī daļu no šiem pamatiem (viens piemērs, kas nāk prātā, ir augsto temperatūru supravadāmība, kuras izskaidrojums (varbūt) varētu prasīt QFT papildinājumus neperturbatīvajā režīmā), bet pagaidām tas šķiet diezgan mazvarbūtīgi (un arī tad tie būtu papildinājumi, nevis jau zināmā resetošana par kaut ko radikāli citu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-09-27 15:39 (saite)
Kaut ko tādu var pateikt, nepieminot zinātni nemaz. Priekš ''ikdienas dzīves'' man nav jāzina neviens pats fizikas likums vai tā matemātiskais vienādojums. Matu skaldīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 15:45 (saite)
Nav runa par ikdienas dzīves dzīvošanu, bet gan par ikdienā novērojamo fenomenu izskaidrošanu. Tīri pragmatiskā plānā, protams, Tev taisnība — var gluži labi dzīvot ikdienas dzīvi bez vajadzības pārzināt fiziku (as can be observed).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 15:56 (saite)
Tad to var pagriezt tālāk. Jādefinē kas ir tie ikdienā novērojamie fenomeni. Es ikdienā novēroju pietiekami daudz fenomenus, kurus zinātne neizskaidro un man arī nav vajadzības pēc tā, lai tā skaidrotu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 16:17 (saite)
Te nu mēs esam nonākuši pie tā, ko es norādīju jau OP. Ej un izlasi tos bloga ierakstus. Tie ir īsi, sarakstīti sarunvalodā un diezgan labi paskaidro, tiesi kas ir domāts ar ikdienā novērojamajiem fenomeniem un to izskaidrošanu (hint: tas ir tieši tas, pēc kā tas izklausās, proti, atbildes uz jautājumiem, uz kādām fizikas taburetēm stāv viss apkārtnē novērojamais, neatkarīgi no tā, vai tas ietilpst ķīmijas, bioloģijas vai vēl kādā sfairā).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 16:23 (saite)
Ā, nu tad jau ok. Fizika labi izskaidro fizikālus fenomenus. Man par to nav ne mazāko šaubu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 16:24 (saite)
Ar zemsvītras piezīmi, ka frāze "fizikāli fenomeni" ir vienkārši mazliet garāks veids, kā pateikt "fenomeni".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 16:35 (saite)
Tavi epistemoloģiskie vai ontoloģiskie prātojumi ir tava personīgā darīšana. Nedz fizika nedz kāda cita zinātne ne ar ko tādu nenodarbojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 16:42 (saite)
Protams, taču zinātne nodarbojas ar eksistējošo fenomenu pētīšanu un skaidrošanu, un ja mani epistemoloģiskie vai ontoloģiskie prātojumi sakrīt ar novērojumiem, tad kādēļ gan pēdējos nepieminēt, it īpaši tēmā, kura tāpat jau ir pārvērtusies par kārtējo ūdens liešanu. Evidence-based beliefs and all that. Also, Sean Carroll seems to agree with this sort of statement on all counts, līdz ar to vēl jo vairāk nekautrējos tos pieminēt tēmā, kas ir pārvērtusies par ūdens liešanu par un ap viņa rakstīto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 16:52 (saite)
Neviens jau tev nespiež nākt klajā ar kosmiska mēroga muļķībām un pasniegt tās kā faktu. Science =/= scientism. Also, ir evidences un ir self-evident patiesības, kuru zinātnisko verifikāciju pieprasītu tikai ārprātīgie vai idioti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 17:20 (saite)
Kosmiska mēroga muļķības? Kur? Apgalvojumā, ka nekas no novērojamā nav "nefizisks"? Show, don't tell.

Actually no, feel free to do neither. Esi man tiešām un no sirds apnicis ar savām nenodemonstrējamajām (un, vēl labāk, no vajadzības nodemonstrēt atbrīvotajām, tātad ticamajām uz vārda, for some incredible reason) "self-evident patiesībām", kuras, pēc visa spriežot, eksistē burtiski tikai Tavā (un varbūt Renē 'Abdula al Vahīda' Guenona) galvā. Ej ar mieru un sastādi kompāniju citiem tradicionālistiem-platonistiem-white power faniem, kas, šķiet, aptuveni apraksta to cilvēku kategoriju, kas, Tavuprāt, "nav ārprātīgie vai idioti".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 17:34 (saite)
''Kur? Apgalvojumā, ka nekas no novērojamā nav "nefizisks"?''

Kas ir fizisks faktā, ka Bahs > Bībers? Kas ir fizisks faktā, ka krāpt laulāto ir netikumīgi? Kas vispār ir tikums un uz kādām fizikas elementārdaļiņām to reducēt?
Ā nu jā, viss ir subjektīvi un relatīvi. Intelektuālo punduru parastais cop-outs. Smieklīgākais ir tas, ka paziņojums ''nav nekas nefizisks'' pats par sevi JAU ir metafizisks postulāts, kurš nav pakļaujams zinātniskai validācijai.
Un nē, self evident patiesības nepastāv tikai manā, bet arī daudzu citu cilvēku galvās, ja to smadzeņu gaļas aikjū pārsniedz vismaz istabas temperatūru. Tieši tāpēc mēģinājums pasniegt scientismsu/materiālismsu kā kaut kādu defolto un ''vienīgo pareizo'' domāšanas modusu ir švaka demagoģija.
Ar ko Platons nogrēkojies, lai viņu mestu kopā ar white-power something, nudien nesapratu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 17:53 (saite)
Ja Tevis minētie apgalvojumi par Bahu un "tikumību" tiešām būtu fakti, tikpat neatkarīgi no indivīda uzskatiem, kultūrvides, vēsturiskā perioda utt., tādā pašā mērā, kā "ķermeņi uz Zemes krīt ar ātrumu 9.8067 m/s2" ir fakts, tad jā, es tiešām aizvērtos un ar sarauktu pieri aizdomātos par to, kā gan fizika mūsu šībrīža izpratnē varētu inkorporēt šādas parādības.

Un IQ? Tiešām? Mans IQ ir 152 pēc WAIS-IV skalas (FSIQ mērs, 2011. g. pie sertificēta speciālista UK), Š. Kerola un citu scientistu-materiālistu IQ vērtības es nezinu, taču nekas neliecina, ka viņi piederētu intelektuāli "apdalītai" publikas daļai. Es neapgalvoju, ka intelekts pats par sevi (t.i., bez iegūtas kompetences attiecīgajās jomās) noteikti korelē ar tādu vai citādu pasaules redzējumu, un iesaku arī Tev paturēt pie sevis savas piezīmes par intelekta punduriem, jo neko tādu neizdodas novērot. Tas, ko es apgalvoju, ir tikai tas, ka materiālisms pagaidām precīzi sakrīt ar empīriku (viss novērotais ir aprakstāms ar vienām un tām pašām fizikālajām "taburetēm"). Ja tas kādā brīdī sāks nesakrist ar jauniem novērojumiem, es labprāt atgriezīšos pie šīs tēmas un revidēšu savus uzskatus.

Kas attiecas uz Platonu, tad viņam nav nekāda sakara ar white power. Es tikai novēroju, ka, pēc Tavām domām, "ārprātīgajiem un idiotiem" (un, protams, "deģenerātiem", lai ko tas vispāri nenozīmētu) nepieder faktiski tikai tie, kuru uzskati ļoti cieši sakrīt ar Taviem personīgajiem. Correct me if I'm wrong.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 18:10 (saite)
Par IQ tā bija vien valodas figūra. Mani uzskati nav nemaz tik specifiski, lai būtu kaut kā īpaši jāpielāgojas, tiem piekrītot. Drīzāk jau tavi uzskati ir eksotiski. Es piekrītu, ka fakti par Bahu vai tikumību nav tieši tādi paši kā fakti par gravitāti, bet tāpēc ne mazāk patiesi un tikai tāpēc, ka tie nav reducējami materiāli, nenozīmē, ka patiess ir relatīvisms. Tas ir cop-auts intelektuāliem sliņķiem vai cilvēkiem, kas uztver materiālisma noliegumu kā draudu ateismam (kas tavā gadījumā droši vien ir galvenais).

Materiālisti lieto cirkulāru loģiku. Ja mēs kaut ko spējam novērot, tad tas ir materiāls, savukārt, ja kaut kas, no vērojamā nereducējas materiāli, tad vienkārši uzskatīsim, ka tas neeksistē objektīvi un ''everything's in the mind'' postmodernistu bs tiek pieņemts kā valīds skaidrojums. Lai tam piekristu, jābūt pamatīgi atrautam no realitātes vai sevi iesprostojušam ideoloģiskā prokrusta gultā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 18:25 (saite)
Jā, tas ir apmēram kaut kas tāds, par ko es iebilstu. Kā man te paskaidroja, ja realitāti nevar izskaidrot, tad tā nav fizikas problēma. Es tajā redzu tikai selektivitāti, lai izvairītos no skaidrojumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-09-27 18:46 (saite)
Of course not everything is in the mind. However, it seems very likely that some things are in the mind. Acīmredzot mūsu galvenās domstarpības ir par to, kuras lietas pieder kurai no šīm grupām. Savukārt pasludināt materiālismu par intelektuālu slinkumu man šķiet vienkārši... arbitrāri, patvaļīgi, no sērijas "mana filosofija ir garāka par tavu filosofiju".

Anyway, es piekrītu, ka Tavi uzskati nav eksotiski (un vēsturiski tie, protams, ir stipri senāki par samērā jauno redukcionistiskā materiālisma mēmpleksu), un nedz es, nedz kāds cits jau Tev neliedz uzskatīt, ka eksistē "taburešu domēns" un "self-evident patiesību domēns", kas nav daļa no pirmā (nedz kā "sastāv no taburetēm", nedz kā "sastāv no dažu taburešu salikumu kustības no taburetēm veidotās smadzenēs"). Problēma ir tikai tāda, ka es neredzu veidu, kādā šāda karte varētu būt akurāts teritorijas apraksts (un kā vispāri šādu tēzi pārbaudīt, ja reiz runa ir par supposedly nenodemonstrējamām un empīriski nepārbaudāmām lietām, kuras kaut kā tomēr pamanoties būt objektīvi reālas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-27 19:04 (saite)
Baha mūzikas pārākumu var ļoti viegli pārbaudīt empīriski. Vajag tik dzirdošas balsis. Materiālisms tik ekstrēmā formā, kā to pasniedz tu ir vienkārši kontrproduktīvs jebkādam intelektuālam diskursam par šiem te ''nenodemonstrējamajiem'' fenomeniem (kas arī nav tiesa). Materiālisms ir intelektuāls slinkums, jo tas burtiski paziņo, ka cilvēkam nepiemīt intelekta un viss, ko tas jebkad sapratis par intangible fenomeniem ir pilnīgs sviests un katram ir ''sava taisnība'' neatkarīgi no tā cik attiecīgais viedoklis neliktos absurds (piemēram, Bībers>Bahs).

Daudz saprātīgāk ir saprast zinātnes ierobežojumus un nemēģināt aizvietot reālas zināšanas ar ideoloģiju. Fizikai nav jāuzmetas visām pudelēm par korķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:17 (saite)
Ja tikai man būtu iemesls uzskatīt, ka eksistē vairāk par vienu "pudeli". Anyway, pietiks atkārtoties. Pieņemu, ka Tev pašam arī ir apnicis staigāt pa apli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ze
2015-09-29 14:02 (saite)
Ja Bahs > Bībers nav relatīvs vērtējums, kas atkarīgs no perspektīvas tad, kāds ir tas jūsu objektīvais un neizfiziskais likums, kas to nosaka? Tieši bēgšana obskūrā ezotērikā ir kopauts un intelektuāls slinkums. Un tas, ko jūs teicāt par laulātā krāpšanu, kā likumu, arī ir absurds, jo pastāv daudz dažādu laulības definīciju un "krāpšanas" jēdziens nav universāls visām kultūrām. Tas gluži vienkārši ir antropoloģisks fakts, balstīts novērojumos - nesaprotu, kā tas var būs cop-outs? Cik saprotu, tad cop-outs ir viss tas, kas nesaskan ar jūsu maģisko domāšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2015-09-27 17:07 (saite)
> kā un kādēļ no koka krīt āboli

ēm, tu kļūdies. tieši grieķi skaidroja kāpēc āboli krīt (Aristotelis rakstīja kaut ko par lietu dabu, katra lieta tiecas ieņemt savu stāvokli utt.)
tikai modernajā izpratnē zinātne atteicās no skaidrojumiem "kāpēc", tā vietā piedāvājot formulas (vai arī redukciju, bet fizikas pamatus jau īsti nav uz reducēt.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 17:31 (saite)
Iebildīšu, ka "āboli krīt, jo katra lieta tiecas ieņemt savu stāvokli" nav skaidrojums, vai vismaz nav īpaši labs skaidrojums. Tas neļauj izdarīt prognozes, neļauj sastādīt realitātes karti, pēc kuras vadīties jaunās situācijās. "Āboli krīt, jo \(F = G \frac{m_{1} m_{2}}{r^{2}}\)" nav ideāls skaidrojums, bet tas ir ļoti, ļoti daudz labāks par prātuļošanu par detaļās neizteiktu "lietu dabu".

Pie tam tas satur gan atbildi uz "kā?" (proporcionāli abu masu reizinājumam un inversi proporcionāli šo masu centru savstarpējā attāluma kvadrātam), gan "kādēļ?" ("tādēļ, ka katrs masīvs objekts pievelk visus citus masīvus objektus ar spēku, kura vektors sakrīt ar taisni, kas šķērso šo objektu masas centrus"). Par Ņūtona modeli advancētāki skaidrojumi šīs atbildes vēl vairāk izvērš un padziļina — "tādēļ, ka starp masīviem ķermeņiem pastāv apmaiņa ar gravitoniem kā gravitācijas mijiedarbības lauka kvantiem", "tādēļ, ka masīvi ķermeņi ap sevi konkrētā veidā izmaina laiktelpas liekumu, izmainot citu šajā laiktelpas apgabalā pārvietojošamies ķermeņu trajektorijas", utt., līdz pagaidām vēl nesasniegtajai kvantu gravitācijas teorijai.

Es, protams, piekrītu, ka mēģinājumi izskaidrot apkārtnē novērojamos fenomenus bija aktuāli un tika veikti arī seno grieķu laikā. Ir tikai tas, ka šo skaidrojumu detalizācija un "kvalitāte" (atbilstība realitātei, pielietojamība etc.) laika gaitā ir tikai pieaugusi (which, I think, is also very much uncontroversial).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2015-09-27 18:53 (saite)
Aristoteļa teorijas bija falsificējamas, tieši tāpēc Galilejs varēja tās apgāzt, veicot savus eksperimentus un novērojamus. Kāpēc lai tās nebūtu ļāvušas izdarīt prognozes?

Par "gravitācija ir apmaiņa ar gravitoniem" man pat nav ko teikt - neko neskaidrojoša cirkularitāte, kas zināmu jēdzienu reducē uz matemātiskiem objektiem, ko dzīvē neviens nav redzējis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 18:59 (saite)
Tā ir precīzi tikpat "neko neizskaidrojoša cirkularitāte", cik "stiprais kodolspēks ir apmaiņa ar gluoniem". Bez atbilstošiem paskaidrojumiem šis atsevišķais teikums varbūt tiešām nav ļoti ilustratīvs, taču tas korekti apraksta lietas būtību un kalpo kā konspekts detalizētākam tās pašas parādības aprakstam.

WTF, es pat nesaprotu, kādēļ man tas viss ir jāsakošļā, jāatrij un tādā formā jāstāsta cilvēkam, kurš, pēc visa spriežot, gluži labi saprot vismaz tēmas pamatus. Trolling?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-09-27 18:32 (saite)
Formulas jeb matemātiku, kas būtībā ir tikai cilvēka iztēles auglis. Kad cilvēki aizdomājas par dažādām matemātikas lietām, tad viņi sāka pamanīt – bet hei, šī lieta, ko mēs novērojam dabā, ļoti labi saskan ar kādu no iepriekš izdomātajām formulām. Bet kamēr šādas matemātikas vēl nebija, cilvēki selektīvi neredzēja tos fenomenus, uz kuriem šīs formulas attiecās. Būtībā tas nav daudz atšķirīgs no Dieva izdomāšanas un pasaules skaidrošanas ar Dieva esamības palīdzību. Tikai Dieva skaidrojums nebija īpaši efektīvs, tāpēc no šāda veida beigās atteicās un aizvietoja ar formulām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 18:53 (saite)
Nonsenss: vai tiešām tas būtu jāsaprot tā, ka cilvēki "selektīvi neredzēja" ķermeņu krišanu, pirms bija atklāts vispārējais gravitācijas likums? Attiecīgie fenomeni (atskaitot tos, kuru novērošanai nācās izgudrot specializētu "acu apbruņojumu") ir bijuši pamanīti vienmēr, kurpretī paši skaidrojumi laika gaitā vienkārši ir pilnveidojušies un tikuši arvien labāk "nosinhronizēti" ar šiem novērojumiem (kur matemātika šādā veidā ir nekas cits, kā ļoti efektīvs un kompakts apraksta veids jeb valoda).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:02 (saite)
Tur jau tā lieta, ka neredzēja. Tas apokrifālais stāsts ir par Ņūtonu, kuram uzkrita ābols un viņš "saprata", ka ir gravitācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:04 (saite)
What.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:09 (saite)
Neizsaki muļķīgus pieņēmumus un tad pašam nebūs jābrīnās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:13 (saite)
Apgalvojums "cilvēki neredzēja ķermeņu krišanu pirms 1686. gada" ir absurds. Bija novērojumi, nebija adekvātu skaidrojumu. Līdz ar Ņūtonu tika iegūti pirmie adekvātie, konkrētie šī fenomena skaidrojumi (kuri, protams, izrādījās ļoti nepilnīgi, bet tas jau ir cits stāsts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:17 (saite)
Es to neteicu. Es ļoti kodolīgi gribēju pateikt, ka cilvēki agrāk neredzēja krišanu kā gravitācijas fenomenu. Un tā ir paradigmas maiņa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:24 (saite)
Novēroju, ka frāzei "paradigmas maiņa" ir ļoti daudz kopīga ar frāzi "modes kliedziens". 99% fizikas (un zinātnes kā tādas) sastāv no "shut up and calculate", kamēr "paradigmas" daudz vairāk interesē zinātnes filosofus, zinātnes vēsturniekus, zinātnes žurnālistus u.c. par zinātni interesējošamies, bet ar to nenodarbojošamies publikas daļas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:29 (saite)
Exactly. Tie, kas skaitļo, tev liekas īstie fiziķi un zinātnieki, bet tie, kas nodarbojas ar filozofisko pusi, tādi prātvēderi vien ir. Man šķiet, ka ir otrādi – tie, kas skaitļo, tikai dara rutīnas darbu, bet īstā kreativitāte un zinātnes virzītāji ir tie, kas atrod jaunas un sākotnēji šokējošas idejas.

Bet filozofu darbus es diez vai sauktu par modes kliedzienu. Modes sabiedrību interesē kaut kas cits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-27 19:35 (saite)
Disclaimeris: tu nevari nodarboties ne ar kādu ``filozofisko pusi``, atrast jaunas lietas, ja tu neesi tas, kas zina lietas un plāno pētījumus.

[ un vispār, cik amizanti ir šitie kreativitātes zinātāji no malas]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:41 (saite)
Protams, bez tā visa neiztikt. Amizanti ir tie, kas domā, ka filozofija nav nekas nopietns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-27 19:47 (saite)
Bez konnekcijas - ciešas konnekcijas - ar eksaktajām zinātnēm tā nav nekas nopietns. Labākajā gadījumā - loģikas spēle.

[kolēģi atgādinās, kur bija tas links uz datorģenerētiem filozofu rakstiem, kurus citi filozofi cītīgi analizēja un citēja]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:51 (saite)
Oriģinālais raksts ar grezno nosaukumu "Transgressing the Boundaries: Towards a Transformative Hermeneutics of Quantum Gravity", šādu rakstu ģenerators (katra lapas pārlādēšana dod jaunu šedevru). Manuprāt, ilustratīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-09-27 20:04 (saite)
Materiālisms/scientisms = 100% filozofija, kuru secinājumiem nav nekāda sakara ar zinātnisku darbu. Priekš cilvēkiem, kas tajā ''neredz daudz relevances'', jūs ar mb nez kāpēc ķeraties tai klāt daudz biežāk, nekā vidējais aritmētiskais laborants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 20:08 (saite)
Zinātniskajā darbā man tā arī nerūp nekādas filosofiskas kārtulas (izņemot to, ka fona līmenī paliek atskārsme, ka viss jaunatklātais joprojām ir tās pašas taburetes, tikai jaunās un interesantās kombinācijās). Šis nav zinātniskais darbs, šī ir muldēšana par kaut ko vai kaut ko citu, so.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-09-27 19:36 (saite)
Jā, es filosofijai tiešām nepiešķiru pārāk daudz relevances vai vērtības, it īpaši, kad runa ir par zinātnisko darbu. Pie tam, ar "jaunām un šokējošām idejām" nākt klajā ir viegli un vienkārši, kā divus pirkstus pret asfaltu. Nākt klajā ar tādām idejām (modeļiem, hipotēzēm utt.), kam ir lielāks skaidrojuma spēks par iepriekšējām — tā ir šī domāšanas darba relevantā (un grūtā) puse.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:45 (saite)
Patiesībā jaunas idejas nav nemaz tik viegli izdomājamas. Ja tu palasīji to Duration viki šķirkli, tad beigās pamanīji, ka Peter Lynds bija nonācis pie līdzīgām idejām, un tad izrādījās, ka viņš nebija pirmais. Praktiski visu, ko mēs varam iedomāties, kāds visdrīzāk jau ir pateicis (varbūt drusku citiem vārdiem, bet ar to pašu pamatdomu). Kaut ko oriģinālu radīt filozofijā ir ārkārtīgi grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 20:26 (saite)
Ļoti jauki. Next up: Testable hypotheses.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-09-27 18:47 (saite)
Kā citu piemēru var minēt Zena paradoksu, ka Ahilejs nevar apdzīt bruņurupuci. Loģiski, bet nereāli.

Šo paradoksu matemātiski atrisināja ar bezgalīgo virkņu summām. Jo fizika arī nav nekas vairāk par visa aprakstīšanu ar formulām. Tā bija tāda mini paradigmas maiņa, jo līdz tam formāli tas skaitījās neatrisināts.

Paradigmas maiņa ir tajā, ka mēs sākam uz visu skatīties pavisam citādāk.

Es personīgi redzu jaunu fizikas paradigmu Duration filozofijā. https://en.wikipedia.org/wiki/Duration_(philosophy) Tas ir tikai cits veids, kā skatīties uz laiku, bez iebildumiem pret to, ka esošās formulas kaut ko precīzi apraksta. Problēma ir tikai tajā, ka dažreiz tās apraksta lietas no nepareizā skatu punkta. Ja nepareizi skatāmies uz Ahileja un bruņurupuča sacīkstēm, tad mums šķiet, ka Ahilejs nekad neuzvarēs. Mēs zinām, ka tā nav, jo tā dabā nav novērots. Un arī fakts par cilvēka brīvās gribas trūkumu nekad nav novērots dabā. Tas ir tikai secinājums, kas iegūts no skatīšanās uz lietām no nepareizā skatu punkta.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:11 (saite)
Kāds tam visam ir sakars ar fiziku? Zenona paradokss attiecībā uz fiziku nekad nav bijis aktuāls, tas vienmēr ir bijis tikai loģiski-matemātisks domu eksperiments. Un "personīgi redzu jaunu paradigmu", please. Who cares.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:16 (saite)
Domu eksperimenti ir tas, kā fizikā tiek izvērtētas daudzas jaunas lietas. Tas vienmēr ir bijis fizikas ietvaros, bet nebija aktuāls, jo nebija atrisināts. Pēc definīcijas grūti iedomāties, kas dabā varētu nebūt saistīts ar fiziku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:21 (saite)
Kādā veidā tas būtu bijis fizikas ietvaros? Nevienā situācijā kustīgi ķermeņi fizikā neuzvedas tā, kā to apraksta Zenona paradokss. Tas ir fizikai tikpat relevanti, cik tēzes par "nespēšanu divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē" vai jelkuri citi uz aforismu līmeņa balansējoši domu graudi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:29 (saite)
Precīzi uzvedas. Jautājums bija, kāpēc tā laika matemātika nespēja izskaidrot šo kustības it kā paradoksu, bet pēc tam ar bezgalīgo virkņu summām tas kļuva loģisks un pat praktiski izmantota lieta. Tev droši vien relativitātes domu eksperimenti arī šķiet tikai aforismi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:30 (saite)
Nodemonstrē man vienu empīrisku situāciju, kurā kaut kas uzvestos atbilstoši Zenona paradoksam. Vai arī GTFO, either is fine.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:32 (saite)
Pavisam vienkārši, Ahilejs skrien un panāk bruņurupuci, panāk viņu un apdzen viņu. Praktiski jebkura situācija ar apdzīšanu ir tāda. Viens veids, kā aprēķināt šo vietu un laiku, kad tas notiks, ir ar bezgalīgo virkņu summu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:44 (saite)
Zenona paradokss apgalvo, ka Ahilejs nespēj apdzīt bruņurupuci, lasi cītīgāk pats savus filosofus. Jelkura situācija ar apdzīšanu realitātē ir pasvītrojums tam, cik atrauti no realitātes ir šī veida domu eksperimenti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-09-27 19:50 (saite)
Es runāju par šī paradoksa jautājumu – kad Ahilejs apdzīs bruņurupuci. Zenons teica, ka nekad, tāpēc paradokss. Bet mūsdienu fiziķi pateiks – mierīgi. Šeit ir formula.

Tas bija domāts kā piemērs, ka jautājums bez atbildes vai ar absurdu atbildi var likties nezinātnisks. Bet kad pareizā atbilde ir atrasta, tad tam atrodas vieta zinātnē.

Tev ir tendence nesaprast to, kā tas ir domāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-27 19:56 (saite)
Arī Zenona laikā cilvēki gluži labi saprata, ka realitātē atlēts-skrējējs bez grūtībām noskries bruņurupuci. Viss šis "paradokss" un tā atrisinājums ir tīri matemātiska afēra, bez piesaistes tam, kā objekti uzvedas dabā. Tas, ko es tiešām nesaprotu, ir tas, kādēļ šī vispāri ir sarunas vērta tēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chrono
2015-09-28 22:27 (saite)
No kurienes šis vienādojums ir paņemts un vai kaut kur var arī apskatīt vienkopus apzīmējumu atšifrējumus?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-28 23:06 (saite)
Vienādojums ir ņemts no Š. Kerola bloga un tas, more or less, savelk kopā QFT un Standartmodeļa matemātisko bāzi (piem., \(i\overline{\psi}\,^{i}\gamma^{\mu} D_{\mu}\psi^{i}\) ir naturālajās vienībās pierakstīta Dirāka vienādojuma labā puse, attiecīgi \(\gamma^{\mu}\) ir Dirāka matricas, \(\psi^{i}\) ir Dirāka spinors utt., utjpr.). Nākamajā vai kādā no nākamajiem ierakstiem apsolos atgriezties pie šī vienādojuma un izķidāt to pa sastāvdaļām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2015-09-30 21:34 (saite)
Solījums reģistrēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-19 23:13 (saite)
Solījums izpildīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?