Human is the awkward liminal phase between animal and machine

30118 0050 : Rooms of algebraic theology

The supercomputers I’m showing here are powerful almost beyond human understanding. They can map every molecule of the billions on a human DNA string; scrutinise at the atomic level the collision between two pieces of plutonium in an exploding bomb; or sketch the gravitational pull of every star in the galaxy upon every other star in the galaxy. These are not questions that humans could grapple with given plenty of time, a notebook and a sharp pencil. [They] are omniscient and omnipresent and these are not qualities in which we find a simulacrum of ourselves – these are qualities that describe the Divine. [It] is not that these computers might one day resemble humans; it is that they already resemble gods.

The largest virtual universe ever simulated, 25 billion virtual galaxies on a grid made of 2 trillion digital particles, laid bare for everyone to witness.

2417 0034

Labākais pirmā aprīļa joks, kādu šogad esmu redzējis, ar ļoti lielu pārsvaru ir šis papīrs.

In recent years, a number of prominent computer scientists, along with academics in fields such as philosophy and physics, have lent credence to the notion that machines may one day become as large as humans. Many have further argued that machines could even come to exceed human size by a significant margin. However, there are at least seven distinct arguments that preclude this outcome. We show that it is not only implausible that machines will ever exceed human size, but in fact impossible.

Tie, kuri puslīdz regulāri lasa manu blogu, sapratīs, kādēļ man tā šķiet. Sapratušajiem iesaku izlasīt visu tekstu, ir vērts.

22317 2114

Padomāju par šo diskusiju. Daži secinājumi, neviens no tiem ļoti oriģināls:

• Zinātnes metodoloģija ir apolitiska, bet zinātniskā darbība tāda nav, jo to veic cilvēki ar saviem uzskatiem, vērtībām, grupu piederībām u.c.tml. lietām, kas lielā[kajā?] daļā gadījumu netiek atstātas aiz laboratoriju durvīm;
  • Tajā pašā laikā, virzība “pēc iespējas mazāk politikas” virzienā ir deziderāts gan zinātnē, gan citur;
  • Kas attiecas uz ētikas jautājumiem tajās jomās, kur tie ir aktuāli un relevanti, tad uzskatu, ka būtu vēlams, pirmkārt, šos jautājumus izlemjošos kodeksus padarīt more streamlined, savukārt pašu izlemšanas procesu atstāt profesionālām ētikas komisijām, kuru darbs notiek attiecīgās zinātnes disciplīnas pārstāvjiem caurspīdīgā veidā;
• Zinātniekiem vajadzētu būt responsible par pētījumu un to rezultātu kvalitāti, bet ne culpable par šo pētījumu rezultātu iespējamiem nevēlamiem pielietojumiem further down the road;
  • To var uztvert kā motivāciju tiekties iegūt pēc iespējas lielāku suverenitāti laboratorijām, institūtiem un R&D kompānijām (by extension – kompāniju R&D interesēm in general);
• As a fully general argument – aktīvisms lielākoties ir nevēlams, informēšana lielākoties ir vēlama, savukārt robeža starp vienu un otru nereti ir novelkama ar vērā ņemamām grūtībām;
  • Mans arguments par aktīvisma nevēlamību izriet gk. no a.m. “pēc iespējas mazāk politikas” argumenta un tā pamatojuma, kā arī maniem no iepriekšējā izrietošajiem uzskatiem par to, ka tas politikas daudzums, no kura nav iespējams praktiski izvairīties, būtu atstājams profesionālu (t.i., eksplicīti un formāli amatu ieņemošu) statesmanship ekspertu pārziņā;
• Zinātne ir tikpat pakļauta optimizācijas un automatizācijas tendencei, kā visas pārējās lietas, and that’s OK; mēs vai nu pārbūvēsim sevi, lai turpinātu būt konkurētspējīgi, vai arī kļūsim par zemsvītras piezīmi mūsu ļoti citādo pēcteču hronikās (ja pat tik daudz).

Piezīme sev par vispārzināmo, bet pārāk bieži aizmirsto: pirms diskusijas censties novienoties par lietoto jēdzienu definīcijām un tos atpakot, lai ar pēc iespējas lielāku varbūtību izvairītos no tā, no kā sastāv vismaz trešdaļa minētās diskusijas, gan manā, gan, to the best of my ability to observe, citu izpildījumā.

Piezīme sev par nesaistītām vai meta lietām: pabeigt migrēt bloga saturu uz jaunajiem confidence un importance tagiem, šobrīd skripti kaut kādēļ turpina kārties.

24217 1721

Uztveramvielas kombo: Mecingera “Being No One: The Self-Model Theory of Subjectivity”, Vatsa “Blindsight” un “True Detective”.

22615 1357

Disclaimer: Follows a core dump of semi-formulated semi-beliefs, decidedly not intended to be taken as suggestions or advice. Caveat lector.