Human is the awkward liminal phase between animal and machine

24917 0858

Kļavam ar Spārīti (bet īpaši Kļavam) vairs nelejiet. Tas moments, kad grāmatas anotācija ir ne tikai 100 % ne par tēmu, bet arī 100 % neatšķirama no bulšita ģeneratora rezultātiem.

( ... tālāk ... )

1917 0515

Tradicionālas, pārbaudītas vērtības.

28817 0021

Truth shines.

Holy shit. Bakera “Otrās apokalipses” cikls ir noslēdzies — vismaz tik tālu, cik tas ir atklājies, jo kaut kur uz literārā apvāršņa ir trešā, pēdējā (?) triloģija, par kuras kontūrām pēc tikko izlasītā es pat nemēģināšu spriest. Šoreiz papūlēšos saņemties un uzrakstīt godīgu, par trim paplašinātiem teikumiem garāku recenziju, bet droši vien tad, kad būšu vairāk sakārtojis un apdomājis savas domas par pašiem darbiem.

https://www.youtube.com/watch?v=sIciOLD3iO0

Par spīti savam arhetipiskajam un memētiskajam fantasy etalona statusam, Tolkīns, salīdzinot ar Bakeru, atpūšas (gan pasaules konstruēšanas, gan sižeta un personāžu ziņā, kas, tiesa gan, nekad nav bijušas LotR stiprākās puses; lingvistikā, protams, pirmais joprojām “saliek” visiem).

12417 1804

24217 1721

Uztveramvielas kombo: Mecingera “Being No One: The Self-Model Theory of Subjectivity”, Vatsa “Blindsight” un “True Detective”.

22616 1216

17616 1823

26116 0155

Ir autoru darbi, kuri ir “so bad, it’s good”, vai ne? A. Jundzes “Kristofers un Ēnu Ordenis” bija pirmā manis lasītā diezgan ilgā laikā, kuru visprecīzāk es varētu raksturot kā “so bad, it’s worse”.

Konceptuāli sižets ir ne sevišķi pārsteidzošs, taču vismaz mēreni kompetents pusaudžu zinātniskās fantastikas un piedzīvojumu mikslis, taču velns mēdzot slēpties detaļās un šeit tas nav pacenties pat noslēpties. Līdz absurdam aplams reālas un labi zināmas zinātnes skaidrojums (kā īpaši sāpīgu atceros momentu, kur tika pieminēts Higsa bozons), kas ar pūlēm tiek mēģināts pievilkt fantastiskākajiem stāsta elementiem, nekompetenti protagonisti, nekompetenti antagonisti, bez ievērības atstāti sižeta “caurumi”, klišejas un “rādi, nevis stāsti” principa neievērošana – ja šo grāmatu sāk lasīt, jau iepriekš sagaidot stāstu, kas visvairāk atgādina palētas un pārlieku dramatiskas multfilmas pārstāstu prozā, tā tiešām varētu nelikt vilties.

Vai darbā ir arī kas tāds, ar ko varētu attaisnot tā lasīšanā ieguldīto laiku? Jā, ja piemiedz acis uz detaļām un nepiesienas izpildījumam. Stāstā (paredzamā kārtā, bet šoreiz no labās puses) tiek uzsvērta sadarbība, apņēmība un nepadošanās grūtību un nenovērtēšanas priekšā, varoņi problēmas atrisina ne tikai ar dūrēm un staru pistolēm, bet arī ar galvu, un sižets satur pietiekami daudz spraiguma un izklaides, lai vismaz paredzētajam lasītāju lokam varētu nebūt grūti to novērtēt labāk par mani, kamēr es pats ar zināmu piespiešanos dodu divas zvaigznes no piecām.

4116 1321

26915 2142

10815 2134

Finis fundationis nostræ est cognitio causarum et motuum ac virtutem interiorum in natura, atque terminorum imperii humani prolatio ad omne possibile.

The end of our foundation is the knowledge of causes and the secret motion of things, and the enlarging of the bounds of human domain, to the effecting of all things possible.

Mūsu dibinājuma galamērķis ir zināšanas par lietu cēloņiem un to apslēpto kustību, un cilvēka valdījumu robežu paplašināšana līdz visam, kas vien ir iespējams.

/F. Bēkons, “Nova Atlantis”, 1627/

5715 2349

19615 2350

2615 0328

23515 2330

20515 2316