Pag pag, kādi tieši fakti?
Kur pierādījums, kad individuāla pieeja ir neefektīva (pat, ja alternatīvas arī ir efektīvas)?
Kur tu vispār mūsdienu standarta pedagoģijas sistēmā esi redzējis to individuālo mācību stilu un tā efektivitāti vai neefektivitāti? Es tādu nenovēroju nedz skolā, nedz univerā. Varbūt tikai kādās privātskolās bagātniekiem tādas pastāv.
Kas ir ''fokusēšanās uz evidence-based metodēm''? Kādas vēl ir metodes, ja ne evidence based? Izklausās pēc ''profound bullshit'' vai vienkārši redundances, par kuru pats nesen smīkņāji.

Apskatījos kas ir tie krutie vārdu salikumi.

Spaced repetition is a learning technique that incorporates increasing intervals of time between subsequent review of previously learned material in order to exploit the psychological spacing effect.

Nu normāli. Zubrīšana parastā, ar atkārtošanu ik pēc kāda laika, lai ''nosēžas''. Standarta prakse.

The strategy is one that focuses on enhancing memory. It brings out facts that are learned by encouraging students to generate “Why” questions after reading the material. Once the question has been generated, students should try to derive possible answers that define the cause-effect relation between subject and the predicate. In this way students are engaged in a process of active learning.

Tātad mums vajag pedagogu, kas ne tikai spiež zubrīt, bet arī strādā ar skolēniem semināru veidā. Revolucionāri! Paldies, neiroloģija.