Human is the awkward liminal phase between animal and machine

20718 1034

Cruelty free coffee = when I drink it and suddenly don’t hate the guts of everyone around me.

/roterdama/

91117 0028

Teorēma: dabiskās valodas ir regulāras.

Pierādījums: smadzenes ir galīgi automāti [1]. Q.E.D.

[1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8480006

17916 0244

No pēdējā laika labākā populārā līmeņa raksta par cognitive bias tēmu.

8416 2314

29216 2352

9216 2302

Izmantojot plastinācijas un krionikas kombināciju, izstrādāta metode, kas ātri un precīzi saglabā pilnu smadzeņu struktūru līdz atsevišķu sinapšu izšķirtspējai. Izstrādne ieguvusi BPF Small Mammal Prize balvu un projekts tiek ievirzīts nākamajā stadijā.

Focus now shifts to the final Large Mammal phase of the contest which requires an intact pig brain to be preserved with similar fidelity in a manner that could be directly adapted to terminal patients in a hospital setting. [..] This result directly answers a main skeptical and scientific criticism against cryonics – that it does not provably preserve the delicate synaptic circuitry of the brain. As such, this research sets the stage for renewed interest within the scientific community, and offers a potential challenge to medical researchers to develop a human surgical procedure based on these successful animal experiments.

Preses relīze, publikācija “Cryobiology” žurnālā (pilns teksts).

8216 2143

Kārtējo reizi akūti izjūtu diennakts stundu nepietiekamību (vai iespējas uz laiku pavairot sevi vairākos eksemplāros trūkumu).

BTW, vietējie bio/neiro cilvēki (panacea?) – kā jūs tulkotu “dendritic spines”? “Sariņi”? “Dzelksnīši”? “Izaugumi”? Ja arī eksistē akceptēts latviskais tulkojums, tad līdz šim neesmu tādu atradis. Pats pagaidām sliecos uz “izaugumiem”.

5116 2316

Vai varētu būt tā, ka šķietami pašsaprotamās idejas par individuāliem mācību stiliem/pieejām mācību procesam ir tikai kārtējais “neiromīts”? Izrādās, ka tā varētu būt, vai vismaz ka jautājums par šo ideju atbilstību realitātei ir pelnījis padziļinātu izpēti un noskaidrošanu.

Novēroju, ka līdz šī raksta un tā pamatā esošā papīra izlasīšanai šis arī man ir bijis “cached belief” ar implicīti piešķirtu augstu varbūtību, kam tagad vajadzīga pārskatīšana un atjaunošana (jo vairāk tādēļ, ka tas robežojas ar manu lauciņu), tātad literatūras izpēte, tātad papildus laiks, tātad papildus nervi kaut arī nav jau pamata sūdzēties. Pārfrāzējot nemirstīgo Pēci Beisikānu, “kam tad man zinātne, ja vieglas dzīves tīkojas”.

P.S. Ja šis izrādīsies mīts, es prognozēju, ka sabiedrības viedoklis par to mainīsies vēl negribīgāk, kā par “10% izmantoto smadzeņu” vai “loģisko un radošo smadzeņu pusložu” mītiem. Individuālās sniegpārsliņas utt.

P.P.S. Pats papīrs, vēl viens, vēl viens, vēl viens. Šīsnakts lasāmviela.

P.P.P.S. Lasāmviela nav grūta, bet tās ir padaudz. Konspektu un secinājumus uzrakstīšu rīt.

141215 1535

Verbal reasoning seems to be a cesspool of poor thinking, compared to writing things out as formulae, on graphs, in spreadsheets, in code, or as formally posed logical arguments.

Throughout the history humans have almost always used verbal reasoning for everything. Why aren’t we better at it? And how can a reasoning style that was used much less by our ancestors be much more effective?

Perhaps we evolved to be bad at accurate verbal reasoning because it was mostly for the purposes of deceiving ourselves and others into believing convenient falsehoods (the same way a prosecutor in court doesn’t need to worry about being accurate, only persuasive).

It’s possible that thinking through problems formally and avoiding turning to the slick verbal component works because it routes around the parts of our mind that are particularly prone to bias our thinking. Maybe it’s better precisely because it’s an “unnatural” way to do things, and so hasn’t been broken.

61015 2143

21815 1428

Ir kāds attēls, kas man nedod mieru kopš tā atrašanas. Runa ir par pirmo figūru M. F. de Oliveiras et al. 2012. gada papīrā “Revisiting hydrocephalus as a model to study brain resilience”, kur redzams rentgenuzņēmums galvaskausam, kuru gandrīz pilnībā aizpilda šķidrums, atstājot tikai plānu smadzeņu audu plēvīti. Pati par sevi attīstīta hidrocefālija, protams, nav nekas šokējošs; problēma ir tajā, ka raportētais pacienta IQ ir 120 — vairāk, nekā vienu standartdeviāciju (SD = 15) virs vidējā, ar sekmīgi iesāktām studijām pa matemātikas līniju un bez novērotām sociālām vai kognitīvām problēmām, kamēr prognoze pie neatjaunotiem prioriem būtu par indivīdu permanentā veģetatīvajā stāvoklī vai vismaz ar ļoti smagiem kognitīvajiem un motoriskajiem smadzeņu darbības traucējumiem. So what the ventricular fuck is going on here?

Minētajā papīrā autori izvirza hipotēzi, ka atsevišķos, retos gadījumos (jā, daudzskaitlī: vēl viens ļoti līdzīgs gadījums tiek raportēts 2007 g. “Lancet” un iespējams, ka ir vēl citi, kurus man nav izdevies atrast) hidrocefālijas attīstības gaitā smadzeņu mezostruktūra pārorientējas t.s. small-world vai scale-free tīkla režīmā, kas ļauj efektīvi darboties arī apstākļos, kur baltā viela ir pārkārtojusies plānas kārtiņas veidā, tādējādi zaudējot lielāko daļu garāko traktu, taču saglabājot lielāko daļu no īsākajiem. Interesanti šeit vēl ir tas, ka šāda reorganizācija ir optimizācija (kas ir triviāli, jo tā ļauj normālu smadzeņu darbību pie ievērojami mazāka smadzeņu vielas daudzuma) — small-world tīkli, attiecināti uz smadzenēm, dod (citējot M. F. de Oliveiru et al.) “higher dynamical complexity, lower wiring costs, and resilience to tissue insults”; izrādās, ka, šķietami paradoksālā kārtā, atsevišķi smadzeņu bojājumu veidi varbūt var novest pie, ceteris paribus, smadzeņu augmentācijas. Iespējams, ka kaut ko līdzīgu varētu atrast savantu smadzenēs, kur uz kopumā attīstībā atpalikušu smadzeņu fona atsevišķi apgabali ir kļuvuši izolētāki un hiperefektīvi. Pārdomas par potenciālām iespējām šādu “overklokingu” piemērot veselām smadzenēm (kas, ja nododas spekulācijai un pieņem, ka proporcionalitāte saglabājas (t.i., ka runa tiešām ir par scale-free režīmu), varētu nozīmēt kognitīvās funkcijas pieaugumu nevis par reizēm, bet pakāpēm) atstāšu kā uzdevumu lasītājam.

P.S. Jūtos nedaudz pārsteigts, ka атсрала astrāla un tamlīdzīgas mistikas cienītāji nav apsēduši šos gadījumus kā mušas.

P.P.S. Pateicība P. Vatsam par atgādināšanu par šī interesantā fenomena eksistenci un relevanci.

12715 0054

2715 2249

Marijas Konovaļenko, Krievijas “Science for Life Extension Foundation” vadītājas un gerontoloģes, prezentācija par paralēli attīstāmām tehnoloģijām, kuru mērķis ir indivīda funkcionāla nemirstība (bioloģiski neierobežots mūža ilgums). Pārpublicēts ar M. Konovaļenko atļauju.

12615 2202

22515 0249

To everyone talking about how the human brain is the most complex object in the Universe: Stop that. It’s not. An equivalent amount of completely random molecular combinations is far more complex. The most complex mathematically possible thing is an infinitely long string of random bits. The most complex arrangement of matter is hot gas. Raw complexity doesn’t do very much.

Belief update: I’m starting to think that the “complexity” in question might actually be [closer to] complexity-compressible-by-observer, à la Schmidhuber. In this revised version the original claim might still be an overstatement but at least it makes actual technical sense (and the new hypothesis seems to justify and uplift to precision my initial one, namely that the sentence actually translates to “brains are very impressive”).