MaKo
Draugi 
20.-Jan-2017 08:26 am - Par nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokļiem.
Principā, šodienas nekustamā īpašuma cenu burbulis ir vienkāršs blakus-efekts tam, ka nekustamie īpašumi netiek aplikti ar nodokli (jeb, tiek aplikti ar smieklīgi maziem nodokļiem).

Rezultāts ir tas, ka ir ļoti izdevīgi naudu noparkot īpašumā. Būt par zemes īpašnieku (land-lord, tā teikt) ir ārkārtīgi vērtīgi. Tāpēc arī vērtējumi lec uz augšu, tāpēc arī cenas lec uz augšu. Papildus efekts: lai īpašumu nopirktu, jāņem kredīts. Kredīts jāņem uz 30 gadiem vai ap to. Ko nozīmē 30 gadu kredīts? Ka apmēram 100% pa virsu no kredīta summas aizies bankai procentu maksājumos.

Tad kāds ir šādas īpašuma-ar-nodokļiem-neaplikšanas politikas rezultāts: vienkārši, tie ir pabalsti bankām.

Iedomāsimies nodokļu politiku, kad par īpašumu ir jāmaksā reāls procents no tā tirgus vērtības (nu, kautkādas izlīdzinātas un svērtas vērtības - un, iespējams ar progresiju - lai miljonārs par savu villu maksā asins naudu). Pirmkārt, tad vienreiz nopirktu īpašumu nevarētu land-lord turēt savā īpašumā mūžīgi: kaut kad tas būtu jāatgriež atpakaļ valstij, atpakaļ tirgū - tas ir, ja īpašnieks vairs nespēj nopelnīt, lai samaksātu atbilstošos nodokļus.

Otrkārt, īpašumu cenas būtu strikti saistītas ar to cik ar īpašumu var kaut ko nopelnīt: nopirkt kaut ko, un vienkārši to "pieturēt" būtu vistīrākie zaudējumi. Īpašumu cenas iegūtu citu ekvilibriju - saistītu ar to reālo pelnīt-spēju. (Ja ir kaut kāds īpašums nomaļā vietā, par kuru neviens neinteresējas - tā cena būs maza, sekojoši arī nodokļi nelieli. Ja īpašums ir vietā kuru daudzi iekāro - viņi uzskrūvē cenu savstarpēji pārsolot - cena ir liela, sekojoši arī nodokļi lieli - bet ja nodokļi ir par lieliem, un īpašums nevar sevi atpelnīt, tad arī cena noslīd, līdz sasniedz līmeni kad pelnīt-spēja ir samērojama ar nodokļiem. Līdzīgi, arī ja nodokļi ir neatbilstoši mazi - īpašums pelna neatbilstoši daudz, vērtējums ceļas, nodokļi ceļas, līdz atkal sasniedz ekvilibriju.)

Un manuprāt vispār, tam nodokļu ekvilibrijam būtu jābūt tādam, ka īpašniekam, dēļ nodokļiem ūdens smeļas jau mutē, bet šis caur degunu vēl elpo.
Šobrīd nekustamā īpašuma tirgus (un sekojoši arī īres tirgus) lielākā problēma ir "pieturēšana". Īpašnieki nelaiž savas platības "tirgū", jo viņiem nav nekāda stimula tirgu piesātināt - labāk "turēs cenu", izīrēt piedāvās tikai sīku procentu no pieejamajām platībām bet par lielāku renti, utt, utt.

Svarīgākais ieguvums būtu, ka īpašumu cenas noslīdētu zemē, jo nebūtu izdevīgi tos uzpirkt un turēt mūžīgi (uzskrūvējot cenas). Otrādi - cenas būtu pieejamas reāliem cilvēkiem kas ir reāli gatavi strādāt, grozīties un pelnīt. Bet nosvērtos tas jocīgais naudas kupris, kur pārvērtēta īpašuma pirkšanu ir jāfinansē bankā, kura pēc tam 30 gadus var kasēt procentus.

Piemēram: ja ir māja, kas maksā € 100'000 šodien; lai to pirktu ņem kredītu, bankai 30 gadu laikā atmaksā € 200'000.

Tam pretī - tā pati māja maksā ap € 20'000 (jo pārdevējs cenšas no tās tikt vaļā - īpašums viņam ir kā akmens kaklā). Cilvēks to pērk varbūt pat neņemot aizdevumu, bet reizē dabū saistības pēc tam maksāt kārtīgu nodokli katru gadu, un 30 gadu laikā valstij samaksā, pieņemsim, € 80 000 (jeb € 200 eur mēnesī, kas ir, šim piemēram, 1% no mājas tirgus vērtības.)

Interesanti, vai ne? Māja pati ir tikai € 20 000 vērta, bet tās turēšana īpašumā 30 gadus, izmaksā € 100'000 dēļ nodokļiem. Tas ir, īpašumā to turēt ir izdevīgi tikai tam, kas mājā dzīvo, čakli strādā, un spēj samaksāt.

Bankām šāds modelis protams ārkārtīgi nepatiktu... nauda aiziet valsts kasē, nevis baņķiera zutenī.

Modelis nepatiktu "ārvalstu investoriem" kas cenšas naudu noparkot īpašumos - sk. Vankūveras atgadījumu (ķīniešu miljonāri masveidā uzpērk dzīvokļus un mājas, noparkojot, izvedot savu naudu no Ķīnas).

Modelis arī nepatiktu cilvēkiem kam ir īpašums labā vietā (Jūrmala, utt), bet nav atbilstoši ienākumi. Tiem nāktos savas mājas pārdot, pārvākties uz vietu kur miljonāri dzīvot neraujas: nav tirgum atbilstošu regulāro ienākumu = nav cepumiņu. Māja aiziet tiem, kas strādā, grozās, un ir gatavi maksāt.


***
Jā, atkal jau jāatceras, kas Latviju īstenībā sagaida nākošajos gados:... tālāk ... )
20.-Jan-2017 09:57 am - Divkopienu sabiedrība
Pa televizoru no Davosas rāda Sorosu.

Krievvalodīgā kolēģe neizpratnē prasa – kas tas tāds?!
20.-Jan-2017 09:20 am
pēdējā laikā esmu kļuvusi tāda apcerīga. mierīgāka vai. un man patīk statiski plūstošu lietu skaistums.

un tāpēc vakar, kad Peldošajos-Ceļojošajos II pirmā cēliena vidū atvērās priekšskars un no skatuves nāca skaista milzmigla un skanēja Nastavševs pie klavierēm, es biju gatava gandrīz nosist kundzi sev aiz muguras.
lūk, skats, kas īpaši rezonē ar manu sajūtu, mūzika un migla, nāk virsū, viss skaisti, bet viņa, izdomājusi, ka nu ir brīdis atelpai (jeb - uz skatuves taču nekas nenotiek), sāka lopsēt iekšā šokolādi, katru gabaliņu izņemot no čaukstpapīra, aiztaisot čaukstpapīru, atkal attaisot, izņemot, aiztaisot - un tā VISU dziesmu.

jebkurā gadījumā, absolūtu nepiekritīšu Radzobēm - nav tā izrāde nekāda izgāšanās. un ja kritiķu dāmas nebūtu tik daudz runājušas par homoseksuālismu, man pat PRĀTĀ nebūtu nācis šo izrādi centrēt ar šo topiku. un sievietes? sievietes ir burvīgas. kariķētas, bet burvīgas. burvīgas. lai arī, protams, izrādē ir vājas vietas, bet kopums ir skaists, pēcgarša laba, vizuāli iespaidīgi, nejēdzīgā garlaicība nolasās.

UN - pirmais cēliens beidzāa ar visu klaviervāku pacelšanu - tas izskatījās ledus sastrēgums palu laikā! ļoti ļoti iespaidīgi.

(otrais cēliens ir stipri vājāks, segliņa izkrīt no lomas un apnīk, tad ir nesaprotami sižeti, kas nočakarē peldējumu un ceļošanu)
20.-Jan-2017 09:11 am - pusaudzis
Bērniņš uz olimpiādi, man nervs beigts. Šī ir tā reize, kad rezultātam ir nozīme.
20.-Jan-2017 09:03 am
draudzene meklē aukli Bajāru ielas raj. 2 x ned. pa 4 h
20.-Jan-2017 08:56 am
Rīta prieks - tv "perec" raidījums "čo proizhoģit?". Tas ir kriminālinform (lielākoties gan DTP), ko lasa trollis, tajā skaitā no tv kastes izskan nenormētā leksika (no raidījuma vadītāja puses, nevis "varoņu"). Vizuālais arī lielisks. nevaru pārstāstīt, bet, nu, ķiķiķi un oma uzlabojusies ļoti.
20.-Jan-2017 08:41 am
Самое большое преимущество любовницы заключается в том, что с ней можно поговорить о недостатках жены. Попробуйте поговорить с женой о недостатках любовницы.
20.-Jan-2017 07:32 am
Skatiens pielīp un seko, tur neko nevar darīt. Var sevi censties apmānīt, reizēm izdodas.
~#^%&
20.-Jan-2017 06:30 am
paskatījos nedaudz iecienīto trubas kanālu, dunduks drošvien šo zin
20.-Jan-2017 02:15 am
Jācer ka cibā tomēr geimeri ir palikuši, ko labāk ņemt, ja grib šūteri uzzipāt "skaisti" un tā lai neraustās pie ļoti labas kvalitātes, radeon rx480 vai tomēr geforce 1060 (1080 bet tas jau būs bik par dārgu priekš mana atvēlētā pasākuma), piemēram jaunāko doom. Procesors intel.
20.-Jan-2017 01:28 am - ņūeidzš/īstais horoskops
Luteram ir brīnišķīgs, pārsvarā lakonisks (scholia veida) apustuļa Jāņa vēstuļu skaidrojums. 1529./1530. versijā par 1. Jāņa vēstules mudinājumu "pārbaudīt garus" (1.Jņ.4:1) Luters piepeši izvēršas un sāk runāt par latviešiem zināmām un tuvām lietām, apskatot dažādus viltus garus un praviešus. Atsaucoties gan uz Veco, gan Jauno derību, un, acīmredzot, uz vācu tautas ikdienas dzīves liecībām, tiek minēti "onemim" (senebr.) - "zīlnieki, kas māca izraudzīties noteiktiem darbiem kādas īpašas dienas, piemēram, tajā un tajā dienā ir labi atšķirt bērnu no krūts", tad Luters piemin "menaheschim" - pareģus, kuri saka, ka, ja krauklis vai pūce kliedz, kāds cilvēks mirs. Tad seko "mechashim" jeb "malefici", t.i. raganas, kuras lido pa gaisu, piesauc vētru un negaisu, samaitā labības sējumus (lai gan Luters piebilst, ka ir daudz tādu, kuri domā, ka raganu nemaz nav). 

Tālāk Luters piemin kaut ko, par ko visu laiku domāju, ka tas attiecas specifiski uz mūsu reģionu, bet izrādās, ka ideja ir daudz pirmatnējāka - "hoberim" jeb "incantatores", t.i., pūķu līgavas un pūķu līgavaiņus, kuri nozog sieru, sviestu un graudus. Tādas pūķu līgavas var cilvēkam radīt zilus un brūnus plankumus, itin kā viņš būtu sists; tās naktīs moka cilvēkus, kuri dara savu kalpošanas darbu, rūpēdamies par zirgiem u.c. Luters turpat nekavējas mūs informēt, ka "tādi gari, kas kalpo Sātanam, mīt Īrijā, tāpat arī Torgavā". Viņš raksta: "Markā, kādā klosterī ir mitis šāds Sātanam kalpojošs gars, kas savācis tur visdažādākās lietas sarkanā krāsā, un galu galā šai klosterī ir nodurts doma mācītājs." Luters brīdina, ka šāds šādi ļaunie gari mums visur var pielavīties klāt tuvumā, tie var slēpties gan cilvēka sirdī, gan viņa smadzenēs. Šai garu grupai turklāt piederot arī apslēptās mantas meklētāji un kristālu aplūkotāji, kā arī incubi, kuriem ceturtdienās (ievēro, Vācijā, t.i. senajā Ģermānijā ceturtdiena ir svarīga, jo tā ir Tora diena, Thursday, Torsdag) jādod ēst cepešus un dzert vīnu.  Luters par šo ir lakonisks: "Sātans kā cilvēka padevības zīmi pieprasa ārēju kalpošanu, lai pierādītu, ka valda pār viņu, un lai nāves brīdī iedzītu viņu izmisumā, ka viņš, pats sevi nolādēdams, sacītu: ak vai! - es vēl esmu Sātanu paēdinājis un padzirdījis!"

Vēl bez vardarbīgiem un maldinošiem spokiem, mirušo izprašņātājiem vai tiem, kuri saviem bērniem liek iet caur uguni, Luters uzskaita kaut ko mūsdienu latviešiem aktuālāku: "jidonim" jeb "sortilegi", t.i. mūsu astrologus jeb zvaigžņu tulkus, kuri "ceļ planētu namus un pareģo likteņus: kas dzimis tajā un tajā zīmē, tas būs dzērājs, netiklis vai arī dievbijīgs, veiksmīgs cilvēks." Lutera spriedums ir nesaudzīgs: "Taču mēs visi esam dzimuši Ādama un Ievas zīmē; mēs pasaulē ienākam kā grēcinieki, kā dusmu pārņemti Dieva zaimotāji, kuros mīt tieksme uz visu ļauno. Tas ir mūsu īstais horoskops."
20.-Jan-2017 12:11 am - homo habilis
Kā jau Kamingss norādīja, ir tā, ka "mūsu skatījumā" tieši Merkele, Hilarija, ilgstošie EU vadītāji un birokrāti ir pērtiķi ar granātu. Nav šaubu, ka pretī tiek likti šaubīgi autsaideri, arī pērtiķi ar granātu. Taču vienā gadījumā mums ir vecišķi pērtiķi glītos uzvalkos ar brillēm, iestutēti polsterētos krēslos sapulcēs, nopietnām sejām, kuri domā, ka nav pērtiķi, kamēr otrā gadījumā mums uz ielas ir vienkārši pērtiķi. Kā jau Kamingss norāda, bīstamākais ir tas, ka supposed eksperti nemaz tādi nav - ja ielas pērtiķi ir pakļauti vienkāršam apmāna riskam, tad kabineta pērtiķi - kuri tiešām burtiski tur rokās granātas (krīzi pēc krīzes, nekompetenci pēc nekompetences), kontrolē vai pareizāk sakot nekontrolē vai nespēj kontrolēt granātu apriti, nespēj noturēt granātu rokās - viņi ir pakļauti divkāršam pašapmāna riskam, ar lietpratīga pērtiķa grimasi, radot iespaidu par to, kā nav, un domājot, ka nemaz nav pērtiķi. Pērtiķis ir un paliek pērtiķis - vai nu granātu turot atklāti rokā, vai klusi turot kabatā un domājot, ka gan jau nesprāgs, gan jau tā nemaz nav granāta, ko jūs, granātas ir tik offensive, labāk aizmirsīsim granātas, granātas ir sociālie konstrukti, un vispār, beidz nodarboties ar sudzismu, es nemaz neesmu pērtiķis, bet gan identificējos kā homo erectus, lūdzu, beidz diskriminēt mani ar savu toksisko granātismu vai primātivitāti.
20.-Jan-2017 12:12 am
Meiteņu skolā bija iegriezies Šadurskis. Bija gajis garām un neizmantojis iespēju paiet garām.
Viņš visiem bija ārkārtīgi neiepaticies.
(Man gandrīz kļuva viņa žēl. Nabaga cilvēks.)
Esot ļoti gudrs (es nezināju, ka viņš ir matemātiķis) un ārkārtīgi glums.
19.-Jan-2017 11:50 pm
Poll #20941 jauns radījums
Open to: All, results viewable to: All

Vai tu gribi kļūt par svēto?

View Answers


2 (18.2%)


1 (9.1%)

Stulbs jautājums
0 (0.0%)

Cik estētiski saistošs un interesants jautājums!
1 (9.1%)

Es esmu svētais/-ā
3 (27.3%)

Nav tāda lieta kā "svētais/-ā"
4 (36.4%)

19.-Jan-2017 11:10 pm - Valodu snobisms will not pass
Man te programmeriskā frendliste joku iepostēja feisbukā, bet man viņš nepatika, tapēc uztaisīju savu, biš dinamiskāku versiju. Nepatīk vēl joprojām, bet vismaz sirds mierīgāka.
19.-Jan-2017 10:45 pm - vakara prieciņi
Izbaudīju Zsvētku dāvanu "Peldošos Ceļojošos" - burvīgi! Burvīgi! Absolūta bauda acij.
Sen nebiju redzējusi savu bildi... patīk! Vēl joprojām patīk. Labi eksponēta un gaismas saliktas.
19.-Jan-2017 06:51 pm
vakarnakt redzeeju ljoti neomuliigus sapnjus.

pirmajaa sapnii, es staaveeju rindaa uz toleti, kas bija diezgan liela, bet visa griida bija nopluudusi ar uudeni un kakaam, kas shausmiigi smirdeeja. es to nevareeju iztureet un aizgaaju projaam, veel tagad taa smaka spokojas degunaa. kad biju no smirdiigaas toletes aizgaajusi, es turpinaaju kliist pa plashu toleshu labirintu, kas bija sajuuta ka atrodas pazemee vai pagrabaa. es iemaldiijos kaados triis dazhaados toleshu kompleksos, un vinjos visos priekshaa seedeeja cits zeens un vai nu lasiija vai rakstiija, un kad es vinjiem prasiiju, ko vinji dara, vinji vienmeer atbildeeja ka straadaa, es pateicu ok un aizgaaju.

otrajaa sapnii viss saakaas ar to, ka es izveeleejos bufetee daarzenjus, ko likt uz shkjiivja. to dariiju leeni un ilgi, jo bija iisteniibaa dazhaadas bufetes, un es gribeeju tikt pie labaakajiem daarzenjiem, bet kaut kaa nesanaaca, jo vai nu nedriiksteeju vai bija jau izpirkti. tad ar vienaldziibu pret to, kas man shkjiivii, devos pie galdinja, kur priekshaa bija mana skolas laiku labaakaa draudzene ar kuru vairs neuzturu kontaktus, un kaut kaads treshais x cilveeks. draudzene seedeeja nopietni un mazliet apaatiski ar peleeku seju, liidz vienaa briidii vinja mazliet atdziivojaas un saaka teikt, vai pat ne teikt, bet izraadiit ka vinja ir izmisusi un totaali viilusies dziivee un neredz izeju. tad no zila gaisa vinja izpluuda saapiigaas, histeeriskaas asaraas, noliekot galvu man uz pleca, shausmiigi gauzhi raudaaja. es vinju uzreiz saaku mierinaat, apskaavu un teicu, ka vinjai nevajag padoties, ka dziives situaacijas ir dazhaadas, bet neviena vinju nedefinee, vajag atcereeties visu labo, kas ir noticis un var notikt veel, es saaku teikt kaut ko par pat taadu hipoteetisku cilveeku, kursh attopas graavii bez ne kaa, ka pat vinjam veel ir ceriiba, un ka jaaskataas uz eksistenci kopumaa.. bet tad es jutu ka kaut kas nav riktiigi, eena, tumshaaks, es saaku dzirdeet taadas zemas, mehaaniskas, elektroniskas skanjas it kaa radio signaals, kas meklee staciju, un taas naaca no manas draudzenes galvas. es paskatiijos uz draudzeni un vinja bija beigusi raudaat, bet tajaa vietaa it kaa pagjiibusi vienkaarshi guleeja man uz pleca, kameer nepatiikamaa skanja kljuva dzirdamaaka, un caur to saaka derdziigi chuksteet biedeejoshas, demoniskas balsis, ar taadu nirgaashanaas, izsmeejiigu, meediishanaas pieskanju. es nespeeju attapties ko dariit, kad kaut kaads demonisks speeks caur draudzenes rokaam kjeeraas man pie galvas un to sagraaba, tad es pamodos.
19.-Jan-2017 08:43 pm - netici mirušajiem!
Meitenei 1763. gada pavasarī bija 14 gadi, pēc murgaina sapņa atmodusies, viņa sākusi savādi runāt, tad aizbēgusi no mājām, slēpusies mežā, līdz pēc 28 dienām to nejauši atraduši. Viņa stāvējusi pie koka, novārgusi, bet atsacījusies ēst un dzert arī mājās, Tad mācītājam (Harderam?), kuru ģimene ataicinājusi, izdevies uzzināt par viņas sapni. Meitene sapnī bijusi kopā ar mirušo senču gariem (veļiem), viņa jutusies tik laimīga, ka ilgojusies palikt ar tiem kopā un vairs nešķirties. Tāpēc kāds velis viņai teicis, ka viņai jādodas prom no cilvēkiem un gadu jādzīvo mežā, tai laikā tā nedrīkst ne ēst, ne dzert; tad viņa nekad nenomirs, bet līdz pastardienai, no nāves nebaidoties, varēs runāt un tikties ar mirušo dvēselēm. Mācītājs sapratis, ka meitene bija dzirdējusi nostāstu par meža dievietēm jeb mežamātēm, kas to ļoti ietekmējis. Mācītājs meitenes drudžainos murgus ārstējis ar jau veiksmīgi pirms tam lietotu paša izgatavotu mājas līdzekli: ar brūno maijvaboļu (?) izvilkumu medū, ko dod slimniekam uz maizes vai kopā ar alu. Līdzeklis iedarbojies, meitene sākusi runāt un ēst, tomēr pēc 2 nedēļām otrreiz aizbēgusi uz mežu. Lai gan atrasta pēc 2 nedēļām (atkal stāvot pie koka), viņa nomirusi un 14.IX apglabāta (Harder 1763,St.21: 163).
19.-Jan-2017 07:40 pm - Tā diena.
Tā diena, kad, viegli aizdomājies, izej uzpīpēt un izveikt telefona zvanu, aizsmēķē, iebāz roku kabatā pēc telefona un izvelc datorpeli.
19.-Jan-2017 06:20 pm
Līdzīgi kā Tarantino nemitīgi kniksē B klases grāvēju virzienā, tā Šerloka veidotāji izpilda dziļu reveransu pokemoniem. Grūti iedomāties, kurš vēl, bez 90. gadu pirmskolniekiem, varētu sajūsmināties par nemitīgu zibsnīšanu ekrānā, histēriskiem izsaucieniem skaļruņos un, baidos pat izrunāt šo vārdu, varoņu nesakarīgo rosīšanos. Tā nospriedu, pamodies krēslā trešās sērijas pusē, un nolēmu pārvākties gulēt uz gultu. Kurš vairs tagad atceras, vai sākums bija tāds pats, vai arī tā paiet pasaules godība.
This page was loaded Jan 20. 2017, 11:45 am GMT.