MaKo
Draugi 
25.-Maijs-2017 01:05 am - Automatizēti epasti
Jautājums no pilnīga iesācēja visā, kas saistīts ar internetu un automātiskiem e-pastiem.

Labu laiku atpakaļ uzsāku organizēt ikmēneša pasākumu. Sūtu divus e-pastus mēnesī, precizējot laikus un vietas utml. Sākumā bija viegli to darīt manuāli, jo nebija daudz apmeklētāju, taču ar laiku epastu liste ir uzaugusi un manuāli to darīt sāk likties par traku.

Kādi ir ieteikumi šo procesu automatizēt? Esmu lūkojusies uz Mailchimp, bet man ir bail vai uzņēmumu (epasta adreses parasti ir uzņēmumu adreses) epasti kļūst aizvien labāki spama bloķēšanā un ir radies priekšstats, ka visādi automātiskie epasti iekrīt spama filtru melnajos caurumos. Vai tā ir?
Izpētīju, ka ir nedaudz drošāk, ja izdodas palūgt visiem adresātiem 'pierakstīties' un apstiprināt, ka viņi vēlas saņemt attiecīgos epastus, bet tas atkal čakars un negribas to uzņemties, ja vien nav citu variantu.

Kādas ir līdzīgas alternatīvas? Kā un ko labāk/efektīvāk darīt?

Liels paldies par jebkādiem padomiem un ieteikumiem lai šo visu saprotu mazliet labāk!
25.-Maijs-2017 01:50 am
It is becoming clear that the top-down promotion of a hollow ‘togetherness’ in response to terrorism is about cultivating passivity. It is about suppressing strong public feeling. It’s about reducing us to a line of mourners whose only job is to weep for our fellow citizens, not ask why they died, or rage against their dying. The great fear of both officialdom and the media class in the wake of terror attacks is that the volatile masses will turn wild and hateful. This is why every attack is followed by warnings of an ‘Islamophobic backlash’ and heightened policing of speech on Twitter and gatherings in public: because what they fundamentally fear is public passion, our passion. They want us passive, empathetic, upset, not angry, active, questioning. They prefer us as a lonely crowd of dutiful, disconnected mourners rather than a real collective of citizens demanding to know why our fellow citizens died and how we might prevent others from dying. We should stop playing the role they’ve allotted us.

The fact is there are people in our society willing to attack us, others who will think those attacks are justified, and others still who will apologise for those attacks by saying they’re a product of ‘Islamophobia’ or Western intervention overseas. We are so far from united. We are deeply divided. But you cannot say that. ‘Weep, don’t think.’

Stop and think about how strange it is, how perverse it is, that more than 20 of our citizens have been butchered and we are basically saying: ‘Everyone calm down. Love is the answer.’ Where’s the rage? If the massacre of children and their parents on a fun night out doesn’t make you feel rage, nothing will. The terrorist has defeated you. You are dead already.

25.-Maijs-2017 01:18 am - social justice gaming


Protagonists būs resna islamticīga transsexuāla nonbināra negresse ar lillā matiem un problēmbrillēs.
25.-Maijs-2017 12:57 am - Pieneņu pļava
Lūdzu, pastāstiet, kur Rīgā vai tuvumā ir pļava, kur šobrīd zied pienenes. Jo vairāk jo labāk. Vēlams tālāk no putekļiem, jo mērķis ir vārīt pieneņu medu.
24.-Maijs-2017 10:53 pm - Skaistums
Bērnībā un pusaudzībā man vienmēr likās, ka šeit ir garlaicīga daba. Nav tā, ka man nepatika, manī vienmēr mājoja ģimenē nepierasta sajūsmība par dabu, lauku dzīvi, dzīvniekiem, bet tomēr man likās, ka te kaut kā nav. Es varēju stundām priecāties par ainavu, bet no otras puses likās, ka visur citur būs vēl skaistāk. Ne tā, ka šeit nav skaisti, bet ka citur ir vēl labāk. Dramatiski kalni, romantiskas, milzīgas un košas puķes, baltu smilšu pludmales ar palmām, ledāji un geizeri, ziemeļblāzma, neaprakstāmi mūžameži ar krāsainiem putniem... viss tāds liels, košs, varens, bet šeit tā it kā nekā. Nu smuki, protams, jauki, bet... pieticīgi?
Man šķiet, ka es pieaugu tad, kad sapratu, ka šeit ir visskaistāk. Un tā nav nekāda piedomāta nacionālā romantika. Man patiešām Latvijas ainava liekas visskaistākā. Tās ir nianses, izjūtas, tas īpašas skaistums, kas piemīt ziemeļu puslodes mērenajai klimata joslai.
Un patiešām - mums ir tik daudz! Mums ir četri gadalaiki, kad citiem ir labi, ja divi, un dažreiz tikai nebeidzama ziema vai vasara. Tas vien jau ievieš milzīgu dažādību. Mums ir jūra, kad citiem līdz jūrai ir simtiem kilometru. Mums ir zaļums, kad citiem ir tikai tuksnesis vai pārapdzīvota postaža. Mums ir putni un zvēri, košas puķes un ziedoši koki, kad citiem vispār nav koku.
Tā ir tikai mana gaume, tikai gaumes jautājums, protams, bet man Latvijas un vispār mērenās klimata joslas daba liekas visskaistākā. Tā pa īstam pie sirds.
Šodien biju pastaigā gar Radžu ūdenskrātuvi, un safotografēju tādus brīnumus, ka pašai vēl tagad galva griežas no sajūsmas, lai gan vienā brīdī izliju.
Cik pie mums ir skaisti!
24.-Maijs-2017 10:22 pm
Ar kailām rokām pieskarties tam, par ko jau esmu aizmirsis - pieskarties pavisam netīšām, ikkatru lietu it kā atklājot no jauna, tā ir pavisam cita sajūta, tāda personiskāka, pat varētu teikt. Ikdienā tam laika gandrīz neatliek. Ne tā, ne vispār kaut kā.
Vasarai sākoties, uzvējo pazīstams smaržu kokteilis, pilns atmiņu par laiku, kas caur šīm garajām dienām jau paguvis bālēt.
Cilvēki tādi paši, kā vienmēr. Viens attālums nemazinās, otrs aiz tā it kā paliek tuvāks.

Šodien, izejot no kādas Rīgas sabiedriskās iestādes ēdnīcas un aizsmēķējot, pamanīju to, ko nebiju redzējis jau gadiem, varbūt pat būs jau visi Vai varbūt tā tikai šķita, ka ir, tam pat vairs nav nozīmes. Draugs, ne tu būtu mans glābējs, ne arī biji.
Tas viss ir izgaisis, un tam ir jēga vien iekš norobežotiem, caur un cauri izstaigājamiem tikai atkal vieniem un tiem pašiem manas - mūsu - dziestošās atmiņas par aizgājību apcirkņiem. Izdzēs to ātrāk, un es uzkavēšos tur mūžīgi, neizdzēs to nekad, un no šīm pūstošajām skrandām es būšu tas, kurš pazūd pirmais.

Silts, dzestrs, ledusauksts. Jā, pēdējais - tik bieži un pirmais - jau gandrīz, kā nekad. Nē, ne tik vulgāri, bet vārdi nav iespējami savādāki, tādi tie atskan ausīs vienmēr.
Bet varbūt es vairs nezinātu, ko ar to visu iesākt.
Kā atmiņā par dziesmas vārdiem, tam pēdējam nav izvēles starp šīm pakāpēm, un varbūt tas ir aizkustinošākais.

Nezinu.

Varbūt pohuj.
Nāks rītdiena un šitas aizmirsīsies.
Tā ir jābūtība.
24.-Maijs-2017 10:37 pm
Also, šodien uzzināju, ka sievietes kopojas ar lieliem meža kaķiem, pēc tam fiksi nodara to ar savu vīru, iznēsā gan kaķēnus, gan cilvēkbērnus, piedzemdē kaķēnus atsevišķi un atstāj termītu pūznī, un tad tikai dzemdē cilvēkbērnus. Kaķēni izaug un kļūst par lieliem meža kaķiem, kuru skatiens nozīmē nāvi. Tās nav visas sievietes, tikai kaķdzemdētāju meitas, un viņas var atpazīt pēc tā, ka viņas nodarbojas ar homoseksuālām praksēm. Izmantojot no saknēm savītus peņus.

/Evanss-Pričards
24.-Maijs-2017 10:22 pm - vasaras vakari
tik jauki dabūt treniņā kārtīgi (nu ne stipri un tā) pa purnu - uzreiz jūties kā pa īstam paboksējies un mājās pelnījis alus kausā iegriezt zemenes, iemest kādus ledus gabalus un to visu pārlej ar bezalkolisku waisbīru.
24.-Maijs-2017 09:34 pm - RAMSTEIN 11.06.17
Sveiki Cibiņi,

Jautājums Nr.1.: Vai kāds no jums vai jūsu paziņām,draugiem,radiem dodas uz Tallinu 11.06 (dodas uz Ramstein konci vai citās darīšanās, un ir iespēja paņemt divus vai vairāk līdzbraucējus? Par ceļu maksāsim!

Jautājums Nr.2.: Vai kādam no jums ir kāds paziņa,draugs,rads Tallinā kurš būtu ar mieru uzņemt pie sevis un izguldīt ,minim.2, max 4 cilvēkus Tallinā pa nakti no 11.06 uz 12.06? Par naktsmājām dosim naudiņas.
24.-Maijs-2017 10:14 pm
GOT 7. sezonas treileris ir klāt: https://youtu.be/giYeaKsXnsI
24.-Maijs-2017 09:46 pm
vispār šodien jokaina diena
un siltā ūdens ar nav
24.-Maijs-2017 09:29 pm - Ko dari, mazā pele?
Onkulis N: Ko dari, mazā pele?
Pūka: Darbā...staigāju turpu, šurpu
Mazā pele bija plika pie jūras!
Onkulis grib mazās peles lielo pakaļu redzēt?
Onkulis N: Rādi pakaļu,mazā pele. Onkulim par prieku.
Un pie reizes pupeļus. Arīdzan man par prieku!
Kas par garšīgu dupšuku mazajai pelītei. Runcī mostas iekāre.
Laba maza pele. Onkulis ir lepns par tevi. Nāc klēpī, mazulīt.
Pūka: Siltajā onkuļa klēpī
Viss, kas mazām pelēm vajadzīgs,
Sirsniņs jau smeldz no prieka un labsajūtas.
Labi, ka ir tādi onkuļi
Citādi pele ir gluži viena
Onkulis N: Es jūtu. Ar plaukstu jūtu sirsniņu dauzāmies un smeldzam
Kàdēļ mana pelīte tik viena?
Pūka: Nu tā ir pelītēm, kuras ir vienas...
Onkulis N: Mazām meitenēm nepienākas būt pavisam vienām
Nenāk par labu sirsniņai
Pūka: Tur tev pilnīga taisnība
Onkulis N: Viņām vajag, lai vismaz kāds par tām domā
Sabužinājums tev mazā. Onkulis par tevi domā.
Pūka: Paldies onkuli N
Onkulis N: Tu esi smuks mazs pelēns paties'
Pūka: Ar maucīgām, skumjām ačtelēm
Onkulis N: Tev piestāv maucīgi skumjais skatiens, mazā
Pūka: Nu viegli ar viņu nav
Onkulis N: Es ticu
Nebēdā

Saņēmu arī ilustrāciju!
24.-Maijs-2017 08:02 pm - Čīk-čīk-čīkstoša grīda
Augšējiem kaimiņiem pirms pāris mēnešiem ārkārtīgi skaļi sāka čīkstēt grīda (iet cauri aktīvi skaņu bloķējošām austiņām), visu laiku zinu, kur kaimiņš augšstāvā atrodas. Internetā izlasīju, ka dažreiz čīkstošai grīdai palīdz talka pūderis. Kā jums liekas, būtu vērts iet pie kaimiņa ar talka pudelīti un lūgt lai saber? Varbūt ir vēl kādas kreatīvas idejas?
24.-Maijs-2017 07:25 pm - par dotu
feel it
24.-Maijs-2017 06:47 pm
Šodiena atnesa jautājumu — kas ir sliktāk: (1) ja tu mērķi un gribēto nesasniedzi par spīti tam, cik ļoti centies, vai arī (2) nesasniedzi tāpēc, ka nepietiekami novērtēji situāciju un konkurenci, pārlieku neiespringi un beigās neparādīji sevi no tik labas puses, kā būtu varējis.

Ja praktizējam stoisko tikumu, reāli slikts ir tikai otrais variants. Stoicisms prasa iespringt tikai par lietām, kuras varam tieši ietekmēt, un, ja visu, ko varējām ietekmēt, izdarījām labi, ir pamats gandarījumam neatkarīgi no iznākuma.

Bet ar stoicisma praktizēšanu jau arī ir, kā ir. Un atbildes uz to, ko varētu labāk izvēlēties sajust — ka neesi šai situācijā, šai jomā, šai jautājumā gana labs vai arī ka tu nemaz nezini, vai patiešām (ne)esi gana labs, jo biji pārāk slinks, lai to pēc būtības noskaidrotu — man nav.

Visu atvieglo vien tas, ka nav jāizvēlas. Dzīve ir dāsna un sniedz abus variantus.

Bet tomēr: kurš variants mazāk sāpīgs šķiet tev?
24.-Maijs-2017 06:29 pm - labi dzīvot mežmalā
nav lielāka prieka kā gulēt pie atvērtiem logiem un klausīties putnu dziesmās, izņemot divus pēdējos vakarus, kad vai nu divas stundas no vietas pie mājas ķērc vārnu bars, vai nu jehovieši dzied aiz saviem atvērtiem logiem
24.-Maijs-2017 05:14 pm - C.S Lewis, "On living in an atomic age" (1984)
In one way we think a great deal too much of the atomic bomb. "How are we to live in an atomic age?" I am tempted to reply: "Why, as you would have lived in the sixteenth century when the plague visited London almost every year, or as you would have lived in a Viking age when raiders from Scandinavia might land and cut your throat any night; or indeed, as you are already living in an age of cancer, an age of syphilis, an age of paralysis, an age of air raids, an age of railway accidents, an age of motor accidents."

In other words, do not let us begin by exaggerating the novelty of our situation. Believe me, dear sir or madam, you and all whom you love were already sentenced to death before the atomic bomb was invented: and quite a high percentage of us were going to die in unpleasant ways. We had, indeed, one very great advantage over our ancestors - anaesthetics; but we have that still. It is perfectly ridiculous to go about whimpering and drawing long faces because the scientists have added one more chance of painful and premature death to a world which already bristled with such chances and in which death itself was not a chance at all, but a certainty.

This is the first point to be made: and the first action to be taken is to pull ourselves together. If we are all going to be destroyed by an atomic bomb, let that bomb when it comes find us doing sensible and human things - praying, working, teaching, reading, listening to music, bathing the children, playing tennis, chatting to our friends over a pint and a game of darts - not huddled together like frightened sheep and thinking about bombs. They may break our bodies (a microbe can do that) but they need not dominate our minds.

via
24.-Maijs-2017 05:00 pm
ko es šodien uzzināju:
ka mana visu laiku mīļākā dziesmas rindiņa kādam ir bijusi tik mīļa, ka viņš ir tā ir nosaucis spēli
pie kam ap to laiku, kad tā kļuva par manu visu laiku mīļāko dziesmas rindiņu
dāmas un kungi, squid yes, not so octopus
dziesmu arī? lūdzu!
puscilvēks puscepums jūsu uzmanībai
24.-Maijs-2017 03:27 pm - par prinčiem un princesēm
pie tevis ierodas princese baltā zirgā
karoče, viņai ir daudz naudas (princese taču), vēl zirgs, un vēl viņa vēlas tevi apprecēt
mēs pieļausim, ka princese ir blonda, vējā plīvojošiem matiem valkīra, nevis tur, kaut kas nestereotipisks
un vienalga nav tas
24.-Maijs-2017 03:21 pm - Nodot pudeles Rīgā
Sveiki, interesē, vai šobrīd vēl notiek stikla alus pudeļu nodošana pretī saņemot naudu? Tad kur Rīgā, varbū pat Teikā to var izdarīt? Vai var nodot jebkuru alus pudeli vai tikai konkrētu ražotāju?
24.-Maijs-2017 03:19 pm - Groomings
Nu ja, tāpēc jau šeit tusējam.
https://www.youtube.com/watch?v=EtC9FSSqhY4
24.-Maijs-2017 02:02 pm
sapnī es redzēju resnu smilšukaķi, kurš dungāja šo motīvu, jo gatavojās uzstāties koncertā ar saksofonu, un dusmojās, jo mēs viņam traucējām. mēs: tas ir es, neatceros gan, ko darīju, un mans melnais bērnības suns džesis, kurš vispār sen jau tai suņsaulē, bet sapnī joņoja apkārt pa smilšu krauju bišumuižā, kur mēdzām viņu vest izskrieties. kaķis sēdēja smiltīs un dungāja, un dusmojās

tā nu visu rītu man galvā skanēja viens un tas pats meldiņš
24.-Maijs-2017 01:44 pm - Старая Площадь Maskavā
Varbūt kādam ir pie rokas kāds Maskavas ceļvedis latviski? Šim laukumam nespēju atrast latvisku ekvivalentu, Gūgle neatrod ne Veco laukumu, ne Staraja laukumu, ne Staraja ploshad laukumu... varbūt ir kāds variants?
24.-Maijs-2017 01:23 pm - Rīgas domes vēlēšanu vērotāja piezīmes.
Partiju pirmie numuri:... tālāk ... )
24.-Maijs-2017 01:44 pm
patiesībā man nedaudz besī pink floyd. jau kopš tās reizes, kad bija jāiet klausīties pink floyd visādos āgenskalna namiņos ziemā, jāpārsalst īsos svārciņos un jājūsmo par lietotu mēbeļu no holandes džekiem, tāpēc, ka gari mati un kļošas. vai varbūt bija jājūsmo tikai par vienu?

tikko ausīs sāka skanēt time un es gandrīz apgāzos no nepatikas, kuru man, protams, vajadzēja piedzīvot, bet tad es noskipoju uz nākamo puķu spēka dziesmu, kur bija kaut kas par nelaimīgu mīlestību, nē, es esmu reāli sekls cilvēks.


protams, man patīk arī tad, kad viņi dzied par nelaimīgu mīlestību. pret cilvēkiem, nevis pret dzīvi, protams. ā, un tad tā, kas bija the squid and the whale, bet tā jau arī tāda gaudošana bez drāmas. man riebjas pink floyd drāma.
This page was loaded Maijs 25. 2017, 6:01 am GMT.