MaKo
Draugi 
25.-Feb-2020 11:24 pm
vēl es joprojām spītīgi domāju, ka visi dara labāko, ko šobrīd var, un tas man liek neticēt apzinātam ļaunumam, un tas man šķiet naivi.
25.-Feb-2020 11:13 pm
dažkārt mani pārņem spēcīga pārliecība, ka citādāk nemaz nevarēja būt un ka viss ir vedis tieši uz šo brīdi, ka melnums aiz mana naga bija iekodēts jau sākotnē, nevis manā brīvprātīgajā vēlmē pazīmēt ar krītiņu, tur mita arī šis ieraksts, bet no brīvības nav ne smakas, jo pat tad, kad nedarbojos automātā, es darbojos pēc likuma, un vienlaikus es tam negribu ticēt, un vienlaikus šķiet, ka šī nevēlēšanās tam ticēt arī ir daļa likuma, ka varbūt tur mīt zinātkāre, un tā ir notikums.
25.-Feb-2020 09:09 pm
par zilo bāru vispār grūti rakstīt tā, lai tas izklausītos ticami. bet viens no local news, ko varu visiem paziņot ir tas, ka Blondais gejs beidzot ticis pie boyfriend! tāda.. ļ, ļ dodgy paskata dīvaina čuvaka, ar kuru šis visādi bučojas pa zilo bāru. es Blondā romantiskās izvēles nesaprotu nemaz, bet laikam jau vismaz tāds pārpjanijs dodgy čuvaks ir ar mieru pieciest to baiso balsi. vakar gan, piezīmēšu, Blondais bija viens pats. trouble in paradise?

vēl ir tā, ka man šodien nācās sākt rītu ar ibuprofēnu. un... kā cilvēki var pastrādāt šitik high? es esmu tādā jobanā kosmosā, bet man te jātaisa servera certificates priekš kaut kādiem padsmit serveriem un man bail padomāt, kas no tā sanāks beigās. bet ir tak dzirdēts, ka ļauži tur visi high af vai drunk strādā un apm ar to. es nē, es laikam neesmu viens no. pat, ja aktīvi lietoju Certificate Fun proj.
izies uzpīpēt. te jau pārāk tas lidojums. ā nē, pag. iebakstīs jauno cert iekš vars. tad.

atvēru semagic, lai sāktu rakstīt par svētdienu, atradu, ka es asvā ibuprofēna high esmu uzrakstījusi šito. nuok. lai jau būtu, protams :D

bet karoč svētdiena. pamodānies tajā Eliškas iestādē. tas bija pilnīgi un noteikti apkurinātākais iestādījums, kādā es esmu bijusi for a long time. iztaisoties ārās, kaut kā paklīstam mazliet, bet mazliet līst, ir pelēks, pūš un besī. tas tāds downside. aizdomājamies, ka šodien gan nav iemesla turēties vecpilsētas kalnā, kaps tik lejā. iegājām Crosscafe uz kafiju. jo ahujenna vajag kafiju, vispār. miegs ir visur, katrā šūnā ir miegs. paņemam kafijas un mājas limonādes, kaut kādas yuzu. limonādes garšo pēc... garšas. vienkārši garšas. for science pagaršoju augļus tur un secināju, ka cidonijas. pēc brīža secināju, ka arī apelsīnu mizas.
VZ: **žestiem rādot divus apaļus objektus, kas satuvinās un attālinās** tagad cidonija, tagad yuzu, tagad cidonija, tagad yuzu!

bet nu tur nav omulīgi un iestādē nesankcionēta mācīšanās arī nav atļauta, tikai on the first floor, speciāli atzīmētā vietā. mazliet sagūglējam, ka eksistē burgernīca un plāns B ir kaut kāds pie-upes barčiks. aizejam līdz burgernīcai un saprotam, ka tur neizskatās omulīgi. aizejot, apmaldoties pelēko māju rajonā, atrodam pie-upes barčiku, kas obviously saucas Naplavka. izskatās hipsterīgi, bet nav vēlmes iet ārā lietū. piesēdīs. pasūtam kafiju, tēju, mājas limonādes. mēģinam aptvert, kur atrodamies. nu, pelēko māju rajonā, clearly, bet kāpēc ir cirka telts redzama? nez. bet vismaz uz to brīdi barčikā ir divi hipsteri, visādi random ļaudis un ir strādājoša apkure.

par žūžošanu hipsternīcā, brokastu burgeru normalizēšanu, pivčiem un visu pārējo jestro cerams, ka savākšos pirms piektdienas uzrakstīt.
25.-Feb-2020 09:26 pm
vecāmāte jau vairākas dienas tikai guļ gultā un nervozē par Koronvīrusu
25.-Feb-2020 09:07 pm
Strādājot pie B grāmatas daudzkārt saskāros ar neticamu pretimnākšanu ne vien no svešiem cilvēkiem, bet arī tādiem, ar kuriem profesionālās attiecības ir naidīgas; piemēram, uz vairākiem saviem lūguma epastiem esmu bijusi gatava saņemt lāstus un lamas, ko es te vispār iedomājoties, bet tā vietā ļaudis laipni palīdz, cenšas, meklē, velta savu brīvo laiku ar prieku (kā paši piebilst). Un otra galējība - draugi noņurd uz kaut kādiem salīdzinoši nelieliem izpalīdzēšanas lūgumiem, ja vispār reaģē (izņemot dažus, kuriem liels paldies).

[Pārdomas apkopojot pateicību rindkopu]
25.-Feb-2020 08:43 pm
Nez, retrogrādā merkurijā ir ieteicams risināt visādas sarunas - par algu, par darbu, par juridiskām finesēm?
Pat ja nav, es laikam esmu tas cilvēks, kuram tik padodiet seksu akvalangā, šūpuļtīklā un stāvus!
25.-Feb-2020 07:43 pm
Cita starpā kino Splendid Palace meklē repertuāra sastādītāju. Šī varētu būt lielā iespēja [info]chimera  mums parādīt Zitu un Gitu.


25.-Feb-2020 05:03 pm - Melnā Tēja un Pohas
Vai no Melnās tējas - ja izdzertas kādas krūzes 6, nakamajā dienā var būt līdzīgs stāvoklis organismā, kā alkohola paģiru stāvoklim?

Šodien reāli viss besī, iedzēru atkal melno tēju - un viss labi.
Mēģinu saprast.
25.-Feb-2020 05:03 pm
Ļoti vajag - varbūt kādam ir 1992. gada Karoga numuri, ko varētu uz īsu brīdi aizņemties saudzīgai lietošanai?
25.-Feb-2020 04:10 pm
Iestādē publiski runā par sabiedrības iesaistes nepieciešamību, pilsonisku aktivitāti u.c. skaistām lietām, bet realitātē visi vietējie aktīvisti tiek uztverti kā zobu sāpes. Viņu uzklausīšana un iedziļināšanās problēmās rada papildus pienākumus kurus neviens negrib uzņemties, jo tas novērsīs fokusu no ikdienas birokrātisko procedūru pildīšanas tādējādi radot kavēšanos dokumentu apritē, kas valsts pārvaldē ir viens no lielākajiem grēkiem. Ir jau taisnība, ka nereti šiem aktīvistiem revolucionārā degsme ir lielāka par zināšanām un izpratni. Līdz ar to, tev ļoti daudz laika jāveltī skaidrojošajam darbam bez garantijām par rezultātu. Mēdz būt arī tā, ka dažādas sabiedrības grupas (parasti kaimiņi) kārto savstarpējus rēķinus ar mana kantora starpniecību un cenšas viens otram ieriebt. Vēl ir diezgan liela grupa, kas labprāt pasludinātu par kultūras mantojumu visu pasauli un aizliegtu pilnīgi jebkādu jaunu būvniecību pilsētu centros. Arī ar tiem ir jārunā, jāuzklausa, jābraukā pa pasauli, jāmēģina kaut kas skaidrot utt. To visu varētu darīt aktīvāk, ja vien tevi nevērtētu pamatā pēc izmērāmiem, birokrātiskiem rezultātiem, kuru sasniegšana prasa laiku.

Rezumējot jāsaka, ka iestāde, kuras darbībai pilnā apmērā būtu jābūt sabiedrības interesēs un ciešā saskarē ar sabiedrību, īsti nespēj to nodrošināt, jo prioritāte vienmēr ir birokrātiskais process. Šoreiz pat vadība to labi saprot un visādi cenšas to mainīt, bet vienas iestādes līmenī to var uzlabot minimāli. Lielā mērā tāpēc, ka sasodītā valsts kontrole visu vērtē tikai no birokrātiskām un juridiskām pozīcijām. Velk ar pirkstu pa dokumentiem, meklē nepilnības, skaita vēstules un aktus. savukārt tas, kas reāli ir izdarīts kultūras mantojuma saglabāšanas jomā viņus neinteresē.
Kontrolei ir jābūt un dokumentiem ir jābūt kārtībā, bet ja tā visa rezultātā pazūd ne tikai pieminekļi, bet arī cilvēki, tad laikam kaut kas nav īsti kārtībā.
25.-Feb-2020 04:09 pm
Man mēdz būt tādi sapņi, kur skolā beidzas semestris, bet es neesmu apmeklējusi kādu priekšmetu vispār vai vienreiz. Parasti tā ir matemātika, bet šoreiz vācu valoda. Pēc nedēļas eksāmens un es varu to nokārtot, ja iemācos 64 dzejoļus ar vismaz 5 pantiem. Tipa semestra norma.
Lūk tas ir izaicinājums. Itkā nopietni apsvēru, cik tas ir reāli, bet, kā jau sapņos, līdz tam nenonāca.
25.-Feb-2020 03:35 pm - Skola
A man, a man, a man ir teicamnieka stipendija!
Uz diviem mēnešiem gan, bet tik un tā patīkami.
25.-Feb-2020 12:26 pm - takata
tumšais laiks mazliet atkāpies, organisma pašsajūtas uzlabojas, ir laiks pa(ap)skatīties apkārt ;)

"auto jauns" jeb P5008 nometu, šķiršanās rēķins pavairoja apņēmību vairs neizmantot līzinga iespējas. Skrāpēti diski, liekas jūdzes utt - jāpaskatās, ko nemaksāt ;)
/STC, mēneša beigās aktīvi nāk SCAM maili ar prasību pēc nauda, ar linkiem un telefoniem iekšā - vai pati līzinga kompānija tirgo šo info scameriem par attiecīgu samaksu?
Kā jau zaļi domājošs un ar pieredzi elektromobiļu būvē, izvēlējos 3,5l benzīns/auto opciju ;) ar LPG, protams.
Mans trešais Renault Espace 4 UK pavadītajā desmitgadē.
Jūtu, ka šis auto dara mani labāku - mazāk lamājos, vairāk palaižu citus, paliek laiks paskatīties apkārt.

Tautieši UK bija saorganizējuši Valentīndienas pasākumus vairumā, sanāca apmeklēt tikai pāris:
"Tranzīts" 5dienas vakarā Leeds - B&B pieņemams, par spīti atsauksmēm, forša pašu kompānija, kulturāla publika.
Vecie joki ar veltījumu Talsu čigāniem palika nerealizēti, mākslinieks neparakstījās, un naudu es nepiedāvāju ;)
Izrādās, ka nemaz jau tik daudz no Tranzīta daiļrades es nezinu, 1ā trešdaļa pilnīgi nedzirdēta.
Afterparty arī foršs un jautrs.

Rutulis 6dienas vakarā Mansfield (obligātā izvēle, atbalstot lokālo organizatoru) - atbrauca draugi no tālākām vietām, normāls groziņu vakars, iesildīšanas grupa utt. Nu vnk brīnišķīgs pasākums, pašam un citiem ļoti patika.
Interesanta programma, koncerttūre miksēta ar ballīšu gabaliem, fotografēšanās, veltījumi utt.
7diena ar mazu ekskursiju pa rajonu (obligātās vietas - pāris ogļraktuves no ārpuses, SportsDirect noliktava un cūku ferma) un pusdienām Wetherspoon's.

Jāsāk gatavoties vasarai - plānā Līgo pasākums UK (Straumēni).
Attiecīgi - 12vietu telts, gāzes grils, ģenerators uc sīkumi jāiepērk ;)
25.-Feb-2020 01:41 pm
Gatavojos Melomaniakiem un klausos visādus populāros hītus (jo tos neviens parasti neklausās). Neesmu pūriste, pops man tīri labi patīk, ja ir kārtīga izlase, bet psc, kādu mēslu cilvēki klausās lielos daudzumos. Nezinu, kā var atšķirt Dua Lipa no Arianas Grandes no Selēnas Gomezas no Kamilas Kabello. Tumšmates ar vienādu balsi un brūnām acīm, vienīgi Ariana ir sīka un kaitinoša.
25.-Feb-2020 01:26 pm
Baltijas valstu un PSRS mīlestība.

25.-Feb-2020 08:18 am - Parunāsim par Dievu. I
Kādā runetu izklaides portālā (tātad infa pārbaudīta) nesen izlasīju, ka senajā Romā nebija likumdošana, kas attiektos uz zaimošanu, jo tika uzskatīts, ka katrs dievs ir gana spējīgs, lai pats tiktu galā ar zaimotājiem. Drīzāk šāda likumdošana būtu zaimošana.

Mans Dievs noteikti nav sīkumains. Kā jūsējie?
25.-Feb-2020 07:45 am
cik interesanti ir redzēt kā dažas sievietes ar gadiem iegūst vīriešu vaibstus; bet es, piemēram, tikai tāpēc audzēju bārdu, lai neizskatītos pēc tuklas, nodzērušās tantes.
25.-Feb-2020 07:41 am - SKOLOTĀJU STREIKS
Pagājušā gadsimta sākumā Itālijā proletariāta kustībā par sava dzīves līmeņa uzlabošanu parādījās ļoti efektīva metode, kas vēsturē iegājusi ar apzīmējumu “itāļu streiks”. Proti, strādnieki nevis atsacījās strādāt (jo šādā gadījumā tiem nācās ciest no policijas vardarbības, tos varēja atlaist no darba, vietā pieņemot streiklaužus u.tml.), bet gan sāka strādāt precīzi pēc instrukcijām, atsakoties no jebkādas personiskas iniciatīvas. Darba laiku ievēroja ar precizitāti līdz sekundēm, izpildīja tikai un vienīgi atbilstoši rīkojumiem un priekšrakstiem, par jebkuru radušos problēmu vai neparedzētu situāciju rakstiski ziņoja priekšniecībai un gaidīja, kad tā situāciju atrisinās ar jaunu instrukciju. Vārdu sakot, jebkura kustība tikai un vienīgi saskaņā ar “no augšas” nākošajām instrukcijām un noteikumiem. Tā izrādījās visefektīvākā streikošanas metode: streika pārņemtajos uzņēmumos ražošana praktiski apstājās, taču formāli “piesieties” strādniekiem nevarēja…

Vērojot šodienas skolās pastāvošo sistēmu, tā teikt, “pa ķēķa durvīm”, aizvien vairāk sāk šķist, ka tur valda šāds oficiāli neizsludināts “itāļu streiks”.

Dzīvē esmu strādājis dažādās nozarēs un dažādos kolektīvos, bet tik maniakālu apsēstību ar “visam jābūt pēc priekšrakstiem” kā skolā, nekur citur neesmu sastapis. Instrukcija uz instrukcijas absolūti par visu, mapes pilnas – plauktos nav vietas, e-pastkastē ik dienas ienāk jaunas izmaiņas un uzlabojumi noteikumos vai jauni noteikumi. Aš jāpriecājas, ka nav vēl izdrukātas norādes, kā un cikos jāapmeklē tualeti. Lai gan nebrīnītos, ja kādā skolā šāda instrukcija būtu. Priekšrakstus ražo gan pašās skolās, gan ministrijā un pašvaldībās – arī ierēdņiem gribas to sajūtu, ka “nav velti maizīte ēsta”. Instrukciju plūsma veido skaistu Mebiusa lentu, kas līgani plūst no “augšas” uz “apakšu” un atpakaļ mūžīgā ciklā. Lai nezinātājam rastos kaut minimāls priekšstats par to, piemēram, nesen redzēju kādas skolas direktoram uz galda ienākošās instrukcijas un norādījumus tikai par ugunsdrošību vien – A4 lapu kaudze, nepārspīlējot, bija savi 10 cm… Pie tam katra skola ik pa pāris gadiem tiek vētīta, pārbaudot, cik precīzi ievērotas tiek IzM, Valsts izglītības kvalitātes dienesta, pašvaldības izglītības departamenta u.c. iestāžu instrukcijas - skolu akreditējot vai atliekot akreditāciju līdz laikam, kad “visi papīri būs kārtībā”.

Vienīgais labums, ka vismaz vēstures skolotājiem nav tālu jāmeklē analoģijas, lai skolēniem izskaidrotu, kāpēc nedarbojās PSRS plānveida ekonomika, kurā galvenais bija sekot PSKP plēnumu vadlīnijām un partijas komiteju instrukcijām, rakstīt atskaites, izvairīties no sodāmas iniciatīvas izrādīšanas un nedomāt par reālo labumu un rezultātu – galvenais, lai “papīros” viss būtu kārtībā…

Tā kā ja kādi vecāki dzīvo ilūzijā, ka skolotāji dienu un nakti neguļ, domājot, kā viņu Katiņu vai Pēterīti labāk izglītot, tas rūgti maldās: pedagogiem primārais ir papīru aizpildīšana, grafiku sastādīšana un sapulču apmeklējumi, bet skolēniem tie var pievērsties vien “brīvajā laikā”. Pat algu likmēs paredzēts, ka skolotājam gatavoties vienai mācību stundai atvēlētas (t.i. apmaksātas) vien 8 minūtes. Lasītājam, tāpat kā ministrijas ierēdņiem, ir skaidrs, ka 8 minūtēs var lieliski paspēt saprotamāk pārformulēt mācību grāmatā rakstīto, piemeklēt skolēniem ilustratīvo materiālu, atrast kādu aizraujošu mācību vielas piemēru un izdomāt kādu domāšanu veicinošu uzdevumu.

Tā vietā skolotāji lasa kārtējās norādes un mācās no galvas skolu vīzijas (pasarg die’s, ja akreditācijas komisija pajautās citātu, bet nezināsi!), kaut tās vīzijas ir tikai ne ar ko nesegtu skaistu vēlmju uzskaitījums – patiesi vīzijas. Skolās veido reālas vai fiktīvas pedagogu atbalsta grupas (zinu, ka nesen kāda skola Rīgā nesaņēma kārtējo akreditācijas pagarinājumu tikai tāpēc, ka vienam skolotājam nebija neviena totāli nesekmīga skolēna ar diagnozi “atbalstīt”), un sapulces, sapulces, sapulces... “Sausais atlikums” no nemitīgajām sēdēm minimāls. Pat skolēnu brīvlaikos skolotājiem jāiet uz skolu, jo “darba laikā jāatrodas darba vietā” (kaut daudz auglīgāk būtu viņam skolēnu brīvlaiku izmantot, lai mājās gatavotu mācību materiālus nākamajam ceturksnim). Tā nu tīri subjektīvi šķiet, ka ja kādam skolotājam kas labs sanāk, tad tas nevis pateicoties priekšrakstiem, bet gan mākai instrukcijas "apiet".

It kā visiem skaidrs, ka kaut kas “Dānijas karalistē ir iepuvis”, taču kas, to neviens īsti nezina. Vieni vaino “sistēmu”, citi “padomju mantojumu”, vēl citi - par ļaunuma sakni uzskata nekam nederīgās mācību grāmatas, vēl kāds - “vecos” skolotājus vai pašus pusaudžus, kuri nu nemaz neesot “kādi mēs bijām”. Taču to, ka varbūt procesu bremzē visa tā instrukciju un priekšrakstu jūra, kas jāievēro līdz pēdējam sīkumam, to gan neviens nepieļauj. Vismaz skaļi neuzdrošinās atzīt, ka karalis ta’ pliks.

Taču, kas mani izbrīna – šis izglītības nozares itāļu streiks ir neapzināts! Cik aprunājos ar skolotājām/iem, tad pat tie pedagogi, kuri vēl Brežņeva laikos aicināja uz skolām Martu Krustiņsoni, bet mūsdienās – barikāžu veterānus, pat tie no sirds vēl pusaudžiem labu, pārdzīvo par sliņķiem un atpalicējiem, cenšas tos izglītot.

Lai kā mazinātu šo vispārējo “itāļu streiku”, nesen ir sākta izglītības sistēmas reforma - t.s. kompetenču pieeja, - kurā viens no sākotnējiem pamatmērķiem bija skolotāja atbrīvošana no instrukciju važām.

Daudzi no mums dzīvē sastapušies vai dzirdējuši stāstus par iepriekšējo paaudžu “labajiem skolotājiem”, kuri tur kādu pamodinājuši, ieinteresējuši vai iemācījuši mācīties. Šādi skolotāji bijuši pirms 100, 60, 30 gadiem, visās paaudzēs, taču nedaudz. Nevis pateicoties sistēmai, bet par spīti tai. Nu iecerēts, ka visi skolotāji tādi varētu būt, ja vien šiem dotu “brīvlaišanu”. T.i. kompetenču pieejas reforma izglītībā sākotnēji bija iecerēta kā pilnīgas rīcības brīvība skolotājam, pašam izvēloties ko un kā mācīt - bez kāda administratīvā spiediena un uzraudzības, - lai tikai būtu labs rezultāts.

Taču ar to kompetenču pieejas reforma arī sākusi buksēt, jo runa nav par kuru katru profesiju, bet te darīšana ar nozari, kurā tradicionāli “visam jābūt pēc priekšrakstiem”. Jā! - mēs vēlamies būt brīvi savā darbībā, - taču DODIET MUMS PRECĪZAS INSTRUKCIJAS, KĀ BŪT BRĪVAM! Pats regulāri apmeklēju visvisādus kursus skolotājiem un pedagogiem, un visur dzirdu no auditorijas vienu vēlmi: dodiet mums definīciju kompetenču pieejai, dodiet mums instrukcijas, kā pareizi darīt!

Un, kā vecais Ādams Smits mācīja: kur ir pieprasījums, tur nāk arī piedāvājums. Tā visai strauji ap reformu un tās finansējumu kā piesūcekņzivis ap haizivi salipušas daždažādas aģentūras un mentoru grupas, kas nu ražo blāķiem utopisku sacerējumu a la “kā motivēt nemotivējamus pusaudžus”, “pareiza ieviešana skolās”, “pareizās taksonomijas izvēle”. Pie tam tur arī labāk maksā, nekā skolā - reforma apaugusi ar veselu industriju ar desmitiem miljonu eiro budžetu! Tā nu eksperti, kuru skaits, šķiet, jau drīz pārsniegs pedagogu skaitu, lasa skolotājiem lekcijas, vada kursus, izsniedz sertifikātus, veido vebinārus, izstrādā instrukcijas, priekšrakstus un noteikumus tiem, kam, saskaņā ar reformu, it kā tikai jābūt savā darbā brīviem…

Ar saņemtajām instrukcijām rokā skolu vadība un daždažādas IzM, pašvaldību izglītības tepartamentu, Valsts izglītības kvalitātes dienesta komisijas tramda skolotājus un pedagogus, pārbaudot, vai tie ir saplānojuši un vada stundas atbilstoši jaunajiem priekšrakstiem, vai atskaitēs lieto obligātos jaunvārdus: cieņpilns, jēgpilns, drošumspēja, iedevums, atdevums, lietpratība, pratība, izpratība, caurvijas, atgriezeniskā saite, pašvērtējums, pašvadība, modulis, summatīvs, formatīvs, kognitīvs, metakognitīvs u.c. Ir pat dzirdēts par tik absurdām, t.i. kompetenču pieejai pilnīgi diametrāli pretēji vērstām situācijām, kad dažā skolā vadība apstaigājot klases un pārbauda, vai SR - sasniedzamais rezultāts, - uzrakstīts uz tāfeles. Vai vēl labāk, ka pārbaudītāji bargi norādījuši SR nepaušanu stundā, kad skolēni rakstījuši apgūto zināšanu pārbaudes darbu (pat pirmklasniekam skaidrs, ka vienīgais rezultāts, uz ko pārbaudes darbā jātiecas, ir maksimāli augsts vērtējums, tb laba atzīme finālā)… Ko tādu redzot nezini, smieties vai raudāt (ja smiesies, pašizceptie eksperti apvainosies, kas draud ar nepatikšanām)

Gan daudzu skolmeistaru, gan interesentu reakcija uz nesaprotamajām pārmaiņām ir visai negatīva. Ik pa brīdim medijos redzam pavīdam, piemēram, ka “kompetenču izglītības pamatmeti ir radīti mūsdienu neoliberālisma, tehnokrātiskas domāšanas un pragmatisma garā”; “zinātnes loma sarūk”; “skolotāju darbības nosaka akla nejaušība, nevis konkrēts mērķis”; “radošumu vairāk veicina zināšanu apjoms, mazāk kompetenču pielietojums” u.tml. Daudzi pedagogi to tik vien gaida, kad beigsies reformai ES finansējums, anarhistus skolotājus (kuri “basto” pedagogu komisiju sapulces un ignorē gan instrukcijas, gan mācību grāmatu saturu) atlaidīs, jaunās instrukcijas atcels un viss atgriezīsies “vecajās sliedēs”.

Taču jānorāda, ka tā visa ir nevis pašas kompetenču pieejas, bet gan tikai TĀS INTERPRETĀCIJU kritika. Savukārt interpretāciju gūzmas autoriem - šķiet, arī daudziem iekš “Skola 2030”, - pašiem lielāko tiesu visai miglains priekšstats par to, ko sākotnēji iecerējuši autori, kas nu vairs nav pie reformas stūres. Tas, kā mainās reforma no iecerētā uz realizēto, sāk atgādināt marksisma izmaiņas visādu Ļeņinu, Mao un Pola Potu interpretācijās – redzot, kā mācība tiek skaidrota vēlāk, Kārlis un Frīdrihs gan jau šausmās saķertu galvu.

Tā rezumējot: kompetenču pieeja, kas bija iecerēta kā izglītības izraušana no birokratizēšanās Prokrusta gultas, grimst instrukciju, priekšrakstu, skaidrojumu un interpretāciju papīru purvā. Kā jums šķiet, vai izglītībā kas mainīsies un Latvija cēli iepeldēs PISA reitingu augšgalā? Pārlasiet, lūdzu, pirmo rindkopu…

P.S.
Virsrakstā minēts skolotāju streiks? Ak, tas tikai uzmanības piesaistīšanai (biju ieplānojis šo publicēt kādā medijā, taču tad secināju, ka nav kur: nav nevienas vietnes tādām vienkāršām darbaļaužu pārdomām).
Bet par šo visai nožēlojamo ikgadējo akciju - aiziet pie MK, nodziedāt žēlīgās balsīs “bēdu manu lielu bēdu”, un doties uz darbu, - manuprāt, nav vērts muti dzisināt. Tā drīzāk liecina par pašu akcijas organizētāju intelektuālo nabadzību, jo pat ezītim skaidrs, ka skolotāju un pedagogu streiks septembrī bērniem un to vecākiem nozīmē tikai vasaras brīvlaika pagarināšanos. Lūk, ja saņemtos streikot maijā, kad eksāmeni klāt, jāizliek gada atzīmes, tad gan satrakotie vecāki noslaucītu MK un pašvaldības izglītības departamentu no zemes virsmas! Taču tad atskan paidagōģijas veterānu balsis: Kā var streikot maijā, ja bērniņiem atzīmes jāliek? Lūgsim algas paaugstināt septembrī, tad mūsu streiks netraucēs bērniņiem mācīties. - Kādu “dzīvespratību” var pusaudžiem iemācīt profesionāļi, kas paši nespēj elementāri prognozēt savas rīcības sekas?
25.-Feb-2020 12:12 am
Cik brīnišķīgs humors, tik pabaisa izskata cilvēki auditorijā. Kaut kāds serious malnoursihment/inbreeding. Vai maz un sliktas kvalitātes kosmētika/grūmings. Bet vispār skatoties savu vecāku izlaiduma bildes, cilvēki tiešām liekas pabaisi tajās. Kaut kādi Lavkrafta fišpīpļi.
soviet
24.-Feb-2020 09:12 pm
Hradec Králové bija tā vieta, kur ballītesorgkomiteja diez gan randomi aizdevās pagājušajā weekendā. tur, protams, ka ved ar Krakonoš vlak. **nopūšas** es jums, ja godīgi, iesaku braukt ar citiem vlak pie iespējas, ne Krakonoš.

pati pilsēta ir.. nu. nav it kā mazmiests, kā parasti pierasts. bet nu, tomēr diez gan nekurienīgi. nav tā, ka trūktu barčiku, bet to ir tieši tik daudz, lai sāktu kļūt izvēlīgs un beigās izrādītos, ka atkal bezjēdzīgi mazliet tā izvēle. bet pa dienu bija tīri labs laiciņš priekš feruāra un tad normāli apgājām apkārt vecpilsētai. jā, tur vecpilsēta ir kalnā, pārējā pilsēta - lejā. bija šausmīgi forši pastaigāt pa dienu ārā, sevišķi neciešot. aktīvi priecājāmies un līksmi jutāmies par to.

Mexita bija tīri normāla ēstuve, bet viņu izpratne par asumu ir divas jalapenjo sķēlītes. citādi jau bija labi. it kā tur viņu pagrabā nebija baigi silti, bet nebija arī atklāti auksti. kad zaja sāka ēst putukrējumu, sapratām, ka ir jādodas.

Na Jedno bija labs barčiks, bet tur nekurināja vispār un nācās iet prom. pirms man atkal sākas panikas lēkmes no aukstuma. :D citādi jau gards pivcis (Bernards un kaut kas no Zabreh) un diez gan jestri. ā nu, vēl downside bija dīvaina īru mūzika. un cilvēki, kuri iezogas barčikā mums nemanot.

tad pastaigājām skumīgi pa galveno laukumu, ievēlāmies Husā uz diviem pivčiem. bet nu, kurš Husā nav bijis. izvilku gūgli. gājām meklēt Lauvas barčiku, bet tā vietā atradām barčiku U Stolu. vispār tajā pilsētā iestādes laikam ir saucis kapteinis obvious.

U Stolu (pie galda) barčikā tiešām ir galdi. hehe. un nīgra bāra zaja. nīgrā bāra zaja visiem salēja un aizgāja lasīt savu grāmatiņu. grāmatā pie pirmās lappuses, kurā atsāka lasīt iesākto grāmatu, sāka plati smaidīt un ķiķināt. nosaukumu nespējām saskatīt. bet likās, ka varētu būt jestra literatūra. zaja nelikās easily pleased. bet ur vismaz kurināja, bija tīri jestri. sieviešu tualetē bija pīts krēsls. paklāju izvēles tur arī bija dīvainas. bet viss bija tīri omulīgi un jauki. nojestrjojāmies apsveicami. konkrētus prikolsus pierakstīšu atsevišķi, ja atcerēšos, bet tbh, domāju visiem skaidrs, ka you had to be there anyway.

also, mana nebeidzamā nemierība visu laiku pārvietot, kombinēt un visādi noņemties ar uz galda esošajiem priekšmetiem, makes me the thing that does the thing with the things. :)

vēlāk pīpējot jautājām zajai, kas par grāmatu, bet te visi noskuma, jo oriģinālvaloda ir čehu un nosaukums tik grūti paturams atmiņā, ka pat pati zaja īsti nezināja.
kad no U Stolu izmeta ap diviem, garāmejot iegājām kaut kādā divainā kokteiļbārā, kas bija līdz četriem, bet tur deva tikai mazās pilzenes un viss sāka efektīvi kaitināt.

aizejot uz paliktuvi secinājām, ka Na Jedno noteikti nav apkures, jo paliktuve Eliška tupa lieto visu rajona apkuri. bet tad vēl mēs nezinājām, ka svētdiena būs labāka. par to uzrakstīs, kad būs vairāk noskaņojuma tik daudz burtiem.
24.-Feb-2023 08:48 pm
zinjas no veikala: plaukti tuksi !! taa pilnigi galigi izpirktas tikai olas (bija dazas pacinjas paipalu olas, tadu ari pakeru),
bet veel loti loti patuksoti - makaronu, brokastu parslu, saldeetu darzenju plaukti, nu bet kaut kas palicis vel bija (nu taa, ka paris pacinjas saspaiditas kaukr sturitii)
citas kategorijas loti nepetiju - bet siers un jogurts ir
nopirku peedeejo omega 3 un magnija pacinju, taas ar izkertas

pasai saka sapet kakls, meru temperaturu, bet laikam 36.6

Nez cik ilgi sis meeris vilksies - it kaa jau nekas, bet braucu sodien maajaas - tapat jau mums te nekada lasvegasa nav, bet sobrid viss ciet, viss tumss, taada kara sajuuta
24.-Feb-2020 09:38 pm - remonta meistars
meklēju remonta meistaru vannasistabai un virtuvei, lūdzu, padalieties ar saviem kontaktiem un atsauksmēm!
24.-Feb-2020 08:57 pm
vakar izmmirku kā pēc peldes un saguru, braucot lielajā vējā, bet dabūju grāmatu, matcha un Pedro, pēdējiem spēkiem, bet, kad viņš mani samīļoja, uzreiz palika vieglāk, un tad man bija apelsīnu sula dāvanā un maziņš maziņš kausiņš piena, un bija tik daudz, ko stāstīt un dzirdēt, i love u so. viņš sirsnīgi smējās, kad izgāju no vīriešu wc un pat nesapratu, kur biju. braucu mājās zem zvaigznēm, priecīga un laimīga, līdz slieksnim, kad piepeši milzu nogurums mani iemeta dīvānā un tur arī pamodos līdz ar pirmo gaismu.
šodien navv spēka visu dienu, skatos, kā ārā vējš un lietus plosās, skatos tavas itālijas kalnu bildes, un tu prasi, kādu ēdienu man tev pasūtīt, un man nez kāpēc kauns atzīties, ka es jau to izdarīju pati.
tev tur ir tiramisu un pizza, un panika visapkārt, bet tu smejies un saki, ka parunāji ar vīrusu, viņš arī jau ir saguris.
This page was loaded Feb 26. 2020, 4:48 am GMT.