MaKo
Draugi 
16.-Dec-2019 11:02 am
Stella pieskrien ar mandarīnu: "Tev ir kaut kas jāapēd. Jo, ja tu nepaēdīsi, nevarēsi iet prom!"
16.-Dec-2019 10:35 am
Palasot soc. tīklus rodas iespaids, ka imperators Bordāns III un džedajs Kartona Jurašs Vašingtonai devuši norādījumu ielikt sarakstē Aivariņu. Jā, jā, mums te kā reiz sarakstiņš top. Viens uzvārds vairāk mazāk, uz papīra vietas pietiek. Kā to kadru sauca? Vārds, uzvārds, personas kods? Done.
Dievzemītes labieši ilgu laiku izlikās nesaprotam apkārt notiekušo un turpināja gremot un kustināt ausis, savukārt EE, LT un citur saprata un sāka čekistu bordeļus, veļas mašīnas un vietējo zaglēnu barotavas paši tīrīt. Un tagad arī rezultāts labiešu gremošanai un ausu kustināšanai. Labiešiem iespēra pa treknajām pakaļām. Dabūja pendeli un tagad Balto Tēvu vaimanas skan no visām svētbirzēm. Un izskatās, ka būs vēl. Jo pielec šamajiem lēni, aizdedzes sistēmas vēl no PSRS laikiem.
16.-Dec-2019 09:52 am - Suņu ziņas
Skudra apēda lielu, siltinātu flīsa cimdu. Izvilka no kabatas un, kad saprata, ka viņai to grib atņemt, ātri apēda. Tas bija pirms pāris dienām, un kopš tā laika cimds nav redzēts. Nekādā formā vai stāvoklī. Skudrai tas nav nekas neparasts, viņa mums dzīvo pēc moto - kas ir vēderā, tas ir mans. Kamēr nav vēderā, tas vēl nav mans, tāpēc jāpasteidzas.

Nesija sev uztaisījusi gultu no plastmasas maisiņiem. Izvandījusi lielo maisiņu maisu un guļ kā bomžu princese. Kad pavicina asti, maisiņi smuki čaukst. Tas ir suns, kuram piedāvātas dažnedažādas sedziņas un matracīši, nekad nav uz tiem gulējusi. Un kam svarīgāka par visu ir pareiza lietu kārtība mājās. Acīmredzot, tajā kārtībā ietilpst arī maisiņu gulta.

UPD: cimds ir ārā. Vesels, jāizmazgā un var vilkt.
16.-Dec-2019 09:25 am
Šodien visu laiku tāda sajūta, ka vakar bija pirmdiena
16.-Dec-2019 09:14 am
Es nezinu vai tas ir tas vējš, bet šodienas braukšana uz darbu varētu būt salīdzināma ar effortless gliding. Uzkrītoši viegli un patīkami.
16.-Dec-2019 01:09 am
Vispār palika drusku bēdīgi. Jūtos baigi viena. Nav bijis laika vienkārši būt ar sevi. Maz citu apkārt, ar kuriem labi un tuvu būt, pat ja ir daudz jaunu cilvēku un interesanti. Man liekas, ka esmu sākusi nelaist citus klāt, jo šķiet, ka nekādā gadījumā nav iespējams, ka esmu gana laba, lai cilvēki no visas sirds gribētu ar mani runāt. Ka viņi tikai izliekas pieklājības pēc. Šis ir baigi sens stāsts, sarkanā lampiņa, kas liecina, ka tagad pret sevi vajag būt pavisam uzmanīgai. Paraudāt. Panākt, ka dzīvokļa saimnieks salabo vannas aizbīdni tā, lai var ieiet vannā. Jāapstājas, jāatpūšas. Tā vietā, lai meklētu vīriešu kārtas uzmanības novedēju, jāpadara kaut kas tāds, kas mani piepilda.

 Piemēram, man vēl šajā gadā gribētos uzrakstīt labas atsauksmes visiem foršajiem servisiem, ko esmu šogad saņēmusi - veselības centram, interneta veikalam, zobārstei, grāmatvedei, pateikt visiem kārtīgu, sirsnīgu paldies. Man ir tiešām paveicies ar daudz labiem cilvēkiem dzīves dažādos notikumos, un labo vajag pateikt. 

Vēl man ir pāris idejas otram blogam. Īstenībā ir daudz ideju, piemēram, es gribu taisīt terapijas auditu, lai redzētu, kas ir mainījies, noticis ar pašsajūtu un uzvedību. 

Sataisīt sarakstu ar lietām, ko gribas nopirkt un izdarīt, mērķiem jaunajā gadā, piemēram, izpētīt online universitāšu piedāvājumu maģistriem, jo man šobrīd ļoti negribas visu pamest un sākt no jauna citā vietā. 

Piemēram, paņemt pildspalvu, tēju, bloknotu, apsēsties un rakstīt, kamēr paliek mierīgi.
16.-Dec-2019 12:59 am
Šodien mums bija otrais Ziemassvētku koncerts, un es sapratu, ka man reāli nepatīk koncerti baznīcās. Tur ir auksti, nemīlīgi, un es nevaru identificēties ar reliģiskām dziesmām līdz tādam līmenim, ka dažas es vispār pat nesaprotu. Like, kas ir "the spirit of truth"? Kādu vēl "comforter" Dievs iedos KAM? 

Vienīgā dziesma, kas man patika un, šķiet, korim (man tai skaitā) sanāca, bija Lux Aeterna. Sanāca, jo relatīvi vienkārša, patika, jo skaista aranžija, manuprāt, un latīņu valoda vispār skaisti skan. 

Pēc koncerta bija tāda tukša, bēdīga sajūta. Pirmkārt, tāpēc, ka pat es spēju saprast, ka tas koncis nebija labs. Bet arī tādos so-so koncertos, ja izdodas sajust auditoriju, sakonektēties un dabūt to emociju apmaiņas sajūtu, šķiet, ka bija labi. Šeit tā galīgi nebija. Nākamreiz aicināšu draugus, lai vismaz būtu kāda ne akmens seja, uz ko skatīties, kamēr dziedu. 
16.-Dec-2019 12:46 am - Communism kills the body, but liberalism rots the soul.
We face a situation in the West, where, paradoxically, spiritually we’re in a far worse state than the people who lived under communism. And this is one of the great ironies, because amongst its manias and the rest of it, communism froze things. It froze things glacially for 50 years in many respects. And much of the decay, the voluntarist decay, much of which we’ve imposed ourselves, because of ideas that successive generations of our leaders have adopted from themselves and from others, didn’t occur to the same degree in the East: the idea of self-denigration, that patriotism is the worst evil on Earth, that patriotism is one-stop from genocide, that your own group is always the worst group. This hadn’t been institutionalized and internalized quite to the same degree. It’s perverse that peace and plenty can produce more decadence and decay than hard-line Puritanism, artistic philistinism, queuing, and terror. But that’s what’s happened!
15.-Dec-2019 10:45 pm - Skumjākais mīlasstāsts
Tikai tāds mīlasstāsts var būt visskumjākais, kas kādā brīdī ir bijis skaists. Es neesmu redzējusi neko skumjāku kā Klarku un Leksu. Šonakt sapnī redzēju, kā Klarkai bija izdevies radīt virtuālo Leksas attēlu, jo viņa tika nokopēta, kā visi komandieri. Leksa bija kā staigājoša hologramma, varēja iznākt no čipa. Kaut kādi cilvēki gribēja čipu iznīcināt (cik skumji, ka tas jau Klarkai bija jāpiedzīvo), bet šeit čips vēl pastāvēja. Es biju vienkārši vērotāja no malas, neko nevarēju ietekmēt, bet es pusi sapņa raudāju, un tas arī beidzās ar brīdi, kad Klarka tieši kā City of light sniedzās pēc Leksas attēla, bet tas pazuda, jo čips bija iznīcināts.
Abas aktrises ir vienkārši fantastiskas, dialogi viņu starpā ir perfekti. Tās sīkās sejas izteiksmes, žesti, intonācijas ir vienkārši ideāli un tik skumji, ka es nebrīnos, kā pusi sapņa vērojot raudāju un pamodos nelaimīga. Seriāls ir ļoti labs, taču es neteiktu, ka viens no maniem pašiem mīļākajiem, tomēr konkrēti šis stāsts mani ļoti aizķer. Kad Lexa atbild uz Klarkas: "Maybe someday, you and I will owe nothing more to our people," ar "I hope so", ir tik ļoti skaidrs, ka tas nenotiks, ka tas "I hope so" laikam ir visskumjākais teikums, ko es vispār kaut kur esmu redzējusi, vismaz saistībā ar mīlestības tēmu. Abas sievietes ir ļoti jaunas, bet viņām nav vairāk laika mīlestībai, kā pāris stundas, un arī cerība uz kaut ko tālāku tiek pārrauta. Abas augušas drastiskā vidē, kur jācīnās par izdzīvošanu. Viena redzējusi arī daudz maz mierīgāku pasauli, bet otra audzināta, lai nogalinātu savus biedrus vai mirtu, un tad jau bērna vecumā stātos komandiera vietā. Tas liekas kaut kas tik trausls un gandrīz neiespējams, kas dīvainā, neiederīgā un gandrīz neiespējamā veidā izveidojās tik brutālā pasaulē, lai vēl brutālāk tiktu sagrauts.
Tā kā gatavoju pasākumu par mīlestību, laikam tā tēma man pat sapņos nāk prātā.
15.-Dec-2019 06:13 pm
- you’re weird on Sundays!
- **looks awkward**
- but still it’s better than happily smiling. (Smiekli.) remember that time?
- **noņirdzas** yeah. I think I already promised not to do that again, so I don’t need to do that again.
- you did. Um. I’m sorry it set you on a path of a neverending depression, but I do appreciate.
15.-Dec-2019 04:10 pm
Bagātinātāju plosīšanās Trolhetenā (par to te rakstīju piektdien) rezultātā tika pieņemts lēmums, ka vakaros pēc plkst.18 un naktīs kārtības sargi un apsargi tur vairs nepatrulēšot, tas esot pārāk bīstami. Bet valsts premjerministrs šajā jaukajā, mierīgajā laikā izvēlas apmeklēt Pestīšanas armiju, lai tuvāk iepazītos ar tās darbību.

Vēl daži pēdējās nedēļas sasniegumi feminisma lielvalstī:
Nakts uz svētdienu - nepilgadīga meitene pēc izkāpšanas no autobusa izvarota Halstahammarā.
Nakts uz pirmdienu - Ekšē centrā pie kādas picērijas "atrod" kilogramu dinamīta.
Otrdiena - Erebrū kāds vīrietis aizturēts par pirmsskolas vecuma bērna izvarošanu.
Trešdiena - Heljarpas stacijas autostāvvietā sadurts vīrietis, dūrējs mēģinājis nolaupīt viņa jaku. Aizdomās par izvarošanu Erebrū aizturēts policists. Uplandes-Brū mežā atrasts sadurts vīrietis.
Nakts uz ceturtdienu - šaušana Sundsvallā, viens nošautais.
Ceturtdiena - sievietei, kura Okersbergas centrā atved uz bērnudārzu divus bērnus, bērnu klātbūtnē mēģina nolaupīt auto, viņa ar miesas bojājumiem nogādāta slimnīcā. Netālu no skolas Solentūnā skolnieks atrod rokas granātu. Hesleholmā šaušana, divi ievainotie. Kādā Karlstādes skolā atrasts paštaisīts spridzeklis.
Piektdiena - Solentūnā vīrietim uzbrūk bars kulturālo bagātinātāju, lai atņemtu pulksteni, pie viena arī sadur kaklā, rokā un kājā, uz vīrieša paziņu, kurš mēģina iejaukties, šauj. Vesterosā šaušana, divi ievainotie.
Sestdiena - 60 gadīgu vīrieti, kurš kādā Jislavēdas restorānā ēd vakariņas, laupītājs nogalina ar mačeti, pārējie maskētie laupīšanas biedri tikmēr plosās restorāna virtuvē, karaļvalsts mediji kārtējo reizi izbrīnīti - nu kā kas tāds varējis "gadīties".
Šodien - aplaupot sadurts vīrietis Brommā.
Viena vai vairāks bruņotas laupīšanas bez cilvēku upuriem šonedēļ bijušas katru dienu, tās pat nav vērts uzskaitīt.
15.-Dec-2019 04:51 pm - Rainis par korupciju un kukuļdošanu :)
"Gūt var dodot, gūt var ņemot, Dodot gūtais neatņemams"
/Rainis/
15.-Dec-2019 03:30 pm
Šīs sezonas pirmie medenjaki gatavi... mmmmm... gardums!
15.-Dec-2019 02:01 pm
Porziņģim ir vislabākā metienu precizitātē no laukuma centra - divi no divi :) Pagājušo nakti atkal no centra apļa ielika 1/4 pēdējā sekundē.
15.-Dec-2019 01:38 pm
Apsveicu nigēriešu brāli Usmanu ar uzvaru pār Kovingtonu. Garlaicīga cīņa, taču beidzot Kolbijs tika humbled. Ar lauztu žokli.
15.-Dec-2019 12:48 pm
Mana cepeškrāsns darbojas tikai vienā – elles liesmu 250C režīmā, jo acīmredzot kaut kas salūzis temperatūras slēdzī.
All the light has now gone from my life.
15.-Dec-2019 12:37 pm
satarp citu, trubā ir diezgan daudz interviju ar aienu rendu, un pirmais autoinstinkts viņu redzot, ir totāli neticēt nevienam viņas vārdam
15.-Dec-2019 12:24 pm
Akdies, bija tik schweet ballīte. Vislaik ar Tesu uzturamies vienā stāvā, bet ikdienā faktiski nekomunicējam. Tāpēc bija baigi sirsnīgi. Nospēlēts ar kaut cik godam. Beigās vakar arī uzstājās impro grupa Tesūns (tipa Tesa plus Ž). Un abas dienas bija aptuveni vienāds cilvēku skaits- mazliet zem 180 ziedotājiem. Tā kā eksperiments ar 2 dienām ir izdevies.
15.-Dec-2019 11:56 am - gada labākā filma?
manā galvenājā laif-čendžing kino, hanekes "septītajā kontinentā", kad nomirst pēdējais no ģimenes locekļiem, skan dziesma power of love
domāju, tas ir vismajestātiskākais un vienlaicīgi visšausminošākais brīdis kino vēsturē
šajā filmā mīlestība zaudē nepārvaramiem apstākļiem
taču kaut kad viņai ir jāuzvar

gada labākais kino - once upon the time in hollywood
14.-Dec-2019 11:12 pm - Dariačangi dārzs 2
Viens nejauši sastapts vārds no gruzīnu pasakām ir mani aizvedis pie grieķu mītiem, pie Marijas Kallasas, pie bezcerīgiem mēģinājumiem estetizēt un transformēt baisākās no savām eksistenciālajām šausmām - jo tas prasa talantu, daudz vairāk nekā man ir.
Bet pat ja sanāks kārtējais groteskais nieciņš, būšu gandarīta, un brīdi - laimīga.

Tā ja, mana Dariačangi, daiļā, cēlā un enigmātiskā.
14.-Dec-2019 10:10 pm
tagad saslima simo. viņš jau vairākas dienas teica "es esmu ļoti slims", un es biju tāda "labs joks!"
14.-Dec-2019 06:38 pm
ciskā tagad mazi mazi zobiņi.
bet vismaz līdz Zo purnam netika.
14.-Dec-2019 04:26 pm
ko jūs darat, kad esat slimi, apsitušies ar cold medicine un tā jauki sapļurkājušies un barčikā?
es apmaksāju rēķinus.

citās ziņās, pēdējā laikā daudz domāju par to, ka esmu entertainment junkie un kā tas iespaido / veido / izbeidz attiecības ar citiem cilvēkiem. un kur ir tā līnija starp manu iekšējo vajadzību pēc, un vienpersoniskiem lēmumiem / ricībām to risināt un otrā pusē - apzināti komunicēt šo vajadzību manā dzīvē jau esošajiem cilvēkiem, jo negribas viņus atmest? ir grūti nobalansēt uzskatu, ka tas nav citu cilvēku pienākums mani izklaidēt, un tajā pašā laikā beigt nepārtraukti pazaudēt cilvēkus no manas dzīves kā sekas pirmā apgalvojuma aftermath. tas vispār _ir_ iespējams?
14.-Dec-2019 02:05 pm
14.-Dec-2019 01:53 pm
Šovakar pēdējā iespēja dzirdēt Tesu ādmiņielā tā, kā Tesa ir jādzird. Šoreiz tur ir visjaudīgākā aparatūra, kāda jebkad bijusi. Man vakar viņi nonesa jumtu. Joprojām nedzirdu ar vienu ausi (vienu turēju aizbāztu).
This page was loaded Dec 16. 2019, 11:38 am GMT.