MaKo
Draugi 
30.-Jul-2015 10:04 am - Gaismas pils - Dārza svētki iekštelpās iz seriāla "Smalkais stils"
Necieņa pret ēdienu izskatās šādi
30.-Jul-2015 10:11 am
30.-Jul-2015 09:42 am - #daily news
tūrisma uzņēmums "skaistie skati" piedāvā aizvest uz alūksnes kapusvētkiem
30.-Jul-2015 09:42 am
DELFI. Engurē cilvēkus pārbiedē atbaidošs zirneklis.
30.-Jul-2015 08:46 am
Sakiet lūdzu, kā es savu klabi varētu saglabāt audiogrāmatas formātā?
Un kura balss, jūsuprāt būtu piemērotākā tās ierunāšanai? Harijs Misiņš laikam nav pieejams.
30.-Jul-2015 02:04 am
vai ir iespējams saglabāt savu klabi uz datora kā teksta failu, pdf vai kā savādāk?

tools->export your journal nepalīdz diži, pa vienam mēnesim tā? vai neprotu lietot.
30.-Jul-2015 12:30 am - Biblenes noslēpumainā restorāna atklāšanas festivāls
Uzzinot, ka biblenes restorānam būs pat atklāšanas bankets, EK un AK bija šokā, ka uz to nav uzaicinātas, bet bēdas nebija ilgas, jo jaunoligarhs Edgars Jaunups jau ir uzsācis priekšvēlēšanu kampaņu, tāpēc savus ielūgumus laipni atvēlēja mums. Tiesa, tie sevišķi nebija vajadzīgi, jo ielīdām dinejā caur izstādi. Kā izrādījās vēlāk, bija ļaudis, kas šo izstādi gribēja apmeklēt, bet netika iekšā. Mēs gan izstādes apsargātājai laipni atteicām, kad viņa mums piedāvāja arī paskatīt gleznas un citas herņas.

Sākotnēji banketā nemanījām nevienu paziņu, kas lika domāt, ka šī ir apmēram 9.maija balle, kurā gandrīz satikām vien Partybomzi. Tiesa, pasākuma beigās EK uzrunāja žurnālists un maratonists Lauris Lizbovskis, jautri uzsaucot: “Nu, tad beidzot dzīvajā!” Iespējams, viņš neatcerējās, ka šī nav pirmā reize, kad tiekamies dzīvē.

Par sagaidīšanas dzērienu tika izvēlēts pārsalds zemeņu proseko, ko laikam par labu neatzina pat bārmenis, tāpēc ātri pārprofilējās par garderobistu, lai uz pakaramajiem sakārtu visprastāskos polietilēna lietusmēteļus. Tā kā ārā gāza aumaļām, ne viens vien cilvēks bija ieradies pilnīgi slapjš, bet tas ir labi, jo būt slapjam ir ļoti seksīgi. Būtībā visi slapjie ļaudis bija gatavi mazgāt mašīnu jaunākajā Jay-Z klipā.

Ātri vien nolēmām ar saviem saldajiem zemeņu dzērieniem piesēst uz restorāna parka soliņiem. Mums pretī sēdēja 2 džeki, kas lasīja grāmatas. Pielietojot intelektu, secinājām, ka tās laikam ir butaforijas, jo kurš gan nāk uz banketu lasīt?

Vismaz Edgara Jaunupa ielūgumā bija norādīts, ka mūs pārsteigs debešķīgi gardi ēdieni. It kā ļaudis bija tiešām pacentušies - piemēram, kokos sakarinājuši kūkas. Tomēr, lai kādi uzkodu vijeboni arī nebūtu izgudroti, tie garšoja kā restorānā “Ezītis miglā”, kur tas tieši tiek gaidīts, jo vidēji ēdiens maksā 3 eiro. Bet kas zina - varbūt biblenes restorāns tieši ies šo ceļu un piedāvās izsalkušajiem studentiem vienkāršus ēdienus par demokrātiskām cenām.

Viena no interesantākajām uzkodām bija apmēram tauku klucis ar lavašu groziņā, kuru nobaudot EK gandrīz apkorķējās. Līdzīgas sajūtas raisīja bekonā ietīta ne līdz galam cepta akna. Tāpat sabiedrības nosodījumu izpelnījās nesavārīts kartupelis (vai bumbieris - pēc garšas nepateiksi) kopā ar bezgaršīgu krēmu. Bezgaršīgais krēms sabojāja apmēram 50% no visām uzkodām. Tā jau normāla siļķīte, bet klāt krēms. Normāla garnelīte, bet klāt krēms. Normāla gaļiņa, bet klāt krēms. Daļa produktu bija tiešām garšīgi, jo bija pirkti normālās vietās. Tomēr produktu kvalitāti nevarētu uzskatīt par restorāna atbildību - viņu atbildība bija tos sapist. Ar krēmu. Gods godam, vienā mirklī uzradās plikas tīģergarneles bez krēma - tās tika aprītas 20 sekunžu laikā.

Mazliet vēlāk tika piedāvāts arī vakara galvenais ēdiens - grūbu kaudze, kas aplikta ar laša gabaliņiem. Viss būtu labi, ja tuvumā būtu arī šķīvīši, kur šīs grūbas uzkraut, bet, tā kā tādi neatradās, veselīgās vakariņas palika neskartas. Iespējams, šis ēdiens bija paredzēts skautiem, jo blakus stāvēja malkas kaudze. Iespējams, bija cerēts, ka ļaudis grūbas grābs ar pagalēm.

Lai maltītei pieliktu baudpilnu punktu, tika piedāvāti arī saldie groziņi, kā arī pārsaldas marcipāna vardes, kas nevienā neizraisīja nekādu prieku. Nezinām, kas tika piedāvāts kārtējā šķidrā slāpekļa galdā, bet 2015.gada otrajā pusē beidzot ļaudīm vajadzētu saprast, ka ar to vien, ka dūmo galds, publiku nepaņemsi.

Jau ansambļa “Prāta vētra” prezentācijā tāds tēls kā Kozmens ļaudīm dalīja saldējumu. Arī šoreiz viņš bija klāt un, braucot ar riteni pa restorānu, piedāvāja tūtiņas ar ogām. Tās arī paņēmām, bet beigās nezinājām, kā reizē dzert un ēst ogas, un rakstīt. Viss jau zajebis - ogas brauc apkārt, kokos karājas kūkas, pāri zālei veļas dūmi. Prieku vien aptumšo fakts, ka nebija nekā garšīga. To apstiprināja pilnīgi visi ļaudis, ar ko vakara laikā pasitām klaču.

Piesēžot uz soliņa, lai apēstu Kozmena dāsni izsniegtās odziņas, ātri vien pamanījām, ka mūs filmē no divām dažādām pusēm. Tas var nozīmēt tikai vienu - tiek uzņemta jauna 3D filma. Šoreiz acīmredzami dokumentālā. Ņemot vērā latviešu pirmās 3D filmas vētrainos panākumus un augsto domas lidojumu scenāriju nozarē, šis solis tikai iepriecina. Tas gan vispār var nozīmēt arī otru - ja reiz kamera vērsta tieši mūsu virzienā, laikam sanākušas ļoti daudzas slavenības. Vēlāk, jau baudot skābeņu zupu, kuru kāds tautā cienīts dzejnieks turpat netālu gāza iekšā mutē pa taisno no šķīvja, mums piesoļo klāt arī raidījuma “Bez tabu” žurnālists. “Ko tad ēdas, nevis rakstās?” viņš uzdod jautājumu, uz ko iespējamas tik daudz asprātīgu atbilžu, ka nevaram vien izvēlēties, kuru no tām viņam piedāvāt. Tā vietā piedāvājam apskatīt savus pierakstus, lai parādītu, ka vispār esam izslavētas multitāskeres. “Kura zupa garšīgāka - šī vai vecmammas gatavotā?” viņš turpina jautāt, un mēs knapi noturamies neatbildot, ka mūsu vecmammas ne tikai nekad negatavoja skābeņu zupu, bet arī ir mirušas.

Kungi, kas iepriekš pildīja grāmatu lasītāju butaforiju funkciju, pēkšņi ceļas kājās un dziedādami pievienojas korim. Ja jau restorānam “Kleever” tauta ar 11 humanitāro zinātņu jomu pārstāvjiem priekšgalā neļāva paturēt nosaukumu, kas neko nenozīmē, tad šī sāpe tika izlikta dziedājumā. “Daridaridamdā” un “aijaijā trallallā”, saņemiet visi provinciālie nacionāļi, mēs ejam Rietumu virzienā un varam burtus lietot kādās kombinācijās vien vēlamies! Pēc šī dziedājuma uzrunu saka abi saimnieki, kuri izstāsta, kā reiz, vizinoties troļļukā garām biblenes tikko svaigi ieliktajiem pamatiem, nolēmuši, ka viņiem šeit būs restorāns. Tomēr to neviens nedzird, jo visi vai apmīzušies aiz satraukuma, vēloties uzzināt - kāds tad galu galā būs nosaukums? Klīversala! Atskan neviltotas ovācijas. Neviltotas, jo tiešām applaudē tikai retais. Var gan saprast, jo pa dienu jau tika nodemonstrētas izcilas mārketinga iemaņas, izveidojot Klīversalas Twitter kontu un piesekojot kontam @DelfiLV. Diemžēl nekur nemanām ielūgumā solīto pasākuma hedlaineri - dzīvo bronzas skulptūru - , toties tā vietā tiek piedāvāta grandioza iespēja vaigā aplūkot restorāna pavārus. Skatāmies, acis pārgriezdamas, jo līdz šim pavārus esam redzējušas tikai televīzijā, un arī ļoti sen, jo jau trešo mēnesi nevīžojam pierubīt Lattelecom digitālo TV. Piedod, Andri Šķēle.

Tradicionāli apmeklējām arī katras sevi cienošas iestādes kulta telpu - tualeti. Nekas nebija apmīzts, viss kā pie cilvēkiem, ja neskaita ziepju trūkumu. Tas ir zems līmenis, sevišķi situācijā, kad Mārtiņš Bondars visai tautai piesolījis līdz ar bēgļu iebraukšanu piedzīvot Ebolas vīrusa uzliesmojumu. AK sanāca misēklis, tā arī nespējot saprasties ar tualetes podu. Proti, šis bija tāds lepns Rietumu pods, kas uzsūta ūdens strūklu padarītajam darbiņam tad, kad pats to uzskata par vajadzīgu. Diemžēl abas reizes, kad AK viesojās kabīnē nr. 2, pods neuzskatīja par vajadzīgu izrādīt jebkādu reakciju. AK dažādi mīņājās, pat uztaisīja dažas piruetes, bet pods turpināja klusēt kā ūdeni mutē ieņēmis. Kad trešā tualetes apmeklējuma laikā šo pašu kabīni apmeklēja EK, pods viņai atbildēja ar brašāku šalti nekā būtu spējīga Trevi strūklaka.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas kultūras telpā pārrunātas 2 nopietnas problēmas: biblenes restorāna nosaukums un bēgļu integrācija. Vismaz otrais ir atrsināts, jo manījām kādu bēgli, kas aizrautīgi bazarēja ar apkārtējiem. Tātad bija integrējies zem ozolkoka zariem. Ozolkoka zari bija diezgan 1:1 nosperti no mūsu caurkritušā EXPO maketa, bet tas ir ļoti labi, jo ideju un maketu nevajag laist zudībā. Labi, melojam, sakot, ka tas bija 1:1 nospiests, jo EXPO maketa veidotāji bija iedvesmojušies no dabas un tāpēc ozola vainags līgani pārgāja stumbrā, turpretim Klīversalas ozola vainags noslēdzās absolūti neizteiksmīgā taisnstūra paralēlskaldnī, ko, cerams, nākotnē 1.ģimnāzijas 6.klases skolēni varēs izmantot ģeometrijas praktiskajos darbos.

Te pamanām, ka televīzijas dīva Gundega Skudriņa aktīvi vāvuļo uz skatuves, uzdodot āķīgus jautājumus, uz kuriem kāds reizēm atbild tikai aiz pieklājības. Kad viņa vaicā, cik nosaukumu pieteikumi iesūtīti restorāna izsludinātajā konkursā, AK bez variantiem šauj laukā atbildi - 783. “Kā zinājāt?” pārsteigti vaicā Gundega, uz ko gribas atbildēt Sandras Freibergas labākajās tradīcijās: “Uzminēju!” Domājam, vai viņa šo jautājumu uzdotu arī tad, ja būtu jāatbild, kas ir Latvijas galvaspilsēta, vai kur ziemo vēži. Balvā AK ir ieguvusi 30 eiro dāvanu karti, kuru ikviens aicināts kopīgi notriekt ar vērienu, jo šajā, cerams, studentu finansiālajam stāvoklim lojālajā restūzī pa kādai garnelītei un vīna šļakatai pietiks visiem.

Tuvojoties vakara noslēgumam, bārmenis jūt, ka viss ir dirsā, tāpēc sāk tekalēt apkārt un naski papildināt visu glāzes ar alkoholu. Tas labi. Pasākuma laikā satiekam arī savu bijušo klasesbiedreni, kuras uzvārdu AK dažkārt izmantoja, lai parakstītos par drošības noteikumiem klases žurnālā. Viņa jautā, vai ir bijis kāds salidojums, uz ko atbildam, ka nav gan, skola, paldies Dievam, likvidēta, un kopīgi nolemjam, ka tā arī labāk. Klasesbiedrene arī izsaka cerību, ka viņas pasākumus nekad neapmeklēsim, bet tad, ja tomēr to darīsim, klāšot mums atsevišķu galdiņu. Kāda dāma tikmēr nolemj šampanieti papildināt ar šotiņu zemeņa smūtija un piedzīvo pārsteigumu, uzjauktajai dzirai pārgāžoties pār glāzes malām un izklājoties pār viņas kleitu. Nospriežam, ka fiziku šī čiepa arī laikam apguvusi mūsu skolā. Kad kāds džeks uzdod jautājumu, cik dodam šim vakaram, EK viņam atbild: “5.” Bet šī versija netiek pieņemta, jo tas nav nekāds viedoklis, tāpēc tiek izlabota uz “3”.

Bija gan arī kāda laba lieta. Bibliotēka vismaz ir nomazgāta!

Banketā noklausījāmies kādu jautru dialogu:

-Ar ko nodarbojies vasarā?
-Dzeru un meklēju darbu.

To arī ikvienam novēlam - ne tikai iedzert, bet arī meklēt un atrast meklēto!


Kad no papīra izņem kūciņu, vidiņš diemžēl paliek iekšā.

Marcipāna vardīte.

Sajūsmu par kūciņu pauž noliktā karote.

Ozola vainags un taisnstūra paralēskaldnis.

Kas tas tāds?

EK atradusi malkas pielietojumu - uz pagales var uzlikt gurķi!

Kur ir?

Ļaudis rozēm pievienotos saldumus novērtējuši, ievietojot tos pelnutraukā.

Paldies!
30.-Jul-2015 12:07 am - Countdown commencing
Giving judgment, she said: ‘Mr Smith delivers the lyrics in a manner which at some points makes it hard to hear the words.’

But she agreed with Miss Adamson and Mr Smith’s publisher that Mr Sharples had had similar trouble transcribing the words.

His transcripts did not ‘seem completely accurate’, she said. ‘I accept the contention that the line is not “And a Star Wars police vehicle Paul’s off”, but...the more comprehensible “And a Star Wars police vehicle pulls up”,’ she said.
29.-Jul-2015 11:58 pm
Stella atkal uztaisīja sev frizūru a-ļa [info]intenormal. Ar oriģinālu papildinājumu "jaunskungs, kam atkāpjas mati" stilistikā, bet nu tāpat kā jaunskungam, kam atkāpjas mati, arī viņai var izlīdzēties ar pakauša matiem uz priekšu.

Rezultāts klaji bipolārs, 50% gadījumu nejaušs skatiens uz bērnu izraisa salekšanos un "wtf kas tas tāds par monstru atlīda", otros 50% gadījumu "awww, tāds mīlīgs bērniņš".

Lai gan, stingri ņemot, šādas reakcijas uz viņu bija arī pirms matu apgriešanas.
29.-Jul-2015 11:43 pm
kas attiecas uz medal of honor: allied assault, tā ir lieliska elektroniskā spēle, kurai nav vajadzīgs nekas, iznemot tavus instinktus
teiksim, šie paši instinkti tronheimas zemūdenes bāzē man liedza pirms fošistisko zinātnieku apšaušanas neizvērt aiz sevis laboratorijas durvis
iekšējie dialogi "martcore, ar kuru galu tu tagad domāji" - "a es vispār nedomāju, es neko" radīja interesantu šovu, kurā nākas iznest visu bāzi bez aptieciņām
vai to var izdarīt? var, bet labāk nevajag
29.-Jul-2015 11:38 pm
bāc, kā uzzināju par skandināvu galda spēli hnefatafl, esmu iededzies baigā ziņkārē
izskatās pēc šaha sajaukuma ar go, bet iešu studēt kaut kad noteikumus
izstās ahujenna
29.-Jul-2015 11:20 pm
bet jāsamierinās ar pasauli, tā vietā, lai cilvēki klausītos senetjēnu, emiku un denu viņi klausās massive attack un sievietes ar arfām, kas spēlē stadionos
ja man būtu miniatūrs suns, es teiktu pojdjom žučka iz etovo parka
29.-Jul-2015 08:26 pm
"Auferre, trucidare, rapere, falsis nominibus imperium; atque, ubi solitudinem faciunt, pacem appellant"
29.-Jul-2015 10:22 pm
parīt pilnmēness
29.-Jul-2015 10:21 pm
29.-Jul-2015 10:13 pm - Tās manas lietas, ko nevienam, tikai nedaudz... par citādām maņām.
Es kādam pastāstīju par tām lietām, kā es jūtu pasauli, un tagad man ir bail. Jums liekas es visu stāstu, vai ne? Ar ko guļu, kā guļu, cik orgasmus dabūju un kā pēc tam brokastis ēdu? Jā, protams... Kas citiem slēpjams un aizklāts, man ir atklāts. Bet tas nav tas.
TAS ir tas īpašais veids, kādā es jūtu pasauli. Nē, tas nav par tām krāsainajām ainām, ko es redzu ap cilvēkiem. Tie ir nieki, izklaide tusiņos. Nu jā, dažreiz tas ir arī derīgi, zinu, bet es zinu vēl vienu cilvēku, kas redz identiski, un esmu lasījusi par tādām lietām.
Nē, es pasauli jūtu, izgaršoju kaut kādā ziņā pilnīgi citādāk, kā esmu dzirdējusi, redzējusi, lasījusi, un tas ir tik ļoti personīgi, bet tik ļoti spilgti, it kā man patiešām piemistu vēl viena maņa, kas nav citiem. Iespējams, ka šī maņa darbojas tikai attiecībā uz maniem iekšējajiem pārdzīvojumiem, taču tā ir pilnīgi reāla. Tā manu pasauli padara daudz krāsaināku, bet arī grūti izturamu savā intensitātē. Par spīti šai intensitātei es esmu pilnīgi atkarīga no šiem iespaidiem, es tos meklēju un meklēju, pārsātinos un pārdozēju.
Un tas ir tik smieklīgi, ka patiesībā es neticu, ka kaut viens pieskaitāms cilvēks visā pasaulē tiešām spētu reāli noticēt, cik ļoti spilgti es to visu izjūtu, cik ļoti reāls tas man ir, objektīva realitāte. Tas ir grūtāk kā paskaidrot aklajam kāda ir krāsa vai kurlajam kā šalc vējš.
Tas skan iedomīgi, it kā man būtu pārdabiskas spējas, bet es nedomāju, ka tās ir pārdabiskas. Es nedomāju, ka daudzi tādu maņu gribētu. Patiesībā es ticu, ka tāda piemīt gandrīz ikvienam, bet mēs esam mācīti to neņemt vērā. Tāpat kā ir cilvēki ar nedabiski, ekstraordināri asu redzi vai dzirdi, tāpat kā ir cilvēki ar "slimību", kad maņas pārklājas, piemēram, oža iegūst krāsu vai garša - taustes izjūtas, tāpat man šī iekšējā izjūta ir hipertrofēta pilnīgi nedabiskos, neticamos apmēros.
Es esmu sapratusi, ka šī lieta mani tura pa gabalu no visiem cilvēkiem, jo es tajā nevaru ne ar vienu dalīties. Vēl ļaunāk - paši cilvēki man izraisa šīs sajūtas, es kļūstu no viņiem atkarīga kā no narkotikām vai - labākajā gadījumā - labas mūzikas, kino vai puķēm, bet es nevaru paskaidrot, kāpēc. Es mēģināju vienam cilvēkam pastāstīt, bet es nedomāju, ka tas ir iespējams.
Ir pilnīgi iespējams, ka man ir kāda garīgā slimība, kaut kāda problēma, kāpēc tas man tā notiek, bet tas nekādi nemazina tā realitāti.
Vislabāk tas atbilst vārdam "garšo", jo par citām maņām tāda vārda nav. Cik smieklīgi patiesībā. Kāpēc nav vārdu ekvivalentu vārdam "garšo" attiecībā uz citām maņām? Man ... šī mūzika. Man ... rozes smarža. Nu nav. Par visu saka "patīk". Nav speciāla "garšo".
Bet kā lai es cilvēkam izskaidroju, ka man šausmīgi "negaršo" šis veikals, tāpēc man nāk vēmiens un es nespēju te uzturēties? Kā lai es pasaku, ka man "negaršo" šī mūzika tik ļoti, ka man varētu no tā lobīties āda un pārplīst bungādiņas, tikai tā nav ne āda, ne bungādiņas. Tur sāp un nelabumā mokās kaut kas pilnīgi cits, kam nav nekāda vārda.
Es arī nevaru apslāpēt savu patiku pret kaut ko. Un dažreiz tā ir par traku, ir jāatpūšas, jāpaiet malā, lai galīgi nepārdozētu un neķertu sirdstrieku. Tas ir tāpat kā ēst ļoti ātri daudz saldējuma. Dažreiz sāk tomēr par traku salt un būt par saldu, un ir mazliet jāpagaida. Tāpat var apēst par daudz čipsu un tad ir pārāk sāļš un šķērms, lai gan čipsi ir ļoti garšīgi.
Es esmu jūtīga pret šādām garšām pilnīgi neiespējamā veidā. Pilnīgi viss kaut kā garšo. Visas reālās maņas garšo un visas domas un atmiņas, iespaidi un pat tādas lietas kā sirdsdarbība pašas krūtīs kaut kā garšo.
Ai, tas nav iespējams...
Es tiešām esmu neglābjami jocīga. Pēdējā laikā man uznāk vēlme dalīties šajos iespaidos, bet tas ir tik pārāk neiespējami.
Es esmu haizivs ar sānu līniju un elektrorecepciju, kādas nav citiem cilvēkiem. Pilnīgi iespējams un pat ticamākais variants, ka mana sānu līnija un elektrorecepcija ir kādas slimības sekas, bet tas nemaina to, ka visa pasaule tik intensīvi garšo, ka man ir jāmeklē, kā tikt prom no tā, kas slikti garšo un kā narkoties ap to, kas garšo labi. Es tik dziļi jūtu jebko šajā pasaulē, ka nespēju pati tikt ar to galā.
Taču esmu piedzīvojusi kā garšo ķirši pērkona laikā... kā garšo konkrēta dziesma, domājot par konkrētu cilvēku... kā garšo pavasaris un lakstīgalas balss...
Nē, es nekad neatteiktos no tā. Tas ir iemesls, kāpēc man nekad nav garlaicīgi un nekad nav pilnīgas vientulības sajūtas, izņemot... jā, manos ļaunākajos murgos.
Man ilgi ir bijuši murgi, kopš pašas bērnības, ka viss pazūd nakts laikā. Ka tad, ja es atvēršu acis, nebūs nekā, izņemot istabu, kurā es guļu. Aiz loga būs briesmīgs nekas, nebūs ne citu istabu, ne ārpasaules, beigās nebūs arī pašas istabas, nebūs nekā. Es domāju, ka tās ir bailes pazaudēt šo nemitīgo saistību ar visu sev apkārt. Nejust vairs kādā krāsā un ... ... ... dažādās neaprakstāmās izjūtās ir vējš un saulriets man aiz loga.
Nē, nekad, lai es kaut vai pārdozēju un nomirstu, bet no tā es nekad negribētu ārstēties. Pat tad, ja man nākas izlikties visādos veidos, lai slāpētu savas izjūtas, lai izdomātu attaisnojumus un ... paliktu viena savā neiespējami krāšņajā pasaulē.
29.-Jul-2015 09:19 pm - tiem, kas nav dzirdējuši saint etienne
29.-Jul-2015 09:04 pm
Esmu tomēr iedzīvojusies mellenēs un visu svaigā veidā noēst nespēsim. Ko var uztaisīt no viņām, lai nesabojājas un pavilkt to apēšanu citādā veidā? Bišk jau sasaldēju, klimpas negaršo. Ko vēl? Kūkās aiziet maz un laika ar nav. Sablenderēt ar bišk cukuru? Novilks ilgāk līdz rūgtumam?
29.-Jul-2015 06:47 pm
Nezinu kā jums, bet man liekas, ka tā dzīvespriecīgā aizdzeršanās pa otrdienām bišk jāierobežo (teica kakj un atcerējās, ka nākamotrdien ir ikmēneša real ale biešu sanākšana).
29.-Jul-2015 08:24 pm - par aktuālo
Sūds par pupiem un rosolu - es krāmēju koferi!
Tas nav sīpolu dēļ - rīt pēdējā darba diena pirms atvaļinājuma.
29.-Jul-2015 07:35 pm - Laika vērotāja - dārzkopja piezīmes.
Bija atbraukuši viesi, atveda kaut kādu stādāmo rozi, man tā gan izskatās pēc liepas, bet neko, kā jau jebkurš izcils botāniķis, ozolu no kolrābja atškiru tikai nogaršojot. Tas viss štrunts, iestādīju, lai jau aug, taču rekomendāciju šo neaizmirst reizi divās dienās aplaistīt šobrīd savādāk kā sevišķi izsmalcinātu ņirgāšanos nevaru uztvert.

Aizparīt augusts, biju spiests pārvākties iekštelpās un iekurt kamīnu, nosalu.
29.-Jul-2015 07:12 pm - skice dienā, piere sienā
Šodienas /r/sketchdaily tēma — "Resident evil" spēle un zombiji vispār. Tēma der, tapēc — čillītis baseinā, un, līdz ar to, brīnišķīgs triju dienu zīmēšanas strīks, jūtos malacis.

29.-Jul-2015 05:47 pm
šodienas praktiskais ekipējums: gumijnieki, lietussargs , saulesbrilles.
This page was loaded Jul 30. 2015, 11:14 am GMT.