MaKo
Draugi 
27.-Jun-2017 12:51 pm - Sakarīgs interneta provaideris Dārzciemā?
Sveiki.

Vai ir laba pieredze ar kādu -- vēlams, kas nodrošinātu vismaz 100Mbit pa vadiem?

Lattelecom atšuva -- vajagot vismaz 8 mājas, kas gribētu, tad tikai viņi padomās, vai likt kaut ko.

LMT 4G nav pietiekami ātrs/stabils konkrētajā lokācijā.
27.-Jun-2017 12:08 pm - ēdiens
Dažādu neparedzētu iemeslu pēc man ir drusku vairāk spinātu nekā saprāts ļauj apēst, nez ir kādi varianti kā šos saglabāt ilgtermiņā?
27.-Jun-2017 11:44 am
vēl es gribētu apskatīt Komētu, bet vai man vienīgajai liekas, ka tās ir astronomiskas biļešu cenas?
27.-Jun-2017 10:26 am - Nr.407
Izgājušajā vakardienā atkal nodarbojos ar sirmāmiņas likvidēšanu. Kamēr svētās 30min gaidiju kautkādu nebūt rezultātu, atcerējos, ka mana radītāja ap šo laiku strauji nosirmoja (un izskatās, ka šis gēns arī man ir, jo  pēdējā pusgadā gana strauji paliku baltmatīte). Rezultāts - labāks kā pirmajā reizē, katrā ziņā procesu atkārtošu, jo bija paniskas bailes, ka mati izkritīs (ok, izkrita gan padaudz, bet varēja būt vēl vairāk) un sirmums ir likvidējies vairāk par pusi. Tonis ar' tāds visai neuzkrītošs. 
Nu ko - sveicināta vecumā!
27.-Jun-2017 10:02 am - Jaunumi
Man ir aukstumpumpas un infrasarkanā kamera. Vasaras starta komplekts, es teiktu!

UPD: Infrasarkanās ainavas izskatās ļoti, ļoti krāšņi, kā ziema, tikai vasarā. Savukārt infrasarkanie portreti izskatās pēc zombiju apokalipses.

Un kaut kā iepriekš nebiju ievērojis, ka aukstumpumpas nav tikai dažas pumpas pie lūpas, bet vispār arī tāda mazmazliet slimīga pašsajūta. Bet pāries.
27.-Jun-2017 09:24 am
nopietni, ir dienas, kad es gribu pasūtīt visu pasauli dirst, uzlikt smagu industriju ausiņās, saulesbrilles, un doties velnszinkur
27.-Jun-2017 03:10 am - nodevēji
''A 30 year old Iraqi "refugee" brutally raped a 13 year old German girl, fled the country to escape punishment but was eventually caught in Hungary. Now (back in Germany) he was sentenced to 3 years and 9 months in prison.

To compare, a German man who burned down an empty "refugee" shelter still in construction was sentenced to 10 years.

Liburl justice.''
27.-Jun-2017 08:21 am - Sejas kosmētika Drogās
Labrīt, cibiņi!
Interesē, kādu ražojumu sejas kopšanas kosmētika (krēmi, pieniņi utt. nevis dekoratīvie līdzekļi) pieejama Drogās.
Zinu, ka ir L'Oreal, Nivea. Kas vēl no tādiem normālajiem?

Interesē tieši Drogās un neinteresē visādi krievu un ukraiņu "babuškini sekreti".
Paldies!
27.-Jun-2017 07:39 am
Ho, ho! Jaunumi krūmu frontē. Vakar vētrā nogāzās ieva. Satrupējusi bija.
Domāju, ko man tagad darīt, zvanīt mīļajam Komunālservisam, lai savāc?
Pie savākšanas noteikti izbradās visu, kas vēl nav izbradāts. Tad tas jādara atvaļinājuma laikā, mana, tbš, lai varu diriģēt parādi. Es lābprāt pati to ievu savāktu, lai garos vakaros grieztu 100 koka cilvēciņus, piemēram. Ja vien man būtu zāģis. Vispār jau tad man vajadzīgs budulajs ar zāģi. Lai pa kluso (pa kluso ar Husqvarnu) sazēģētu. Tas nav nekāds ievukrūms, bet gan riktīgs koks. Un pašvaldība man sastādītu protokolu par publiska koka piesavināšanos un visu to em... leksiku, ko esgu būšu pateikusi.:)
Nezkāpēc negribas piesaistīt KaimiņAndžu...
Jā, kas kaitēja agrāk, kad vietvaras spalvainās rokas vēl nebija iestiepušās mūsu zaļajā ieliņā.
26.-Jun-2017 11:31 pm - divi mēnessardzīgi loši
vakarnakt hotai kaut kas smadzenēs saslēdzās un viņš mani naktī modināja, lai pajautātu, kurā pilsētā mēs esam.

to mēs abi atceramies.

ko savukārt neatceras hotai, bet precīzi atceros es, ka mana atbilde bija - Prāgā!
26.-Jun-2017 10:14 pm
Pēdējās tvinpīkas sērijas kopsavilkums:
26.-Jun-2017 08:46 pm
Es vēl neizstāstīju ikgadējās pirmsjāņu pļaušanas nākamo sēriju. Kad mīļotā pašvaldība un dārgais Komunālserviss ziemā atļāvās nohujārīt mūsu smalkos potētos ceriņus (tā man pēdējā piemiņa no Maigonīša), pavasarī vietā uzauga jo kupla gārsa, kuru ar rokām arī izplēsām un izpļāvām, un tagad vienīgā daudz maz civilizētā vieta the Ielā ir pie mūsu pieticīgā namiņa. Citur ir ojojoj, kā saka degradēta vide, brīnos, ka tramvaju vēl nebūvē uz šejieni. Tā nu kaimiņu kundze, būdama tādos gados, kad vairāk gribas cilāt korvalolu kā izkapti, zvana Komunālservisam un indīgi atgādina, ka gaidot šos ar trimmeri, par ko es nemazam arī dikti nepriecājos, jo man tak tie potētie Maigonīša ceriņi nāk augšā, nopļaus visus ka divi deviņi.
Tā nu es visu vakaru pucēju upmalu, lai dārgajam Komunālservisam nestāvētu uz ceriņiem.
Tomēr nākamā dienā (taisni pirms Jāņiem, ja) esot bijis klāt kaut kāds Vitjoks ar trimmeri.
Bet viņš esot sācis no nepareizā gala, no KaimiņAndža. Jaunkundze bija mājās un dzirdēja (un tas tomēr nav galīgi blakus), kā KaimiņAndžs solījies Vitjokam visus pautus notrimmerēt, jo tas nevāksies prom, jo Andžam tak te ozoli iestādīti, un vēl, un vēl visu Andža repertuāru dzirdēja sākot ar debijas albūmu un beidzot ar zelta fondu.
Vitjoks pieklājības pēc pavēcinājies ar trimmeri un aizbraucis, jo darbs nav zaķis, bet pauti paliek pauti, kamēr kaimiņtante tā arī nesagaidīja savu komunālservisu.
Man liekas, ka tas beigsies ar visa nobetonēšanu mums par sodu un KaimiņAndža aizvešanu no vienības Alfa rokudzelžos, vienīgi vēlēšanas jau bija un kohēzijas fondi izlietojušies, tikai tas mūs glābj, āmen!
26.-Jun-2017 06:44 pm
Man ir vēlme uzcelt sev/Omei pirtiņu. Pēc pirts muzeja apmeklēšanas esmu sapratusi, ka latviešu pirtiņa un mūsdienu pirtis ir divas dažādas lietas. Un man pilnīgi apmierinās latviešu pirtiņa. Un izskatās, ka tas ir vairāk plānošanas un sagatavošanās jautājums, nevis izmaksas.
Varbūt kādam ir pieredze? Ieteikumi?
26.-Jun-2017 04:45 pm
Oj dieniņ, kā es vakar uz Braníku braucu. Es gan nezinu, vai vārdos var nodot visu situācijas traģiskumu. Bet es mēģināšu.

Dodos, vārd'sakot, pie vakara kādu burgeri apēst, rīsērčoju maršrutu. Google saka – īzī, čuvak, kāp reku autobusā, pārbrauc pāri upei, un tālāk jau ar roku padot, kājām aiziesi. Aha, kā tad, Google, kā tad, tu pati esi to kalnu redzējusi, kurā man jānokļūst? Sagūglē, bildītes apskaties, es tajā figņā nekāpšu! Veru satiksmes appu, sameklēju kur no kā jāpārsēžas, noskaidroju, ka drīkstu būt arī ātrāk par astoņiem, nopriecājos, dodos, ieeju pa ceļam bodē, ieskatos sarakstā, autobuss pašvilpts par pāris minūtēm, ar nākamo ETA 20:00. Bļa. Nu neko.

Tā, te nu mēs esam, pietura Ryšánka, te jāpārsēžas 124. busā, kuram, pie tam, tūlīt jābūt klāt, paldies visām dievībām, ka joka pēc ieskatījos pieturu sarakstā, man, ko domājies, jābrauc pretējā virzienā, fak, skatos pāri ielai, tur pieturas vispār nav, ā, nē, ir gan, tikai tālāk, skrienu uz pieturu, busa nav, un ne tikai nav, bet arī nav jābūt, pretējā virzienā buss tajā pieturā nemaz neapstājas, wtf!?, velku ārā telefonu, skatos kartē (kā mēs vispār kādreiz dzīvojām bez kartes telefonā?), bet... nav jau skaidrs, ko tajā kartē meklēt, pietura Ryšánka, nu, viņa tepat ir!, priecīgi saka karte, ok, attopos meklēt galamērķi, karte saka – ā, nu, sākumā ej pa šito ielu un tad pa labi, es tāds OK, eju, aizeju līdz krustojumam, pagriežos pa labi, nu nav tur pieturas, nu nav, nu vispār nekādas, nu afigeļi?, velku atkal ārā karti, karte saka, mol, opaņki sanāca, čuvak, atvaino, es biju domājusi – ej uz otru pusi, nolamājos, eju uz otru pusi, sākumā izskatās, ka tur nekādas ielas nemaz nav, bet atrodu beidzot to nelabo pieturu pēdējā brīdī pirms apraudāties aiz bezpalīdzības par to, ka es nekad, nekad no šejienes netikšu projām, skatos kā pabrauc garām 124. buss un pagriežas ielā, kur es tikko biju, OK, tas ir tas virziens, kuru man nevajag, pāris minūtes vēlāk parādās 124. uz otru pusi, bet no pavisam citas ielas, tak tikko es paspēju nopriecāties – viņš apstājas krustojumā un ieslēdz pagrieziena rādītāju, un nupat jau tūlīt arī griezīsies ielā, kur es tikko biju, un es tāds skatos ieplestām acīm un DUDE, YOU FUCKING KIDDING ME!?, pats izbrīnījos, ka domas var būt capslockā, bet nu nopietni!?, bet nē, izrādās vadītājs vienkārši mani bezkaunīgi patrollēja, izslēdza migalku un aizbrauca taisni, jēziņ, pāris minūšu laikā pusi nervu šūnu notērēju, nokļuvis galā nervozi ielēju sevī kausiņu alus až neatraujoties, toties tagad zinu, kur dod labākos burgerus pilsētā, bet nē, jums nedos, neceriet.
26.-Jun-2017 04:22 pm
Papildināju iepriekšējo ierakstu ar vēl dažām fotogrāfijām un paskaidrojumiem. Ceru, ka Jums patiks.
Pirms ceļojuma iegādātais rokas pulkstenis vēl aizvien rāda Gruzijas laiku. Lai tā arī paliek - tā šorīt pamodusies nolemju. Tāpat jau Rīgā nekad to uz rokas nenēsāju, bet Gruzijā ar to saradu tā, ka tas kļuvis man mīļš. Man tur patika vienmēr zināt pareizu laiku.
Mans atvaļinājums beidzās pārāk pēkšņi un tā, kā beidzas viss, kas ir skaists. Kā vienmēr pietrūka tieši vienas dienas, lai saprastu, kas un kā.
Es noteikti tur atgriezīšos. Man tur palika gabaliņš sirds.
26.-Jun-2017 04:00 pm - putni
Vienībsgatvē vējš nopūtis no koka sīļa ligzdu... iekšā divi apjukuši cāļi, līdz lidošanai tur vēl tālu, ja vispār izdzīvos...
26.-Jun-2017 02:57 pm
līgo pasākums bija jauks, lielisks un burvīgs. to var teikt arī par norises vietu un dalībniekiem.
iespējams, ka kopsummā paindēju sevi ar maazliet par daudz alus, bet reizēm vajag. tā pat kā apēst maazliet par daudz garšīgas pārtikas.
ļoti sakostas kājas laikam šajā stāstā ir vienīgais lielais mīnuss.
sīkos neskaitīsim.
26.-Jun-2017 01:26 pm - #ņarņarņarņar
Kādus epastus es rakstīju nedēļas nogalē:

1) Dear editor, I hereby withdraw my manuscript that was submitted for consideration for publication in [your silly journal a fucking year ago!!! and it still hasn't been passed on to reviewers or rejected!].

2) Dear editor, I hereby submit my manuscript for consideration for publication in [your great and promising journal].
26.-Jun-2017 12:29 pm - ahh, typical.
Pēc vēl vienas negulētas nakts (stulbie svētki, neparko nevar aizmigt ātrāk kā 3:00 / 4:00) šodien nekas nav labāks par Hezzel klausīšanos darbā.

Tik traģiski nenāca miegs, ka arī uzrakstīju pāris rindiņas ar Daugavpils theme, kuras kaut kad vajadzēs apģērbt un sakombinēt dzejstāstā:

/Divas nelaimes, trešā par brīvu/

/Uz tramvaja konduktora pieres svīst vakardienas šņabis/

/Ēd puisēns baranku un skatās caur blokmājas aci/

/Aplī nav savs stūrītis/
26.-Jun-2017 10:31 am
likās, ka aiz loga, man tieši ausī, motorzāģē paskatījos - nē, urbj taču.
also, laikam nāksies iegādāties jaunu laptopu. right now.
26.-Jun-2017 12:13 pm - Svinību, tūrisma un technoloģiju vērotāja piezīmes.
Jāņos nofotografēju ezi, varbūt viņš bija Jānis, varbūt Līga, varbūt pavisam kas cits, bet ar to tad arī visas savas rituālās darbības šo svētku saistībā izsmēlu.

Par tūrismu runājot, savukārt - dārgie draugi, ja sanāk ietrāpīties kaut kur pie Kalsnavas arborētuma, silti iesaku nelaist garām iespēju un apmeklēt arī Vesetas purva taku. Riktīgi interesanti ir vispirms izmantot aplikāciju waze, bet tad, kad šis rīks ir ievedis tur, kur ir ievedis, izmantot google maps. Tad jūs sapratīsiet to milzīgo semantisko aizu, kas šķir vārdu "apmeklēt" un "atrast" nozīmes, lai arī pēc tam mēs, iespējams, draugi vairs nebūsim.
26.-Jun-2017 11:06 am
jāņu rītā peldšortos ar vienu airi airējos uz kaut kāda liela plastmasas dēļa apkārt saliņai dīķa vidū. biju tikko iznācis no pirts, es kūpēju, un migla cēlās, un debesīs viena zvaigzne, un ūdensrozes pinās kāju pirkstos. bija skaisti.

līgo vakarā šķirstīju grāmatu par zīdītājiem, lasīju viņu vairošanās paradumus. ezīšu mātītes sabož adatas un pukšķina, kamēr tēviņi uzcītīgi skrien viņām apkārt pat stundām ilgi. un zaķu tēviņi boksējas un svilpj, un visi vienlaicīgi pēc dienas garuma saprot, ka laiks vairoties. atnāca rebeka un sāka visiem izzīlēt viņu zīdītājus. viņa zīlē ar visu, kas pa rokai. skolā mākslas grāmatās izzīlē mums dienas attēlus. šķir no sākuma līdz beigām, un kādam jāsaka stop, un kas atšķīries, tāda viņam būs diena. rebeka katram izzīlēja, bet es izkonspektēju zīdītāju aprakstus. rebeka ir pogainais ronis, bet es esmu parastais cūkdelfīns. ietilpu pat cūkdelfīnu garuma un svara kategorijā, un viss pārējais arī sakrita. cūkdelfīni esot vientuļnieki, uzturoties seklos ūdeņos, bet esot reģistrēti arī gadījumi, kad tie sastapti dziļos ūdeņos, haha. zīmējumā tas bija tāds liels, skumīgs, bet ar mazu smaidiņu mazajā sejiņā.

bet kopumā es jūtos kā tāds zars, kas ieķēries jautrības zobratos un visu čakarē. es jūtos kā apgrūtinājums. es attopos kaut kādos stūros, atstatus no visiem, palicis kaut kur viens pats, pēdējais. un pats jau es tajos stūros ielienu, pats nostājos atstatus. es ar savu klātbūtni, apkārt lūrošajām acīm un nerunāšanu. kam tāds vajadzīgs? es esmu kā tāda novērošanas kamera. un es varu būt arī jautrs, bet es ļoti ātri izlādējos un pārvēršos par bezveidīgu, klusu un mazliet sadrūmušu miesas čupu, kas gulšņā apkārt, kamēr visi čalo un dejo.

dažkārt attopos tādās kā mazās pasaulēs. sēdēju pirtiņā viens uz lieveņa, apkārt melna tumsa. es redzēju tikai to, ko izgaismoja pirtiņas gaisma, un mazliet egļu galotņu izrobotu horizontu. zāle, ozols, lapas, galds, naktstauriņi, un es atkal kūpošs. un viss, nekā cita nebija, nekas cits man tobrīd, sēžot tieši tur, kur sēdēju, vairs neeksistēja, laiks arī nē. visā pasaulē tikai šī viena gaismas pirtiņa tumsā. ja aizietu aiz horizonta eglēm, tur atkal būtu tā pati pirtiņa.

bet tas tā notiek tikai laukos. pilsētās vienmēr ir svešinieki kā tādi atgādinājumi par lielo pasauli, kas turpinās arī ārpus tobrīd redzamā robežām.
This page was loaded Jun 27. 2017, 1:39 pm GMT.