MaKo
Draugi 
2.-Jun-2020 01:57 am
Zināšanas ir spēks. Universitātes ASV pasniedzēja, eģiptoloģe, Tviterī stāsta, kā pareizi nogāzt rasistisku obelisku, tvīta nevainīgi piebilstot, mums te priekšpilsētā viens ir.
https://twitter.com/indyfromspace/status/1267274543774814212 Varētu samest ozeriņus un cien. pētnieci uzaicināt Rīgā uz paraugdemonstrācijām. Mume te Pārdaugavā arī viens ir.
p.s.
Pavilkos uz notiekušo, bet kontrasts ir drausmīgs. No vienas puses SpaceX, no otras puses tajā pašā dienā barbari ar politiķu svētību posta pilsētas ASV. Un tas viss tāpēc, ka 5x sēdējis recidīvists saķeras ar policiju un noliek karoti. Tie nav nekādi stihiskie protesti, tur ir laba organizācija. Vajadzēja tikai iemeslu. Vēsturei der atcerēties Rodney King stāstu un 1992. gada grautiņus Losandželosā. Viss notiek tā, kā KGB pārbēdzējs Bezmenovs stāstīja tālajos 80 gados.
2.-Jun-2020 12:52 am
tā tomēr ir briesmīga lieta, amerikāņu vēlme izplatīt savu kultūru (gadus 120 seno) un savas problēmas uz visu pasauli
es lasu tagad gan rietum-, gan austrumeiropas ziņu kanālos komentārus un reakciju par džordža floida bojāeju

"kāda starpība, policija ir visur vienādi varmācīga gan pret melnajiem, gan baltajiem, kādēļ šeit ir apvainojumi noziegumā dēļ rasisma?"

mūsu valstī tā laikam arī ir, pie tam policija nav īpaši varmācīga
bet štatos tā nav, kā rāda precedenti, tā ir patiešām aizvien rasistiska
taču mums viņu problēmas īsti nesaprast, lai kā šī amerikāņu kultūra censtos mūs tām, hm, pievienot
mums nav vergturu pagātnes, mūsu kopi nepizģī kaut kādus indiešus un vjetnamiešus un viņu masu defilē gājienus, kuru arī arī nav
mums no tā visa ir viens piepiļījies un bēdīgs skinheds, kuru es redzēju gadus desmit atpakaļ, un cibas eks-lietotājas deep draugu pavisam jau zemi, akmeni un lieveni apkaunojošā performance

čuvaki nesaprot situāciju, bet aizrautīgi komentē no saviem ierakumiem par lietām, par kurām viņiem nav vispār ne minimālākās sajēgas
kādēļ viņi to dara? acīmredzami jūtas piederīgi nabaga amerikas tautas liktenim, ne vairāk, ne mazāk
ko sējāt, to pļaujat
2.-Jun-2020 12:43 am - sociālo zinātņu tēvi
Indeed, long before Studies in Prejudice Critical Theory developed the idea that positivistic (i.e., empirically oriented) social science was an aspect of domination and oppression. Horkheimer wrote in 1937 that “if science as a whole follows the lead of empiricism and the intellect renounces its insistent and confident probing of the tangled brush of observations in order to unearth more about the world than even our well-meaning daily press, it will be participating The Culture Of Critique 155 passively in the maintenance of universal injustice” (in Wiggershaus 1994, 184). The social scientist must therefore be a critic of culture and adopt an attitude of resistance toward contemporary societies. The unscientific nature of the enterprise can also be seen in its handling of dissent within the ranks of the Institute. Writing approvingly of Walter Benjamin’s work, Adorno stated, “I have come to be convinced that his work will contain nothing which could not be defended from the point of view of dialectical materialism” (in Wiggershaus 1994, 161; italics in text). Erich Fromm was excised from the movement in the 1930s because his leftist humanism (which indicted the authoritarian nature of the psychoanalyst-patient relationship) was not compatible with the leftist authoritarianism that was an integral part of the current Horkheimer-Adorno line: “[Fromm] takes the easy way out with the concept of authority, without which, after all, neither Lenin’s avant-garde nor dictatorship can be conceived of. I would strongly advise him to read Lenin… I must tell you that I see a real threat in this article to the line which the journal takes” (Adorno, in Wiggershaus 1994, 266). 
1.-Jun-2020 11:57 pm
"Jā, pasaule ir apbrīnojami aprīkota, tā ir īsts brīnums, iekārtota ar lielu apdomu un zināšanu, patiesi neaptveramu izpratni itin visā. Vienalga, vai tas būtu liels vai mazs, viss kalpo kaut kādam mērķim, un tam ir sava nozīme ārpus sevis." (Gābriels Skots, "Avots")
1.-Jun-2020 11:39 pm - good joo
jopta
1.-Jun-2020 10:54 pm - #DarManTēvis
Pamanīju, ka kādas augsti cienījamas lietotājas izveidojusies diskusija par augstāko izglītību Latvijā. Tur sastājies pūlis spārda nabaga Latvijas augstākās izglītības iestādes un teju ikviens piekrīt, ka ir ļoti slikti. Daži bikli iebilst, ka ir dažas vietas, kur ir mazāk slikti, bet nu kopumā visviens – ir bēdīgi un var šūdināt sēru drānas, bet pie galdnieka darināt zārku Latvijas terciārajai izglītībai. Es arī gribu piemest mazliet malkas un divus centus.

Pirmkārt – ir jāpiekrīt – ir vietas, kur ir ļoti slikti. Ir vietas, kur veci neieinteresēti cilvēki, kuriem rūp pēc iespējas mierīgāk sagaidīt penzijas gadus, par valsts naudu docē 20 gadus vecus materiālu viegla grāda tīkotājiem. Rezultāts, protams, ir paredzams un ar izglītības kvalitāti nesavienojams. Domāju, ka programmas, nodaļas vai pat fakultātes ar šādu pieeju ir ikvienā vai gandrīz ikvienā valsts augstskolā. Īpaši čābīgi ir reģionos, kur katrs studējošais ir zelta vērtē un izvirzīt pret viņu nopietnas prasības, nozīmē zāģēt zaru uz kura pat sēdi, jo pie augstskolas durvīm cilvēki rindā nestāv un bieži neizdodas aizpildīt pat budžeta vietas. Padzenot vieglā grāda tīkotājus, naudu nevarēs samaksāt pat vecajam docētājam un būs sperts kārtējais solis tuvāk durvju slēgšanai. Iemesli tam protams ir dažādi – iestādes kultūra, studējošo motivācija, Latvijas mazums, globālā konkurence. Bet viens no iemesliem noteikti ir nauda.

Ja infrastruktūra un materiāltehniskais nodrošinājums, vismaz kaut kādā mērā, aplaistīts ar struktūrfondu naudiņu. Tad atalgojums docētājiem, ar izņēmumiem, un doktorantiem ir smieklīgs. Piemēram, mana virziena LU programmā doktorants var piedalīties konkursā (konkursā, lol) par 117 EUR stipendiju. Bez doktorantiem nav pasniedzēju, bez pasniedzējiem nav doktorantu. Par situāciju liecina katra reize, kad uzpeld kāds akadēmiskā darba sludinājums, kas meklē institūta direktoru par 1000 EUR mēnesī, bet prasa 10 gadu pieredzi laukā, doktora grādu un orientāciju uz izcilību. Papildu jāņem vērā visas nianses ar slodzēm, jo ne visi pasniedzēji var savākt pilnu slodzi, docējot kursus, kuri tiem padodas – kas vai nu rezultējas smieklīgā algā, vai teju fiktīvos kursos slodzes veidošanai. Noteikti jāmin arī akadēmiskā personāla ievēlēšana, kas vispār ir savāda vadības organizācijas pieeja, ko, manuprāt, pārāk viegli izmantot ļaunprātīgi.

Liekas, ka nereti esot augstskolās klātienē tīri sajūtu ziņā var sajust to ka ir bēdīgi. Pie iebrūnējušajiem koka paneļiem, vai tūkstošgades sākumā veikta eiroremonta pieskrūvētais struktūrfondu vizuālais ansamblis, kas liecina par ieguldījumiem, tīri emocionāli saistās ar situāciju kopumā. Kā mēģinājums pie pensijas vecumu sasniegušā nihilistiskā pasniedzēja, pieskrūvēt birku “augstākās izglītības kvalitāte”.

Bet kāpēc iesāku rakstīt!? Jo gribēju teikt, ka ir arī jāpasaka dažas labas lietas:

Teju katrā AII (arī mazajās) ir viena vai vairākas cilvēku grupas, kurām pateicoties entuziasmam, neformāliem kontaktiem, darba devēju interesēm, iestrādēm, veiksmei un labvēlīgai situācijai ir izdevies radīt tīri pieņemamas studiju programmas. Kā pienenes asfaltā, tās spēj radīt augsti kvalificētus speciālistus, pat piesaistīt doktorantus un iesaistīt viņus projektos, lai studijas doktorantūrā nebūtu tikai ambīciju apliecinājums un dārgs vaļasprieks. Bieži tas ir apliecinājums, ka viens cilvēks savā vietā, nozīmē nenormāli daudz un dažu cilvēku entuziasmam nav robežu. Tas, manuprāt, ir ļoti cienījami un ir labs iemesls būt uzmanīgam, pirms zvana kapracim.

Ir nosacīti elitāras izglītības segments, kas ir labs – SSE, RBS, RGSL, kaut kādā ziņā arī BA. Tiesa gan kāds varētu teikt, ka viņu outuputs ir ļoti saistīts ar inputu – un man nebūtu, ko viņam iebilst. Ja uz tavu iestādi nāk 1) Baltijas ģimnāziju un bakalaurātu absolventi ar zelta diplomiem, kuru rindas paretina ar iestājeksāmeniem un pārrunām un 2) MBA studenti, kas var sagrabināt 25k kompetences celšanai un elitāram tīklošanās pasākumam, tad droši vien var gaidīt arī, ka viņi iznāks ārā galvas tiesu virs pārējiem. Nemaz nerunājot par to, ka, ja tu esi samaksājis mazliet naudas un esi pieradis pie zināmas kvalitātes, tu droši vien nekautrējies to prasīt arī no mācībspēkiem un studiju biedriem. Bet tā jau tāda konceptuāla izglītības sistēmas problēma visos līmeņos.

Bet arī meinstrīmā ir labas lietas. Ir lielās universitātes, kas strādā gan pie sniegumā balstītas docētāju novērtēšanas sistēmas, studējošo atsauksmju izmantošanas, mācībspēku pedagoģisko prasmju celšanas (kas nez kāpēc tikai vispārējā izglītībā šķiet pašsaprotami), gados jauniem cilvēkiem vadībā un citām iniciatīvām, kas noteikti ir force for good. Lielajās Universitātēs domāju, ka teju katrā fakultātē var atrast vismaz vienu studiju programmu, kura ir laba, vai vismaz ok. Domāju, ka arī reģionālās universitātēs ir pa kādai labai vai ciešamai studiju programmai, īpaši uz profesionālu sagatavošanu orientētās studiju programmu vidū. Tāpat domāju, ka ir 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas, kuras ir ļoti foršas, nereti pat foršākas, kā bakalaura.

Pats nāku no LUSZF, kur pēc 5 gadu studijām kopumā varētu teikt, ka bija labi. Jāatzīst, ka kopumā aptuveni 1/4 daļa kursu bija viduvēji vai vāji, vēl kāda 1/4 ļoti labi un izcili un aptuveni puse vienkārši o.k. kursu. Semestri pavadot Helsinku Universitātē nebija tā, ka bija “diena pret nakti” sajūta, lai gan biju gatavs tam, ka jutīšos, kā ar cauru džutas maisu piesedzies speķains zemnieks. Bija daudz lietu, kas bija foršākas, bet noteikti ne tā, ka varētu runāt par fundamentāli atšķirīgu kvalitāti un izpratni par studiju procesu.
1.-Jun-2020 10:08 pm
Protestu miermīlīgums var izpausties dažādi. Attēlu var izmantot arī kā mācību līdzekli jaunmarksistiem, lai apgūtu tehniku.
Nāks reiz tas brīdis, kad būs pašiem jāsēžas pieuz klavierēm. Mūsu platuma grādos revolucionārās tradīcijas
ir saistītas ar klavierēm, var izlīdzēties arī ar puķu podiem.



Avots: https://twitter.com/Millie__Weaver/status/1266901254682357760/photo/1
1.-Jun-2020 09:55 pm
Vēl viens iemesls kāpēc le baņķieri vēlas visu naudu digitālu. Kad saceļas dumpji nav iespējams aplenkt laupītājbaronu mājas un savākt viņu sundukos savāktās bagātības. Tiem niggeriem būtu pohuj ko laupīt enīhau, bet viss kas pieejams ir vien vāji aizsargāti veikaliņi un privātpersonu mitekļi.
1.-Jun-2020 09:15 pm
Man kremt geitkīpings. Kāds vienmēr grib izveidot savu standartu pēc savas izpratnes par to kas ir kas.

Viņi teiks Tu neesi īsts nacionālists, ja nesvini maija svētkus.
Viņi teiks, ka tā nav īsta ģimene, ja tajā nav vīrietis un sieviete partnerattiecībās.
Viņi teiks, ka tas nav īsts Lean menedžments, ja tev būs kāds vidēja līmeņa vadītājs.
Viņi teiks, ka tā nav īsta diskriminācija, jo tu neesi čigāns.
Viņi teiks, ka tā nav īsta māksla, jo necenšas nodot vēstījumu.
Viņi teiks, ka tā nav īsta māksla, jo vēstījums, acīmredzot, ir kļuvis par pašmērķi.
Viņi teiks, ka tas nav īsts alus, jo tam cauri spīd mazliet gaismas.

Ej dirst, geitkīper, ar savu neiekļaujošo pieeju. Attapsies viens pats, pašapmierinātībā laizot savas "īstās" olas.
1.-Jun-2020 08:33 pm
heartlessness
1.-Jun-2020 08:29 pm
Apzviedzos ne pa jokam, ibo nekas nav mainījies
"..Amerika ir tālu, un tur varbūt «mākslas procesa» pamatā ir citi dzinuļi, piemēram, bezkompromisa cīņa starp homoseksuālistu varā esošām un ebreju kapitāla pārvaldītām mākslas galerijām."
Pēteris Bankovskis, 1992
1.-Jun-2020 06:35 pm
Miermīlīgie protestētāji un Tadeuša Koscjuško piemineklis Vašingtonā:

https://twitter.com/visegrad24/status/1267398405703245825

p.s
https://lv.wikipedia.org/wiki/Tadeu%C5%A1s_Koscju%C5%A1ko
1.-Jun-2020 04:15 pm
Labi špikeri
https://www.symbolab.com
1.-Jun-2020 03:08 pm
(postu nācās izvākt un biš pārrakstīt, jo atcerējos, ka tur pa vidu vispār bija arī visāds excitement)

kā jums liekas, kas notika weekendos? pareizi - iešana iet!

vispirms pierastie 6.2 km uz Smichov staciju. to mēs noejam nupat jau gandrīz biedējoši ātri. neko, speed limitus vēl nepārsniedzam, viss legāli. tad jau kavējošs vlak uz Pilzeni, kur jāpārsēžas reģionālajā uz nekurieni Kozolupy. ekspresīgais vlak tā kavēja, ka mazajam reģionālajam nācās mūs gaidīt. ir bik neērti, ka sanāca tā, ka tas mazais tramvajvlak tupa mūs gaidīja. bet nu. visi izdzīvoja un izkāpa Kozolupy.

sākas viss ceļš, protams, ar kāpšanu lejā no kalna. **nopūšas** besī kāpt no kalna, jo tad drīz būs jākāpj atpakaļ augšā. I shit you not! pa ceļam ejot uzēdam brokastis, jo vlakā joprojām jāsēž ar masku, tur nevar ieturēties. kaut kā ejam tur, cauri visādiem miestiem. tad jāiet gar upi, tur it kā viss normāli, viss kā parasti, bet ir mazliet tā pašauri uz takas un neiepist upē. šur tur safrīzoju uz mirkli, jāatzīstas. bet tad nonākam kaut kādā nesaprotamā pļavā, kur nav ne trases strīpiņu (būtu jābūt), arī telepurķi saka, ka we're quite off the trail. mēģinam aptuveni iet tur, kur būtu jābūt the trail, bet tur ir nocirsti koki un aizaugusi pļava, bļaķ, nu. kaut ko brienam pa pļavu aptuvenā virzienā uz, visu laiku cenšamies saprast, kur vispār jāiet. kur te ir bijis paredzēts iet. tad saprotam, ka mums vispār vajadzēja būt mazupes otrā krastā un iet gar actual upi. bet tur ņihuja nesaprast. ieraugam, ka trase atgriežas šajā krastā aiz tā tur grāvja. **nopūšas** aizbrienam pa pļavu līdz turienei, atrodam sevi atpakaļ uz trases. tā. turpinam iet gar upi, tur, kā jau parasti, kraujas un šauras takas un skērī šit. VZ prātīgi piezīmē, ka labi, ka šodien nelīst. te pa dubļiem būtu bijis nelabi mazliet.

nākamā vieta, kur nokļūt ir Buben. facepalm. neko. aizejam uz turieni, bet nu maldīšanās nupat sanāk tāda aizdomīgi vairāk nekā būtu gribējies / ir pierasts. trases strīpiņu zīmētāji nav bijuši uzdevumu augstumos. bet nu, paliek mierīgāk lēnā garā. kad iziet uz ielas iet, tur jākāpj kalnos, bet nu tādos samērā slow burners. it kā par pārāk chill. un tad kaut kur pie 12-14 km sākās patiešām interesanti.

vispirms bija milzu nebeidzams kalns kaut kur ap miestu Pňovany, kurā spēj tik kāpt. kad uzkāpām, skatījāmies uz skatu lejā un VZ teica, ka vismaz ir tāda uzvaras uzkāpuma sajūta vispār. bet nu tad pa ielu sāka braukt vāgeni pretī un sabojāja to uzvaras sajūtu :D tad tur kaut ko gājām, atklāju, ka man vienā no kartē ieliktajiem punktiem ir bags. tad bija iespēja izvēlēties, iet 14.5 km pa sarkano trasi un kāpt kalnā, pie kura kartē atzīme 509, vai iet tālāk pa ceļu un tur gar upi un tā, zemāki kalni, bet vairāk km. nolēmām pieturēties pie initial plāna - gar upi un garāks gājiens.

te jāpiezīmē, ka ši visa iešanas iet ballīte pirmoreiz bija time-slotted. mums bija plānā ap 27 km un tas jānoiet mazāk kā piecās stundās, jo no rīta jocīgi vlak connections un vakarā paliktuvē jāiečekojas laicīgi.

ok. ejam. izrādās, ka Pňovany stacija ir kaut kur lejā no kalna pie upes, apmēram 4-5 km no paša miesta. drusku apņirzdāmies. aizbraucot uz turieni, efektīvāk gandrīz liekas vai nu kāpt vlakā un braukt uzreiz citur, vai tuvāk aiziet citur. bet nu, smieklīgi viss bija tikai neilgu brīdi, jo tad nonācām pie Tilta. šitā tilta. tur... nu. panikas lēkmes mijas ar neizpratni, ejot tam pāri un cenšoties neskatīties sev zem kājām, vai kur sper soli. aktīvi runājam par to, cik paaudzēs un kā tieši vajag nolādēt tos, kuri piedalījušies šajā projektā. bet little did we know, tas ir tikai total excitement sākums. noieti pret šo brīdi ir 17 km un te vēl būs notikumi, par kuriem neviens neko vēl joprojām nenojauta. ar jaudu.
1.-Jun-2020 03:56 pm

Cilvēki, kam īstā problēma liekas grautiņi, gluži vienkārši neņem vērā strukturālo vardarbību fonā un uzskata to par “normālu”.
Runa nav arī tikai par ASV; piemēram, taupības politika ir vardarbība pret mazāk nodrošinātajiem un it īpaši pret bērniem, kam tiek liegts vajadzīgais.

Pasaulē notiekošais joprojām ir skaidrojams ar to, par ko es visu laiku esmu runājis: “centrismu” kā ļaunticīgu atteikšanos izdarīt spriedumus, šajā kontekstā tieši par strukturālām varas attiecībām; par “politisku apolitismu”, kas galvenokārt vēlas uzturēt status quo.

1.-Jun-2020 03:09 pm
  • Mūsdienu monetārā teorija (cits avots)
    • Par šo latviski gandrīz vispār netiek runāts; Šuvajevs ir vienīgais izņēmums, ko zinu
  • Negatīvā solidaritāte (cits, labs avots)
    • “Individuālisma laikmeta” blakne, demokrātiskas politikas sadursme ar individuālu sāncensību
  • Kritika par to, kas būtu vai drīzāk nebūtu saucams par “neofeodālismu”
    • Tas ir rotaļīgs jēdziens, bet par to tāpat ir vērts runāt, un Hābermass vismaz to izmantoja ierobežotā nozīmē, runājot par “town square
  • “Tirgus loģika”, “tirgus racionalitāte”
  • Red-baiting (lūgums iztulkot)
1.-Jun-2020 02:48 pm - Progresīvie spēki darbībā
Progresīvie un miermīligie protestētāji "in action". Jāskatās ar skaņu.

https://twitter.com/i/status/1267270623069270016

upd. The protest had been peaceful and well-organized. , raksta NYT
https://www.nytimes.com/2020/05/31/us/semi-truck-george-floyd-protesters.html

Protams. Saucieni "kill him" ir katra miermīlīga protesta droša pazīme.
1.-Jun-2020 01:56 pm

Nacīšu nažu trīšana (arhīvs)

Runā par “apakšcilvēkiem” (Untermensch, nacistu termins), pagaidām vēl netvarstīšanu ielās, un ka jāpriecājoties, ka kāds vēl domājot nesūtīt pie senčiem. Iegansts tam ir, ka es norādīju, ka Tramps regulāri pārkāpj Twitter noteikumus par vardarbības slavināšanu.

Jautājums ir par tiem, kas šādā kompānijā jūtas ērti: to var skaidrot kā simpātijas naida uzskatiem vai stulbumu; īsti ne kā citādāk.

1.-Jun-2020 01:48 pm - kāpēc mājspīdzināšana varētu turpināties vēl ilgi
Nav īpašs jaunums, ka skolas (un bērnudārzi) ir infekcijas perēkļi, un te ir kārtējais apstiprinājums.


https://xaxam.livejournal.com/1311981.html
(tālāk pieminētais slieksni ir 100 jaunu saslimšanas gadījumu dienā, kas Izraēlā ir noteikts kā kritērijs, ierobežojumu vājināšanas apturēšanai)


Вчера-сегодня у нас этот порог "военная тревога" был скачком пройден. Причём самым "неожиданным" образом, каким только можно: сразу по всей стране, в десятках школ (хоть и с разными численными показателями).
...
Всё это как раз оказалось несчастьем, которое обернулось счастьем. Выяснилось, что без эпидемиологических последствий можно открыть непродуктовые магазины, почту, рынки, вернуть почти к норме заполнение городских автобусов, разрешить бегать, прыгать и даже плавать в море, собираться группами по 5 человек и более - и даже не носить маски при температуре больше +40С! Всё это практически никак не сказалось на увеличении числа новых случаев. Но как только открыли школы, - моментально, в течение недели число новых заболевших (в сопоставимых пропорциях между учениками и учителями) подскочило до 115 человек (на момент написания этих строк) в 31 школе от юга до севера, от элитнейшей иерусалимской гимназии "Рехавия" и до школы в бедуинском посёлке в Негеве.
1.-Jun-2020 02:01 pm
Sestdien vairāk kā 3 stundas pavadījām cīņā ar vēju un viļniem uz Ungura ezera. Šī pamācošā stāsta ietvaros varoņi idiotiski iepeld ar laivu ezerā spēcīga vēja laikā. Šajā īsajā video, ieslēdzot skaņu, var tvert impresiju par piedzīvoto vēja brāzmu, mums atrodoties uz zemes strēles starp abiem ezeriem - punktā atpūta # 1 (ceļojuma karte). 

Pirmā airēšanas stunda bija bauda - vējš pūta lavai mugurā, un laiva ar mani, draudzeni un viņas suni ātri nokļuva līdz pretējam krastam un tad līdz atpūtas vietai #1, kas atradās uz zemes strēles (redzama video un foto), kas nodala Lielo Unguru no Mazā Ungura. Taču līdzko bija jāairē uz pusi (jeb atpakaļ uz laivu piestātni), no kuras pūta vējš (aptuveni ziemeļi), sākās piedzīvojuma sarežģītākā epizode. Labi, ka laivā drošības pēc iemetām trešo, mazo airi, ar ko mana draudzene pretvēja atpakaļceļā man piepalīdzēja no laivas aizmugures, airējot koriģējot virzienu. Nevarēju trāpīt taisni tādā vējā un arī viļņos. Galvenais bija/ir neļauties tai bezcerības izjūtai, kas uznāk, redzot, kā tu vispār nekusti uz priekšu, kā arī tad, kad viļņi laivu brīžos samet uz sāniem. Vienkārši jāturpina truli airēt, skatoties grīdā (ko nevarētu darīt, ja nebūtu kāds, kurš koriģē virzienu). 

Šodien joprojām sāp pārplīsušās tulznas uz plaukstām, kā arī kārtīgi nosēdētais dibens. Roku muskuļi ne īpaši - airējot labi varēja just, kā atmaksājas hanteļu cilāšana. Mazliet savilkti pleci vienīgi. Psīcholoģiski un fizioloģiski veselīgs piedzīvojums, jo galu galā neviens necieta. Un vēlāk, vakarā, aplaistīju puķes. Tāda, lūk, dzīve ārpus pilsētas. Nezinu, kā būtu lielākās devās, taču mazās - burvīgi. 

foto )
1.-Jun-2020 01:21 pm
Kur Rīgas Centrā var dabūt plastmasas futlārīti/ielikni Nano SIM kartei, lai to varētu ievietot vecāka gadugājuma telefonā, kur var ievietot tikai Sandard SIM vai Micro SIM? Man ir tikai tādi ielikņi, kas paredzēti tikai priekš Micro SIM ievietošanas Standard SIM vietā. Ja kas, šeit skatāms SIM Izmēru/nosaukumu attēls.
1.-Jun-2020 01:07 pm
Saulē kaltēti tomāti man tā īsti negaršo. Vai par skābu, vai kas.

Bet, ja bundžai saulē kaltētu tomātu nolej eļļu, ieliek pamērcēties karstā ūdenī uz 10 minūtēm, lai mīkstāki, nokāš, sablendē ar bišku tomātu pastas, pāris lielām ķiploka daivām, sāli un olīveļļu, tad gan ir ļoti garšīgi.
This page was loaded Jun 2. 2020, 3:43 am GMT.